Jums arī tā ir?????

Nē, man tā nav. Es cienu otra cilvēka privāto laiku. Velti laiku sev, attīsties. Bet ja ir tik grūti saprast, tad mainies vietām - lai vīrietis pavada laiku mājās, bet tu dodies uz darbu. Domāju, ka tikai tā spēsi saprast, kā otrs jūtās.

Kada jega no naudas ja nav tā isti laimes sajūta

Ja tiešām, tiešām esi gatava atteikties no pašreizējām finansēm un dzīvot ar zemākiem finansiāliem līdzekļiem, tad izrunājies ar savu vīrieti. Iespējams spēsiet vienoties par kompromisu. Bet ja neesi gatava dzīvot ar mazākiem līdzekļiem, tad nav jēgas gausties.

viņš to nejūt,un atbildet var tikai-es daudz stradaju,lai mums butu vairāk naudas...bet tā nauda nedara mani laimigaku,es gribu ģimeniskas attiecības...

Protams, ka otra pietrūkst, kad viņš nav blakus, bet tas ir ļoti nesmuki no tavas puses šādi domāt! Man būtu sāpīgi, ja manu centību šādi nolīdzinātu līdz ar zemi. Vai tu esi kaut reizi pateikusi viņam "paldies, mīļais!"? Šausmas :(

Zinu vienu tādu sievieti, kas čīkstēja, ka nav naudas, jo vīrs maz pelna. Vīram apnika, aizgāja uz tālbraucējiem. Tad sieviete sāka čīkstēt, ka vīra nav mājās.

Tas, ka daudz strādā, nenozīmē, ka ir daudz naudas. Ir redzēti tādi, rukā, rukā, naudas nav - kāda jēga?

Hmm, par ko jums draugi strādā, kad naktī darbs? Daudz tādas darba vietas nevaru iedomāties (apsargs, gateris, policits ).

*policists

es tev varu pateikt pec sevis: jo vairak majas sedi un neko nedari(iznemto berna auklesanu un majas darbus), jo tas laiks liekas vienmulaks, garlaicigaks. iesaku(ja bernu jau var vest ara) doties kaut kur, nodarbinat sevi.
pietam ja darbinieki slimo, tad vini neslimos visu muzu:D tas ir islaicigi, vins vienkarsi izmanto iespeju piepelnities.

Milāna - IT speciālisti, loģistika (noliktavas pārziņi vai kā viņi tur saucas), kurjeri, reklāma/PR (jo tās kraizisi mēdz būt baigi lieli), mediju pārstāvji, mediķi, glābēji, celtnieki, pārdevēji, tie, kas nodarbojas ar pasākuma aparatūras uzstādīšanu, šoferi, piloti, jūrnieki, muzikanti, cilvēki, kam vnk ir savs bizness..

Nezināju, ka lielākajai daļai tavu nosaukto profesiju ir nakts maiņa. Nav jau runa par to,ka kādreiz tas pats IT izlemj pabeigt projektu un nostrādā vienu/divas naktis mēnesi. bet es te vairāk par tiem, kam regulāri tāds grafiks esot.

Protams visām dzīves situācijām vajadzētu mācēt atrast vidusceļu. Piekrītu tam viedoklim, ka vīrietis strādā tik daudz, lai jums ar bebuku nekā netrūktu, jo naudas trūkums ir viens no biežākajiem iemesliem, kad pāris sāk "rīvēties". Bet protams, arī varbūt vīrietim ir jāliek manīt, ka visu pasaules naudu tāpat nevar nopelnīt. Un Veronikai es ieteiktu atrast kaut kādas nodarbes, kas aizpildītu laiku un nebūtu laiks raudāt un domāt par sīkumiem un muļķībām, t.i. sevi realizēt.

Milāna, tagad zināsi! Runa šeit nav par to, ka IT speciālists pabeidz kādu projektu. Mana draudzene ir IT speciāliste un viņa strādā 24h maiņu. Tad tie paši kurjeri (piemēram Čilī picā manuprāt ir diennakts piegāde), ja jau sākām par ēdieniem, tad patiešām - picu cepēji, arī pavāri, jo kā Tu domā - maiznīcā svaigas bulciņas no paša rīta uzburas? :) Nē, viņas naktī cep!
Tad vēl ir ārsti, medmāsiņas, tie kas strādā slimnīcā - uzņemšanā, policisti, ugunsdzēsēji! Ir taču cilvēki, kam piem. naktī paliek slikti vai arī dzemdības sākas naktī.
Tās pašas pārdevējas - statoil, diennakts veikalos, bāros, utt.
Taksisti, autobusu vadītāji, tālbraucēji, nakts transportu šoferi, kazino, visas tās meitenes, kas dejo klubos, kaut vai tās pašas web-chata meitenes... tāpēc es uzskatu, ka foršāk ir strādāt darbu kas ir no 8:00 līdz 17:00 un Tu zini, ka sestdiena, svētdiena Tev vienmēr būs brīvas.

Ir jau cilvēki, kuri vnk. brauc komandējumos un no otra Lv gala nemaz nepaspētu atbraukt mājās, ka būtu jau atpakaļ jābrauc, vai arī - uz citu valsti jādodas, domā, ka ar reaktīvo lidmašīnu viņus vizina turpu šurpu?

Paldies,ka apgaismojāt. tik tālu nebiju aizdomājusies :)

mums gimenee es esmu vairaak nokrauta darbaa un no nakamaas nedeeljas, izskataas, ka arii dziivoshu darbaa :D neko dariit, jaastradaa, ja gribaas labi dziivot :)

KUBIETE-Tu pati saproti vispār ko runā?

Pirms bērna es biju tā,kas rāvās kā zirgs,lai būtu labāk..Es nevaru tgt kādai auklei atstat savu bernu ,lai arī skrietu stradat,driz viņa ies darziņā un arī es atsaksu darbu..Nekad neesmu viņu ''zāģejusi''ka butu bijis par maz un arī nekaucu ka man kautko vajag,ja iedos tad būs...

Un ari tgt kad man ir bērns es ilgu laiku stradaju pa aukli un vacu gan savu bernu ,gan mazaku meitenīti,vasarā lauku darbus pastradaju,jo nevaru tik ilgi nosedet majas,ja zinu ka kautkur var nopelnit..

Un pieaugt varbūt vajag Tev pašai...

Un par tām asaram,man ir ļoti švaki nervi...Es varu apraudāties pie skumjas dziesmas un filmas,man šermuļi skrien caur kauliem,kad atrie pabrauc ar lampām garām,dzirdot maza bēbiša raudāšanu un citām lietām...Šajos gadijumos,gan neraudu,noturu asaras acīs un domāju ko pozitivu.