Sveikas.
Divos vārdos izstāstīšu situāciju-vairāk nekā 7 mēnešus mierīgi dzīvoju ar vīrieti,viss kā sadzīvē pienākas,bet kopumā nevaru sūdzēties,jūtos mīlēta,lolota,pasargāta un ar stabilu pamatu zem kājām...līdz vienā dienā uzradās mans bijušais vīrietis,par kuru neko nezināju aptuveni gadu...Protams,ka lieki teikt-laiva sašūpojās....Par bijušajām attiecībām,kuras ilga 7 gadus, ir tik daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem neskaitāmas reizes esmu centusies gūt atbildes,bet tas nav sanācis...Tādu kaisli attiecībās kā ar bijušo neesmu piedzīvojusi nekad-ne pirms,ne pēc viņa...tāpat arī tādus strīdus,salabšanas,emociju uzplūdus utt...Saprotu,ka nav jēgas rakāties pagātnē,bet es taču esmu tikai un vienīgi sieviete-ja man saka,ka nožēlo,ir apdomājis,sapratis kļūdas,grib visu vērst par labu un saiet kopā,jo esmu labākais,kas viņam bijis,tad īsti nevaru atstāt to bez ievērības un uz kaut kādām emocijām tas nospēlē...Vai šeit vietā ir teiciens,ka "izlietu ūdeni nesasmelsi"? Vai tas,ka "veca mīlestība nerūs"? Vai varbūt-"mīlam vienus,bet precamies ar citiem"?
Kā būt?Ko darīt?Draudzēties?Ignorēt?Atgriezties?