uh, pēdējās dienās tik daudaudz, kas noticis, ka nezinu no kā lai sāk. =D
Pārvākšanās pie ex, kuru nevaru izturēt, darba problēmas, kkādas pumpas uz sejas, tagadējā drauga scēnas, naudas problēmas - jap, stājaties rindā uz manis apskaušanu. =D
Un jorpjām nevaru pārdzivot vakardienas sarunu ar draugu - tas ir, viņa lūgumu man. Stāsts sekojošs:
Kojās divas istabas dala - divi čaļi, viena meitenes, kopīga vannnas istaba. Vakar aizejot ciemos pie drauga viņš ļoti nopietni iesāka:
''Man ar tevi jāparunā'' un nosēdināja mani pie galda, pats apsēdās pretī.
Man jau sirds sažņaudzās, likās, nu viss ir cauri, tagad šķirsies. Gaidu gaidu, ko nu teiks.
Viņš turpina: ''Nezinu, kā lai iesāk..tā lai saproti (varat jau iedomāties, kas notika manā galvā)..
Un rezultātā, viss ko viņš man gribēja lūgt bija, lai es palūdzu meitenei, viņas izlietotās paketes nemest miskastē tā, ka visas asinis ir uz āru, jo abiem puišiem no tā paliekot nelabi. Respektīvi neietin papīrītī, bet nesalocītas izmet. Kurš pie velna dara tā?
Ak jā, biju gar zemi, bet meiteei neko neesmu pateikusi, ko tad es varu izdarīt?