Man gan jāsaka, ka Daktera komentārs nepatika, jo ir vienkārši ''blah blah blah'' no šīs sērijas: ''Kā tu atļaujies sūdzēties, ka pelni minimālo, ja ir cilvēki, kuri nepelna neko un kuriem nekā nav? Kā tu atļaujies teikt, ka negribi ēst to, kas tev negaršo, ja Āfrikā cilvēkiem vispār nav nekā, ko ēst?''. Nu kāds reāli meitenei, kurai ir grūtības nomest svaru (dēļ acīmredzamiem psiholoģiskiem iemesliem - emociju un sajūtu ''apēšanas'') ir sakars ar aklu cilvēku, kurš iemācījies gleznot? Lieliski esi informēts, ka zaudējot vienu no maņām, citas kļūst spēcīgākas (tas par to, kāpēc varēja iemācīties) - šīm divām situācijām nav NEKĀ kopīga. Manuprāt, pilnīgi bezvērtīga sava veida moralizēšana. Jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam (par tādu tiešām biju uzskatījusi Dakteri, tāpēc jūtos pārsteigta nedaudz) ir skaidrs, ka ne visi cilvēki ir spējīgi uz vienādām lietām un tas, ka akls cilvēks var iemācīties gleznot, nebūt nenozīmē, ka es pēkšņi varu kļūt par fizikas ģēniju, arī ja ļoti, ļoti ĻOTI to gribētu. Arī ''necieņa'' pret šo meiteni, manuprāt, ir nevietā - tu par viņu neko nezini, lai varētu necienīt tikai tāpēc, ka viņai ir liekais svars. Un par, šķiet, Dominikas komentāru - ir cilvēki, uz kuriem iedarbojās tikai šāds, savā veidā skarbs stimuls, bet ir cilvēki, kuriem šādi komentāri liek justies vēl sliktāk un kuri savā atkarībā (šajā gadījumā ēdienā) ieslīgst arvien dziļāk - apburtais loks. Kopumā šķiet, ka meitenei būtu jāvēršas pie psihologa vai psihoterapeita, kas palīdzētu sakārtot pasaules redzējumu, sakārtot savu iekšējo pasauli un veidu kā viņa cīnās ar stresu, emocijām un ikdienas rūpēm. Atvainojos par palagu :D bet pati esmu saskārusies ar cilvēkiem, kuriem ir dažāda veida atkarības, esmu ar tādiem strādājusi un dažas šeit pieminētās lietas likās pilnīgi netaisnas un nevietā :)
80
