Neiet dzīvē..

Tāda sajūta, ka tu šeit gaudo par to, cik tev ir slikti, cik tu esi briesmīga un cik visi citi ir briesmīgi un tu tik vēlies, lai tevi šeit žēlo. Bet zini, nevienam tādi vāji, gaudojoši cilvēki nav vajadzīgi. Padomā, kurš gribētu draudzēties ar cilvēku, uz kuru pat paskatoties var redzēt, ka viņš ir ierāvies sevī un nevienu negrib laist klāt. Cilvēki neaprunā tā pat vien, visam ir iemesls un tas, ja tu nespēj sevi pieņemt un tik runā, ka 'visi citi ir vainīgi, tikai ne es', manuprāt, tās jau ir psiholoģiskas problēmas. mana oma pēc rakstura tāda pati, tikai viņa negaužas par izskatu, tā kā es pazīstu šādus cilvēkus.
Beidz sevi žēlot un prasīt lai citi to dara. Galvu augšā un uz priekšu, un ja kādam kas nepatīk, tad vienkārši fuck them all. Varbūt skarbi, bet es nevaru izturēt to gaudošanu, man pietiek ar omi, kurai ik pa laikam vajag skalot smadzenes, nevajag lai uz pasaules ir vēl tādi cilvēki.

Šī diskusija ir ļoti grūti lasāma. Iesāku, bet līdz galam nevarēju izlasīt. Valda tāds saprindzinājums. Un viss reāli atduras kā pret sienu. Sajūta, kā tad, kad bumbiņu iemet starp 2 sienām un tā lēkā no vienas sienas uz otru.

Tāda sajūta, ka tu šeit gaudo par to, cik tev ir slikti, cik tu esi briesmīga un cik visi citi ir briesmīgi un tu tik vēlies, lai tevi šeit žēlo. Bet zini, nevienam tādi vāji, gaudojoši cilvēki nav vajadzīgi. Padomā, kurš gribētu draudzēties ar cilvēku, uz kuru pat paskatoties var redzēt, ka viņš ir ierāvies sevī un nevienu negrib laist klāt. Cilvēki neaprunā tā pat vien, visam ir iemesls un tas, ja tu nespēj sevi pieņemt un tik runā, ka 'visi citi ir vainīgi, tikai ne es', manuprāt, tās jau ir psiholoģiskas problēmas. mana oma pēc rakstura tāda pati, tikai viņa negaužas par izskatu, tā kā es pazīstu šādus cilvēkus.
Beidz sevi žēlot un prasīt lai citi to dara. Galvu augšā un uz priekšu, un ja kādam kas nepatīk, tad vienkārši fuck them all. Varbūt skarbi, bet es nevaru izturēt to gaudošanu, man pietiek ar omi, kurai ik pa laikam vajag skalot smadzenes, nevajag lai uz pasaules ir vēl tādi cilvēki.

Pašā diskusijas sākumā es izvirziju divus jautājumus, kas galīgi neatbilda tēmai - kā lai es atrisinu problēmu ar savu pašapziņu. Otrs, kas mani interesēja, ir, PAŠAPZIŅA, kā tā izpaužas.
Piedod, bet es nevaru cilvēkiem patekikt "fuck you all"un skriet pa ielu apakšbiksēs. Man jebkurā gadījumā ar viņiem jārēķinās, jo man vajadzēs darbu un naudu, dzīvesvietu. Šeit meitenes pašas ieteicās palīdzēt ar padomu un risinājumiem, tikai tā jau var izprast, kur ir problēmas sakne. Psihologs jau arī var pateikt - ziniet, ko jūs man te žēlojaties, es jau tādus pazīstu. Bet izteikt savu problēmu un izstāstīt, jau tas ir solis uz kaut ko. Un visām problēmām risinājumu nekad nevar atrast. Un nebija arī tā, ka es nepateicu paldies par padomiem. Vispār es izvirzīju savu ideju un mans jautājums bija - vai tā bija laba nevis čīkstēju par to vai es esmu gana laba.

Psihologs jau arī var pateikt - ziniet, ko jūs man te žēlojaties, es jau tādus pazīstu.

Neteiks viņš neko tādu, nevajag fantazēt.

Donata Tas bija arī vairāk tā domāts, ka viņš tā neteiks.

bet tu visu laiku sevi tā nostādi - es esmu tā savādā, tā dīvainā un tā ko citiem nevajag. Ja tu beidzot sevi pieņemsi, tad arī apkārtējo viedoklis mainīsies. Mēs tev nevaram iemācīt sevi mīlēt, to vari tikai pati un tas nenotiek vienā dienā. Varbūt sāc ar to, ka paskaties uz sevi no otras puses, kas tev sevī patīk. No rīta pirms iziešanas no mājas paskaties spogulī un pasaki, kas tev sevī patīk, nevis sāc atkal stresot, cik tu esi briesmīga. Arī savās dienas gaitās, paturi prātā šo lietu.

Ko Tu dari? Strādā, mācies? Esi iesaistījusies arī kādās ārpus obligātām aktivitātēm?

Nekad neticēšu,ka Tu esi jau nu tik šausmīga,dīvaina un visāda citāda,kā Tu sevi nostādi.

topmodele Bērnībā es pat nenojautu, ka biju kautkāda savādāka. Es biju brīvs un dzīvespriecīgs cilvēks. Ģimene centās man iegalvot, ka esmu resna, apkārtējie redzēja visādas problēmas, kuras pati sevī neredzēju. Godīgi sakot, es visvairāk sevi vēlētos ieraudzīt no malas dzīvē, it īpaši bērnībā. Un es nežēlojos un nemeloju par to, ka tā ir. Ja tu esi citādāks kā 1000 cilvēki tev blakus, tev būs jābūt stipram lai pieņemtu viņu kritiku. Mana problēma ir vājums. Tāpēc, es labāk izvēlētos dzīvot prom no mājām un savā vidē, nepielaist sev nevienu tik tuvu klāt, lai mani kāds varētu ievainot no tiem 1000 cilvēkiem, jo otru tādu kā sevi es arī noteikti nespētu panest.

grecia Zini, es esmu iesaistījusies TIK daudz visādās aktivitātēs. Vairumā gadījumu cilvēki izturas tā itkā viņiem no manis būtu bail :D

Bet atrast darbu Latvijas diskriminācijas apstākļos taču esi varējusi, vai ne?

grecia Mjā, esmu gan, bet ar to man nākotnē noteikti būs grūtības.

Izlasīju ikvienu komentāru šajā diskusijā. Sākumā man likās, ka autorei ir vienkārši problēmas ar pašapziņu, pie piektās lapas man sāka kaitināt jau šī visa žēlošanās, cik es esmu neglīta un mani neviens nemīl bet pie astotās lapas parādās arvien lielāka pārliecība, ka autorei nevis ar ķermeni ir problēmas, bet ar galvu.

Visi autores komentāri ir viena vienīga čīkstēšana par to, cik viņa ir neglīta, viņai nav draugu un visi no viņas izvairās. Zini, kāds tur brīnums, ka tev, Katrīna, nav draugu, jo viss par ko tu runā ir tikai tu pati un tavas problēmas, kurš normāls cilvēks gribēs visu laiku klausīties šādā čīkstēšanā? Ja vien tu neesi invalīde, tad šim visam nav nekāda attaisnojama. Patiesībā, tu esi vienkārši ļoti egoistisks cilvēks, kas to vien grib, kā saņemt uzmanību. Un ja reālajā dzīvē tev nav draugu, kas sniegtu šo uzmanību, tad tu atrodi portālu, kurā tu varētu pačīkstēt un visas meitenes tev uzreiz mestos palīdzēt. Tev te bija miljons ieteikumu ko un kā darīt- kādam no tiem tu pateici "jā, tas būtu tas, kas man jādara!", visam ieteiktajam tu atradi attaisnojumu, kāpēc to nedarīt.

Varbūt mazliet skarbi, bet man kaitina šādi cilvēki, kas to vien dara kā čīkst un tad brīnās, kapēc nevienam nepatīk un kāpēc dzīvē neiet. Arī es nedzīvoju uz mākoņa ar zelta maliņu un neesmu ideāla, bet tāpēc pie mazākās izdevības nečīkstu par to, cik man ir grūti.

krishala Paldies par viedokli, bet es tev nepiekrītu :)

Kaulu samazināšanas operācijas neviens neveic.

Tev vel ir ko teikt?Tā nav kaulu problēma!!!!!
Sāc sportot,ej uz sporta nodarbībām.Varbūt iepazīsi jaunus cilvēkus.Sports arī producē laimes hormonus.Liks tev justies labi.

Kariina-es tev pateiksu ,kaapec es mainiitu savu attieksmi.Loti biezi cilveeki negrib kontakteeties ar tiem ,kuri ir taadi loti negatiivi visaa!Dziive ir iisa,kaapeec saistiities ar cilveeku ,kurs visaa redz tikai negatiivo?
Biezi pat loti speciigi cilveeki,kuri kontakteejas,meegina paliidzeet "ciikstuliem",noiet kopaa ar viniem depresiivaa staavoklii-ir loti centusies paliidzet,bet bez sekmeem.Juutas gandriiz vainiigi ...!

Emmanuelle Manuprāt, tie čīkstuļi, tevis pieminētie, ir cilvēki, kuri nevar panest savu krustu. Un tas pilnīgi noteikti nav bez iemesla. Es zinu par kādiem cilvēkiem tu runā. Bet vājākiem cilvēkiem nākas palīdzēt vienalga. Man ir palīdzējuši un pažēlojuši jau pat ieraugot. Tā ir tikai līdzjūtība un bez tās arī pasaule nevarētu pastāvēt. Vai tad cilvēki, kas mani ierauga un nobīstas no tā kā es izskatos vai izvairās, uzreiz nospriež to, ka es esmu čīkstule? Nebūt ne.

Tev vel ir ko teikt?Tā nav kaulu problēma!!!!!

Tu esi gluži vai muļķe. Ir cilvēki, kuriem sporta zālē vispār nav ko darīt, jo veselīgs ķermenis nevienam neinteresē, ja tas ir nesimpātisks tāpat. Nav jēgas dzīties pēc putna, ko tu nevari noķert.

Nav jēgas dzīties pēc putna, ko tu nevari noķert.

Protams. Tā vietā labāk pačīkstēt forum`aun vēlreiz pārliecināties, ka patiešām - tevi neviens nesaprot.

Ja par tēmu:

Brīvprātīgais darbs. Iesaisties. Ej palīdzi invalīdiem, ej uz bērnunamiem, slimnīcām, darbojies! Es domāju tā būs vide, kur tev būs vieglāk atrast cilvēkus, kam tavs vizuālais izskats un briesmīgi neproporcionālais ķermenis nebūs tas pats būtiskākais. Kurā tevi redzēs cilvēku. Varbūt tas palīdzēs tev pieņemt pašai sevi.

Pašķirstīju vēl komentārus, vienīgais, kas nāk prāta, kas ir tiešām atšķirīgi un ko Latvijas sabiedrībā būtu cilvēkiem grūti "sagremot" un uz ko tiešām lūrētu nosodoši, ir, ka meitene ir dzimusi bioloģiski puiša ķermenī.

Cits nekas TĀDS nu galīgi nenāk prātā, ja pieņem, ka rokas kājas vietā.