Ne jau visi kaķi skrāpē tapetes un asina naguis pret dīvānu.
Man kaķi tikai laukos, bet nu iepriekšējais bija diezgan interesants, pat brīžiem riebīgs, bet arī mīļš - drīzāk minka bija kā mazs, niķīgs bērns, kas ieņem kaut ko galvā, tā arī dara, ja kaut ko aizrādīju, tad pati dabūju nagus kājā. Viņš plēsa tapetes, ja viņu nelaida ārā, taču līda pie visiem gulēt, bija tad vislielākais mīļums un bija liels un pūkains, bet viņu nobrauca.
Tagadējais minka tapetes nebūtu plēsis, bet ja atrod iepriekšējā plēstās vietas, kur kaut kas karājās, tad to noplēšs, taču neko citu neplēš, drīzāk aizskarus neliek mierā, kad ārā grib, ir mīļāks kā iepriekšējais, lien pie visiem gulēt un sēž klēpī.
Ar to gribu teikt, ka mūsu kaķi jau katrs ir ar savu raksturu no bērnības, drīzāk raksturs izmainās ar gadiem, jo persietim, kuram 17 gadi ir kļuvis daudz mīļāks kā bija, bet īsti ieaudzināt nemāku neko kaķim, kastītē paši jau no bērnības gājuši un ar to problēmu nav bijušas.
Ar pusaudzi var būt vīsādi, tad drīzāk pamestu kaķi, kas no patversmes un bijuši pamesti - tie, vismaz daļa, spēs novērtēt to, ka viņiem ir mājas un būs ļoti mīļi, vismaz mums viens pieklīdušais bija tik mīļš runcis, taču ēda cik deva, jo droši vien likās, ka vairāk var nedabūt.
10604
