Darba burtnīcas ir dārgas. Un ne visi vecāki var atļauties tās nopirkt, jo vēl jādomā arī ko bērns ēdīs pusdienās, ko vilks mugurā + vēl jāmaksā arī par grāmatām. Vecāki ar Latvijas minimālo algu to nevar atļauties.
Man vidusskolā viena Angļu valodas darba burtnīca izmaksāja 8LS, kas katrā semestrī bija jāpērk no jauna, t. i. vienam mācību gadam 16LS tikai par Angļu valodas darba burtnīcām. Uzskatu, ka valstij jānodrošina vismaz darba burtnīcas un grāmatas, pārējo katrs pērk pats - klades (cik katram nepieciešams), rakstāmpiederumi, sporta tērps.. Vai arī tad nemelojam paši sev sakot, ka Latvijā izglītība ir par velti. Nu nav. Grāmatas citās skolās arī pašam jāpērk. Man māsa pirka pati (vienā gadā aizgāja aptuveni 90LS), jo grāmatu visiem skolā neesot pieticis. Nu un? Kurš vainīgs? Citās skolās jāsamaksā, piemēram 20LS uz visu gadu, kas ir lētāk, bet arī nav par velti. Es runānju par principu kā tādu.. tad ko nozīmē "par velti"?