Nav jau liela nelaime... Bet emocionāli grauž. :(
Ir ļoti skumji, jo atkal jauns mācību gads klāt un ... atkal jāsatiek savi klases biedri! Nezinu kāpēc , bet eju uz savu klasi kā sašauts suns. Riebjas. Jā ,galvenais ir mācības, bet tomēr būtu daudz vieglāka dzīve skolā ja kaut viens tuvs cilvēks būtu.
Situācija ir tāda ,ka man nav klasē neviena drauga. Reizēm pat liekas labāk ar puišiem saprotos, var vismaz pasmieties par kādu ikdienišķu sīkumu. Meitenes uzvedās tā it kā manis nebūtu ,vai arī iedomīgi paskatās un savā starpā smejās un izklaidējās. Nezinu kāpēc, arī liekas citreiz ,ka visi no manis izvairās. Tiešām nesaprotu kāpēc tā, jo es tomēr kopju sevi,piedomāju vienmēr par apģērbu un izskatu ..vienīgi raksturā esmu diezgan savādāka.. Nestaigāju pa klubiem, man ir maz paziņu vispār, esmu tā ,kura sēž mājās visbiežāk un nodarbojas kaut kā ar sevi! Un visi citi pieņem ,ka tam tā jābūt. Bet kāpēc nevar ar mani normāli sarunāties un pieņemt kāda esmu? Kāpēc jāsaka..."nu ja ko tad tu darīsi ,sēdēsi mājās ,tev jau citu nav ko darīt" vai ja nokļūdos kādu reizi "nu ja, tu jau esi stulba" Tas ir viņu stilā. Man vienmēr ir riebies iet skolā tieši tāpēc,riebjas staigāt starp tādiem cilvēkiem! :@
745
