vai ir licies, ka esi norakstāma? vakara saruna

Feijja

Kā Tev sokas ar kadru?izskatās, ka galīgi kaut kas ne tas būs?:/ Tas mans eksemplārs arī īpaši dīvains, it kā vārdos un plānos veido attiecības, bet darbības kh kh...čuššs vien ir.Pie tam garastāvokļa cilvēks - var paziņot, ka ir dienas, kad sliks garastāvoklis un tad nekontaktējas.Pfff, murgs.Kur tik nenopietni?Tā, ka man ar izskatās, ka nav kandidāts, šo es neizprotu.Jo ja ļoti vēlas cilvēks, tad jau viss notiek, a savādāk...Dīvainīši man trāpās.:D

Man tā bija 16 g.v., kad nomira tuvs cilvēks. Likās, ka dzīvei nav jēgas.

Kopš tās reizes - nē, apzinos, ka man pieder tik daudz un nav runas par materiālo, bet par garīgo un ģimeni. Cenšos dzīvot un skatīties uz lietām ļoti pozitīvi.

A un vispār ir tā, ka ne tikai tas, ka nepareizie cilvēki trāpās dzīvē, bet tas, ka cittreiz liekas, ka mana domāšana ir galīgi neparedzēta nopietnām attiecībām, nezinu, cittreiz liekas, ka es esmu pārāk dīvaina priekš viņām.Nepareiza vai?Kaut kā tā...Bet, nu, tiešām, ļoti ceru, ka tas tikai tāds periods, kad neesmu harmonijā ar sevi, tāpēc...

SaulesStarss - mums nav gadījumā viens un tas pats čalis? :D :D Man varteikt identiski notiekas. Lab, tgd vispār iestājies kkāds negarastāvokļa periods, tad nu zīlēju, būs kkas tālāk vai nebūs :D

Feijja - Ha ha, tas tik būtu joks!:D Manējais krievs. Kā jau teicu - ar prātu vīriešus nesaprast, acīmredzot, rīkojas pa savam un pilnīgi neloģiski.:D Man ar tagad klusuma brīdis.Nē, lai pateiktu - mīļā, kaut kas nav (visi tak pieauguši cilvēki), tēlo baigo mīlestību un tad čakarējas ar nozušanu. un vēl visādiem sliktiem garastāvokļiem.Nu i lai.Es pat pirkstu nepakustināšu, tik interesanti, kas būs tālāk.Seriāls man te, heh.:D

P.s.At

P.s. Atvainojos tēmas autorei, ja mazliet te ne par tēmu :)

Nav man bijis tāds posms.
Līdz 21 gada vecumam man arī nebija attiecību pieredzes, bet ne jau tāpēc, ka nebūtu tādas iespējas, man vienkārši negribējās neko veidot. Prioritātes bija mācības, karjera utt. Kad iepazinos ar vīru, lēni, lēni sākām kaut ko veidot. Vīrs reiz teica, ka tas bija diezgan grūti, jo likās, ka viens nepareiz solis un es aizmukšu. Pēc gada randiņiem sekoja bildinājums, kāzas. Un nu jau 3 gadus esam precējušies.
Nenožēloju, ka pirms tam neviena cita man nebija.

man bija aptuveni 20 gadi, kad tā domāju.
tagad 22. pavisam tādas domas pazuda, kad sāku satikties ar savu pašreizējo draugu. līdz tam mēģināju atrast kā pavadīt brīvo laiku dažādi, bet tomēr manī iekšā bija tukšums. kad brīdi par to biju piemirsusi un nedomāju, jo man sākās daļēji jauna dzīve, jo sāku strādāt jaunā darba vietā, kas prasīja man ārī daudz brīvā laika sākotnēji, tad visnegaidītākajā brīdī arī visi mani sapņi sāka piepildīties :)

es ar atvainojos, ka ne pa tēmu :D bet SaulesStars es tev privātu vēstuli nosūtiju ;)

Vislabāk ārstē attiecības, taču der arī randiņi un darbs, ļoti daudz darba.
Es gan vēlos iebilst, ka katrai nav gadījies ko tādu just, tieši vakar ar draugu šīs tēmas sakarā atzinos, ka es nekad neesmu jutusies norakstāma tāpēc, ka man nebūs laimīgu attiecību, es tās īsti nevēlējos. Draugs šobrīd bieži atgādina, ka mūsu iepazīšanās laikā es biju k*ce, toreiz kādus 2-3 gadus man vajadzēja emocijas, pozitīvas, negatīvas, galvenais, lai ir emocijas, kuras es guvu no apkārtējiem, nedomājot par to, ka attiecības ir kaut kas tāds, ko es ilgstoši noteikti vēlētos. Un pat skolas gados, kad mana lielākā un arī vienīgā kaisle bija saistīta ar matemātiku, man drīzāk šķita, ka norakstāmi ir visi apkārtējie ar savu vēlmi pēc attiecībām, ne es.