Valsts māna vecākus un liek bērniem knapināties

Es piederu pie tiem, kas darba burtnīcās jēgu nesaredz. Bizness.

zini cik izmaksa tas burtnicas? un nav ko sasolit un tad tomer likt pirkt.

Es atkal uzskatu, ka darba burnīcas ir jāpēr pašiem vecākiem, kā klades, zīmuļi un sporta tērps ...

turklat lielaka dala paliek biezi neaizpilditas, tik nauda iztereta. bizness

Atkal nav labi! Tā jau nāk pretī neliekot vecākiem visu pirkt pašiem, bet redz atkal jau atrod kur piekasīties!

Man liekas, ka tas viss ir sviests. Es skolā mācījos pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tad gandrīz puse bija viss jāpērk, gan visas darba burtnīcas, gan angļu valodas ntās grāmatas, gan lielās vēstures grāmatas. Nu ļoti daudz kas bija jāpērk. Uz vietas skolā bija kaut kādas tik vecas ķīmijas un fizikas.
NU UN? Un visi arī pirka un nečīkstēja. Turklāt tad skolotāji arī atklātā balsī pateica - ir jānopērk tas un tas. Un visi pirka. Vai arī pirka uz diviem vienu. Tie, kas nepirka, tie no kāda cita nokopēja. Viss. Kur problēma?
Tagad visi sagājuši sviestā ar savām cilvēktiesībām, nedrīkst pieprasīt to un nedrīkst šito. Nedrīkst neko likt pirkt, nedrīkst nabaga bērniņam neko pāri darīt. Un tad arī izauguši bezgoži, kuriem pat neko aizrādīt nevar.

Kad es mācījos pamatskolā un tehnikumā, mums visus materiālus kopēja. Uz katru klasi bija nepieciešamo burtnīcu komplekts un audzinātājs vajadzīgo materiālu nokopēja katram audzēknim.Mēs par to katru mēnesi maksājām naudiņu (kkādus 30 sant līdz 50sant.). Un nebija nekādu problēmu. Nesaprotu, kāpēc šādu praksi nevar pielietot visur.

Pilnībā piekrītu , kordelia

Nu nav Tev neviens parādā tapēc , ka Tev ir bērns :)

Arī vīra māsas dēlam skolā visus d.b materiālus kopē.

zini cik izmaksa tas burtnicas?

Skolā jau mēs visi esam mācījušies, tā kā visi zinām.

Es nesaprotu, jo man skolā pirms vairākiem gadiem arī bija tāda pati situācija - dažos priekšmetos darba burtnīcas vai citi izdales materiāli bija uz galda vienā eksemplārā, rakstīt tajos nevarēja (rakstījām kladēs, kopējām, skenējām). Man pat prātā nebija ienācis, ka tas nav normāli vai ka tādēļ zaudēju zināšanas.

Nepieļaušu, ka manām meitām jāmācās no kopētām lapām, ja pārējie būs nopirkuši burtnīcas.

Šo lasot ierēcu, jo mums skolotāji dažos priekšmetos pat ieteica labāk kopēt darba burtnīcas - tā iznāca lētāk pašiem kā pirkt. Un kā gan kopētās lapas atšķiras no darba burtnīcas?

Brīnos par šo visu, jo tie vecāki liekas tik sīkumaini, untumaini un izlutināti, ka bail iedomāties, kādas būs atvases. Viņi taču nonākot augstskolā dabūs kultūršoku - tur pārsvarā viss ir kopētie materiāli, ko pašiem jānodrošina. Tāpar, protams, visās citās dzīves jomās šīs rakstura iezīmes nav tās labākās..

Piekrītu kordeliai un weee. Varētu jau arī kopēt tiem bērniem no burtnīcām, bet tur atkal atduras pret divām lietām. Pirmkārt, teorētiski jau it kā nedrīkst tā kopēt un vairot tos uzdevumus. Otrkārt, nav jau arī tā kopējamā papīra, jo, redz, nedrīkst lūgt vecākiem to nodrošināt. Sviests.

Es arī mācījos skolā pirms vairāk nekā 10 gadiem, un mums bija jāpērk tikai angļuvalodas grāmata - pārējais viss, lai gan noplucis, bet bija bibliotēkā vai tika sakopēts.

Atkarīgs no gribēšanas noorganizēt mācību procesu BEZ dārgām svaigākā izdevuma grāmatām un darba burtnīcām. Teiksim matemātikā - pat ja programma katru gadu jauna, kur problēma strādāt ar 2-3 pavecām grāmatām (ne obligāti padomju) no katras ņemot vajadzīgās nodaļas, sevišķi, ja fiziski tās grāmatas bibliotēkā joprojām ir? Vēsturē vispār mums vidusskolā pateica par ko jāzin uz kontroldarbu un ļāva izmantot vienalga kuru vēstures grāmatu, kas nu mājās vai bibliotēkā bija dabūjama. Šodien varētu kaut vai wikipēdiju palasīt, ja nekā labāka mājās nav - vai tad kaut kas traģisks notiktu?

Kordelia jau paspēja izteikt manas domas. :)

Es domāju, ka vairāk sašutumu izrāda tie vecāki, kam ir daudz bērnu un maz līdzekļu skološanai. Man būtu vng vai ir kopēta lapa vai burtnīca, galvenais, ka varu izpildīt uzdevumu, mājas darbu vai sagatavoties ieskaitei.

teorētiski jau it kā nedrīkst tā kopēt un vairot tos uzdevumus

A teorētiski kur būtu problēma iedalīt budžetā līdzekļus vienotu mācību grāmatu izstrādāšanai (pakāpenisks process, ne visu uzreiz) un šos mācību līdzekļus padarīt publiski pieejamus latvija.lv lapā? Lai jau visi skolēnu vecāki drukā, kopē, printē, lieto.

Tikai Zvaigzne ABC tante raudās :(

Kad es mācījos skolā, arī paši pirkām darba burtnīcas. Drīz vecāki pieprasīs, lai pērk arī kancelejas preces un apģērbu?

Otrkārt, nav jau arī tā kopējamā papīra, jo, redz, nedrīkst lūgt vecākiem to nodrošināt.

Mums bija klases nauda (ik pa laikam vācām pa santīmiem), no kuras arī pirka kopējamās lapas.

Kad es mācījos pamatskolā, kopā ar savām vēļ 2vām māsām un 1 brāli, tātad , kopā 4 bērni, vecākiem gāja grūti, jo par stulbajām mācību grāmatām,darba burtnīcām,+klades,parastās burtnīcas +somas,penāļ, zīmuļi, guašas utt , izgāja līdz 300 LVL ja ne vairāk+ jāapģerbj arī visi četri bija,

Es tkai saku,ka ja taja laikā šīs mācību burtnīcas tiktu apmaksātas,tad manai ģimenei būtu daudz vieglāk.

Šogad, kad skolā iet 5tais bērns-mazā māsa, uz viņu šõgad iztērējām par kladēm,dienasgrāmatu,rūtiņu/līniju burtnīcām, kladēm,zīmuļi, flomji, Bloks utt, ap 7LVL


pag.gadā bērnam jāiet 3. klasē, iztērējām vien mācību burtnīcās + kancelejas preces ap 67LVL laikam bija.

Atšķirību jūtat?? Tām, kas uzskata,a ka vecākiem pašiem viss būtu jāiegādājas..

Strīds jau par to, ka ja valsts ar likumu nosaka, ka mācības ir par brīvu, tad kāpēc kaut kas ir jāpērk!!! Tad pašiem jāmaina tie likumi, ja nevar neko izpildīt, savādāk tagad kašķi lielu dabūjuši, jo nevar uzskatīt, ka izglītība par velti, ja nenodrošina ar šiem mācību materiāliem, kaut vai kopētiem.

Kad es gāju skolā, man arī tomēr visas burtnīcas pirka daudz vairāk kā tagad - nebūtu jau tik traki arī tagad, tikai, lai izdomā kaut ko vienotu, nevis katra skola kaut ko maina un tad vecākiem, kuriem vairāki bērni izmaksās palielinās...

Savam bērnam arī pirktu, ja vajadzētu, jo saprotu, ka arī tām skolām jau nauda nav, tikai visi skaļi bļauj.

Uzskatu, ka darba burtnīcas ir veiksmīgs bizness, kas balstīts uz skolotāju slinkumu pašiem piedalīties mācību procesa un materiālu izveidē.