Nū, man ir bijis mīļākais šajā vecuma grupā 40-50. Man, kā cilvēkam ar normālu domāšanu šīs attiecības likās piesātinātākas, jo sarunas pie laba vīna (vai vienalga) bija daudz saturīgākas un negrozījās ap regulāro "ko darīji brīvdienās/ko darīsim brīvdienās/tā piedzēros brīvdienās/kas notika brīvdienās". :D
Turīgs cilvēks, bet viņa nauda man bija mazsvarīga - man patika viņa stāstītais - dzīves briedums, ja tā var teikt. Brīdī, kad zaudēju ticību savā vecuma grupā atrast kādu NORMĀLU puisi, šīs attiecības bija kā glābiņš. Un mēs negājām uz glauniem restorāniem, un negrozījās viss tikai ap seksu. Tikāmies pie viņa vai pie manis - runājām par aktuālo pašmāju politikā, runājām par aktualitātēm pasaulē, tāpat apspriedām arī psiholoģiju un vēsturi - nebiedzamas citas lietas... Jāsaka, jutos kā atradusi dvēseles radinieku.
Bāc, tās laikam bija labākās attiecības pirms mana vīra parādīšanās. :D