Cik atceros, daudz lasīju pasakas, vienkārši gribējās :) Nekādu tematisko literatūru ne.
Visbriesmīgākais, ko izdarīju - aizgāju grūtniecības vidū uz Meiteni ar Pūķa tetovējumu, fui, pusi filmas taisīju acis ciet, muļķe, ka neizgaju ārā, vaine, ilgi vēl pēctam bija pretīga sajūta, lūdzu puncim, lai piedod.
Vispār kino, koncertu troksnis kaut kā galīgi nebija ok, mazais vienmēr sāka puncī ļoti spārdīties, varbūt no vibrācijas. Tā ka - ticu par to patīkamo mūziku, ko noteikti vajag likt.