Čau, meičuki.
Šodien jāpabeidz pakošanās. Vakar daudz maz sapakoju virtuves piederumus , drēbes, veļas utt un pārlocijusies biju tā,ka atkal sāka sāpēt gūža. Naktī gulēju katru sāpīgi izjūtot, beigās sadusmojos,iedzēru ibumetinu un tiiiiiiiiiiiiiik saldi gulēju. Ak.. es mēnešiem ilgi šitik labi nebiju gulējusi. :)
Bet pie rīta puses sapnī redzēju bijušo. Man bija kaut kādi svētki,tur radi un draugi sanākuši, es smukā princešu kleitā.. un viņš atnāk un sāk pazemot mani. Stāsta par mani kāda es naiva, kā es ļauju visiem mani apvainot, aiskart, pazemot, ka esmu tik vājš un pretīgs cilvēks, visi mani tikai izmanto.. nu tā totāli ņirgājās. Bet,ziniet,tā sajūta radās tieši tāda , kā tad,kad biju ar viņu kopā. Viņš mēdza tā runāt ar mani. Parasti gan tikai ,kad divatā bijām, publiski tā īsti nemēdza runāt ar mani. Bet tik pretīgi... tas viltīgais smaids.. un viņš vienmēr smaidija man sejā un teica visus tos vārdus - nevienam tevi nevajag.. ehhh
Un tad es piecēlos no tā galda ,aizskrēju un skaļi ,skaļi raudāju.. mani atnāca mierināt draudzene un viņš- pats apvainotājs.. un pretīgākais ir tas,ka es sajutu tādu mieru un laimi atkal.
Tas sapnis atspoguļoja pilnīgi visu mūsu attiecību būtību. Tā bija vienmēr, apvaino mani līdz pēdējam, es pārdzīvoju, bet vienmēr piedevu.
Brrr kāds murgs :D
Labā ziņa ir tā, ka šodien jāpabeidz kravāt mantas un rīt jau lidojam prom :)
weee, sveiciens dzimšandienā!!
un Ance, man žēl,ka tavs jociņš nenostrādāja :D mēģini vēlreiz :)