čau, Annija.
Es Tev varu izstāstīt savu situāciju. :)
Tātad mums klasē nav tādi noteiktie bariņi vai kā, bet biju kādreiz tajā `cacu-populārajo-kruto` bariņā, jo mana labāka /bijusī/, labākā draudzene bija krutākā klasē, visi čupojās ar viņu, otra bija caciņa , bagātā ļōooti, bet ar savu lauvas raksturu, tā mēs kūlāmies, pastāvējām, un neinteresēja citu klasesbiedru viedoklis, viss bija lieliski.. līdz bŗīdim, kad viņas aizgāja abas no skolas uz citu.. Tas mani tā grauza, biju sagrauta, jo nebija dižā kontakta ar klasesbiedriem , jo biju ar viņām. Zini, es eju vēl skolā, bet ir tā, kad neesmu pilnīga nūģe, pelēkā pele, jo kādreiz taču biju ar viņām, man ir savs viedoklis, un tgd man ir labs kontakts ar klasesbiedrenēm, bet ar zēniem- NĒ. Vnk ir man ar ko runāt, sēdēt, bet nav tās draudzenes labākās skolā.
Nāku no mazpilsētas, bet man ir lieliska labākā draudzene no Rīgas, vrb atrodi sev draugus ārpus skolas.?
Es, kad iepazīstos ar jauniem cilvēkiem esmu atvērta, jauka, bet kad redzu k';adu pazīstamo blakus palieku par aukstu, iedomīgu zivi, klasē zēni tieši domā, ka esmu nereāli iedomīga, izsmej citreiz par svaru..., kas ir bēdīgi, jo ņemu ļoti pie sirds, nav jau tā ka visu laiku, bet jā, es parasti neko nesaku pretī, jo zinu, viss dzīve nāks atpakaļ, atceries to, tu vēl iepazīsi daudz jaukus un atvērtus cilvēkus, tici tam. :)
Bet esmu pamanījusi sevī, kad nonāku svešumā- esmu atvērta, jauka, kominikabla, bet gan redzu , kur cilvēkus, ko pazīstu- VISS. nerunāju, klusa, iedomīgā, kautrīga, kaut gan mājās esmu enerģijas lādīnš. Ko man darīt ar to- psihologs.???
Šodien atnācu mājaās un raudāju, jo gribas uz citu skolu, jaunu vidu, jo man tāāāā nepatīk sava klase, vrb man jāmaina domas par to, bet viņi mani ir daudz aizskāruši, nu vsm man tā šķiet...
Veiksmi, vrb varam PM parunāt.?:)