īstais vecums?

Tieši tāpēc man būs 1 vai divi bērni,lai viņiem būtu viss tas,kas bija man-pulciņi, vasaras nometnes nedēļas garumā, ceļojumi ar ģimeni, mamma vienmēr pieejama,kad nepieciešams.

Mademoiselle-tas veel reiz pieraada,ka naudai nav nekaada sakara ar veseliigas gimenes modeli!

Starp citu, es ļoti brīnos, no kurienes ir radušās šādas vērtības - nauda, iphoni, katram savu istabu un mašīnu utt.? Vai nu te tagad diskutē izlutinātas padsmitnieces vai ārzemju seriālus pārskatījušās dāmas. Mēs te taču lielākā daļa esam 80to, 90to sākuma bērni. Kurai no mums bērnībā bija regulāri ceļojumi, bieza pusdienu nauda un jaunākās, stilīgākās drēbes? Mūsu bērnībā taču nevienam nekā nebija. Un izaugām normāli cilvēki, izbaudījām bērnību, bijām laimīgas. No kurienes radies viedoklis, ka bez makbuka, aifona un citiem brīnumiem nav iespējama normāla bērnība?

Libra +++

wee, nesamizana it nekādu iespējamību. Iespējamību saslimt nesamazina pat bērna nelaišana ārā. Ar vēzi slimo no visām kārtām, pret AIDS neviens nav imūns, tāpat ar gripu var saslimt jebkurš. Utis var saķert sēžot pie ārsta un tā tālāk. Nauda vienkārši liek domāt, ka tās problēmas ir mazākas, bet patiesībā tā nav. Vajag saskarties tikai ar vienu situāciju, kad esi bezspēcīgs par spīti saviem līdzekļiem, lai to saprastu, bet patiesībā - nevienai to nenovēlu.

Es cieši uzskatu, ka nauda nenosaka audzināšanas kvalitāti. Tā nenosaka ģimenes kopējo vērtību.

Visu ar mēru.. un nekad mani nepārliecināsiet, ka sievietei bez izglītības, savas dzīvesvietas , stabiliem ienākumiem ir jādzemdē 5 bērni, jo viņai tā gribas ... Tas ir bezatbildīgi !

Jā, protams, bet te tika runāts par sievietēm, kas vēlas bērnus 2-3 un tad aizsākās absurds.
Libra
piekrītu.

Man šķiet, ka vērtības pašiem cilvēkiem ir stipri pamainījušās un arī bērni vairs nav tādi, kādi bijām mēs deviņdesmitajos. Naudas kults jau labu laiku valda pār pasauli. Ar laiku jau bērniem pašiem savā starpā sākās tā statusu dalīšana. Kad maziņš, tad jau vienalga.

No kurienes radies viedoklis, ka bez makbuka, aifona un citiem brīnumiem nav iespējama normāla bērnība?

Manupraat, tie tieshi nogalina normaalu beerniibu. Beerna pareizai attiistiibai ir vajadziigas aktivitaates svaigaa gaisaa, kustiiba un saskarsme ar vienaudzjiem, nevis seedeeshana ar liiku muguru pie datora. Beerniem muusdienaas ir vairaak probleemu ar komunikaaciju savaa starpaa nekaa 80to un 90to gadu beerniem un vinji to vilks liidzi arii savaa pieaugushajaa dziivee. Buus daudz vairaak vientulju cilveeku.

Man piedzima 18 un 20 gados ,puika un meitene ar viru nodzīvoju 15.gadus.
Paspēju izaudzināt bērnus.Izšķirties no vīra . Salabot savu dzīvi.Tagad strādāju labu darbu un palīdzu bērniem dzīvot.
Bija arī grūtie laiki,bet tagad savos 40.gados es vai bebuļus gan negribu.Kam man vecumdienās bērnus ,labak jau mazbērnus :D

Starp citu, es ļoti brīnos, no kurienes ir radušās šādas vērtības - nauda, iphoni, katram savu istabu un mašīnu utt.? Vai nu te tagad diskutē izlutinātas padsmitnieces vai ārzemju seriālus pārskatījušās dāmas. Mēs te taču lielākā daļa esam 80to, 90to sākuma bērni. Kurai no mums bērnībā bija regulāri ceļojumi, bieza pusdienu nauda un jaunākās, stilīgākās drēbes? Mūsu bērnībā taču nevienam nekā nebija. Un izaugām normāli cilvēki, izbaudījām bērnību, bijām laimīgas. No kurienes radies viedoklis, ka bez makbuka, aifona un citiem brīnumiem nav iespējama normāla bērnība?

aaaamen

Tieši tā, bērni kāpa kokos, nodrāza ceļus un priecīgi nāca mājās, tagad dzīvojam tik sterilā vidē, ka bērns jau pieskaroties zemei ir jādesinficē, jo nedod, dievs bērns saslims.

Par 6 bērnu ģimene kuru pieminēju.Manuprāt,ļotilaimīgi cilvēki. Ar bērniem visu Latviju paspēj izbraukāt. Stabils darbs, lauku mājas. Par apģērbu nezinu, citi radi pa vasaru pie viņiem atstāj padzīvot savējos, jo valda jautrība dzīvesprieks tikai laba ietekme. Nezinu kā gan būs tīņu gados, jo tad varbūt sāksies untumi un spītība, bet nezinu, liekas,ka viss labi. Māju pamazām arīremontē. Vecmamma dzīvo mājās. Nezinu, neredzu neko tik drausmīgu.

Starp citu kā piemēru varu teikt, ka mani vecāki mani un manas māsas nekur īpaši neveda, neceļojām, nebija praktiski nekādu ģimenes izbraucienu, pasēdēšanu. Katrs par sevi. Vienmēr bija aizņemti. Tikai tad,kad sākām kļūt patstāvīgas centās mūs regulēt un ietekmēt. Laikam tāpēc vēlos lielu saliedētu ģimeni :(

Es cieši uzskatu, ka nauda nenosaka audzināšanas kvalitāti. Tā nenosaka ģimenes kopējo vērtību.

Piekrītu ....

Bet, gripu ir vieglāk pārciest, ja Tev ir medikamenti ( zāles maksā ), bērns mazāk slimos , ja viņu līdz skolai aizvedīs vai risks saslimt būs mazāks, nekā ja viņam jāgaida un jākratās 2h autobusā .... Protams, Tu vari arī ar ķieģeli uz ielas pa galvu dabūt ... ,bet tomēr ar AIDS vairāk slimo tie , kas ir kontaktā ar svešam asinīm ... Viss maksā , nekas nav par brīvu l,ai cik skumji tas nebūtu, pat siers peļu slazdā par brīvu ir tikai katrai otrajai pelei, jo pirmā jau samaksāja ar savu dzīvību .

Starp citu kā piemēru varu teikt, ka mani vecāki mani un manas māsas nekur īpaši neveda, neceļojām, nebija praktiski nekādu ģimenes izbraucienu, pasēdēšanu. Katrs par sevi. Vienmēr bija aizņemti. Tikai tad,kad sākām kļūt patstāvīgas centās mūs regulēt un ietekmēt. Laikam tāpēc vēlos lielu saliedētu ģimeni

jap, arī viens bērns var justies vientuļi, kaut arī viņš ar apgreidots ar visām fīčām, kādas var notikt, galvenais jau tomēr ir vecāku attieksme un mīlestība pret bērnu.

wee, protams, nauda atrisina dažas problēmas, bet piekritīsi taču, ka nav tā, ka visi, kuru vecāki nepelna vismaz četrciparu skaitli katrs, ir lemti postam un nedienām, neitīgām slimībām un problēmām ģimenē? Vienkārši sāk šķist, ka tā pieņemts uzskatīt.

Vislabākais vecums ir 22-30 gadi, principā jau 28 ir takā griesti, tīri no medicīniskā viedokļa. Pēc 30 gadiem jau skaitās palielināta riska grūtniecība, kad ir arī lielāks risks, ka bērnam būs kāda ģenētiska saslimšana.

Ance, protams , ka nē ir ļoti laimīgas ģimenes bez santīma pie dvēseles un dziļi nelaimīgas ar četrciparu skaitli bankas kontā .... Bet tomēr kaut kādas priekšrocības nauda dod , un te jau ir vecāku uzdevums iemācīt bērnam tās vērtību un iespējas ....

Nu, diemžēl viss ir savādak, lai kā mums gribētos, lai mūsu bērni priecātos par zvēriņiem, jaunu penāli ar 2 sadaļām 1. septembrī un kuplākajiem svārkiem klasē, štābiņu kokā utjpr.. Bet reāli - vai tas tā tagad ir? Mums taču arī bija lietas, kas bija svarīgas. Es skatos visrinķī, kā bērni dīc pēc šobrīd aktuālā, protams, nevajag to visu pirkt, bet cerēt, ka šobrīd laime ir vienlīdzīga ar mūsu paaudzes laimi - nu, nebūs tā.

Tas varbūt ir skumji, bet bērniem tomēr tas ir svarīgi, sakiet, ko gribat. Atceros skolā, cik ļoti sāpēja meitenei, kad daudzbērnu (nekas personīgs, bet es nāku no lauku puses un patiesi esmu redzējusi, ka tām diezko spoži neklājās) māte kopsapulcē pateica, ka nevarēs atļauties groziņu klasesvakaram, vai pārejie vecāki nevarētu savākt naudiņu viņas bērnam. Es tikai toreiz nodomāju, ka nekad negribētu, lai mans bērns tā justos, kā viņa jutās.

Nu, ja jau ir šādi:

Es pati esmu vienīgais bērns ģimenē un varbūt tāpēc man riebās skolā bērni no daudzbērnu ģimenēm(neviena nebija turīga),kur vecākās māsas vai brāļa drēbes vilka visi nākamie 6 bērni.

...tad ir dikti jāpadomā par vērtībām, kādas cilvēkā ir ieliktas jau no mazotnes.

bērns mazāk slimos , ja viņu līdz skolai aizvedīs vai risks saslimt būs mazāks, nekā ja viņam jāgaida un jākratās 2h autobusā ....

Man līdz šim likās, ka tieši sterilā vidē augušiem bērniem ir lielākas iespējas saķert slimības (kaut no tā paša cilvēka skolā, veikalā, kurš gaida 2h autobusā), jo imunitāte viņiem ļoti vāja.