Lūdzu mazliet sapratnes, atbalsta!

velviens pieradijums ka daudzas meitenes uzvedas ka bernu darza tapat ari te foruma, lai arii cik gadu tomer smadzenes nav. ja 12 klase ta var uzvesties nu tad diezvai talu tiks ar tadu uzvediibu. turies bus labi ;)

es nerodu sakaru starp ebrejiem un diskusijas tēmu un vispār :)
Domāt ārpus rāmjiem ir ok, bet uzskatīt, ka visur visi tevi atstums, jo... hvz kāpēc, manuprāt, nav pareizi. Te ir runa par attieksmi - kā tu uztver pasauli un cilvēkus tev apkārt. Ja visi nav tavā līmenī, tad ir skumji - varbūt nevajag tādās klintīs kāpt augšā?

Annija raksta:

Bet es neesmu tā kura ies klāt un uzbāzīsies. Tāpēc sēžu labāk viena un izliekos ,ka man nevienu nevajag

Nu, un tie pārējie arī tādi paši - neies jau klāt uzbāzties, ja otrs sēž ar "fuck of" seju :)

Ne vienmēr vajagdziļi rakt, jo ne visām nezālēm ir gara sakne :)

velviens pieradijums ka daudzas meitenes uzvedas ka bernu darza tapat ari te foruma, lai arii cik gadu tomer smadzenes nav.

Un to saka persona, kurai pieturzīmju lietošana - neeksistē.

nu re velviena bernu darza meitene atsaucas pati :D :D :D

Nezinu ,varbūt esmu neglīta un pati sev ieskaidroju ,ka esmu skaista. :D Var jau būt. Tas būtu visreālāk.= Tad saprastu kāpēc neviens negrib kontaktēties. :D

Bet katrā ziņā es negribēju ,lai kāds tiek nolikts vai celts saulē šajā diskusijā. Tikai lai kāda mēģina saprast kā jūtos ,jo jūtos ļoti draņķīgi , depresīvi ,raudulīgi ,bezspēcīgi. Un es nepārspīlēju. Ticiet man ,neesmu no tām ,kas par katru sīkumu raud. Un varbūt pasaka kādu motivāciju. Kā domāt ,ko mainīt ,lai nebūtu tādā depresīvā bedrē?

Paldies tām ,kuras kaut "turies " pasaka ,to novērtēju! ;)

Sakars kāds nacistiem, genocīdam pret ebrejiem un vienu vidusskolas tīni, kura žēlojas, ka viņai nav draugu??

Es redzu ka ne vienam vien ir grutibas savilkt paraleles. Nu nekas, izdarisu jusu vieta. Tatad Zakjis* apgalvoja, ka Ja cilvēks nespēj atrast kopīgu valodu ne ar klasesbiedriem, ne skolasbiedriem, ne radiem, tad problēma nevar būt absolūti visos apkārtējos cilvēkos. Uz ko es atbildeju ar pretjautajumu kapec gan nevar? Tad nu es pienesu tragjisku piemeru iz dzives un vestures, ka ta var but un ka ta ir noticis. Ir kludijusies gan sabiedriba masveida, gan mazas sabiedribas grupas. Kapec obligati kludas Annija un nevis vinas klasesbiedri? Kas tik briesmigi nesaprotams?

sevi mierina tās, kas tā arī paliek "jocīgās" visu mūžu.

Ka vispar var cilvekus likt sadas kategorijas? Un kurs tevi ir pilvarojis tiesat kurs ir tas kas prot nodibinat draudzibas saites un kurs neprot? Varbut annijas klases biedri neprot draudzeties? Par to liecina kaut vai vinju smiineshana annijas virziena. Vai civilizeta sabiedriba tas ir pienemami, vai jus tapat sminat par saviem darba kolegiem?

Annija, nu esošajā klasē ko mainīt būs grūti. Kā jau es tev teicu,

Kad sāksi studijas, centies būt atvērtāka un mazāk ieraujies sevī. Nu nenāks neviens klāt draudzēties, ja tu sabijusies sēdēsi stūrī un gaidīsi no "cacām" tikai to ļaunāko!

Man pašai kādreiz bija ieradums tad, kad jūtos nekomfortabli (jauna vide, jauni cilvēki) nosēsties malā un sēdēt ar lepnu, nedraudzīgu sejas izteiksmi. Un cilvēki nenāca klāt, jo bija pārliecināti, ka es to nevēlos. Es to darīju neapzināti, viņi mani "ignorēja" ne aiz ļaunuma.

Kad es sāku pati izrādīt vēlmi komunicēt, tad arī draugi uzradās.

PS: Un nevajag te brēkt, ka visi, kurus atstumj, ir nesaprastie ģēniji. Daži ir, bet daži citi vienkārši neprot komunicēt.

es skolas laiku atceros ar riebumu, tieši dēļ klases kolektīva, man bija izcili pretīgas, iedomīgas cacas nolasījušās. kaut kā nepaveicās.

bet man bija kādas 2 meitenes, ar kurām varēja parunāt skolā, un arī labākā draudzene manā klasē. atrodi vismaz vienu sabiedroto no visa tā bara. varbūt paralēlklasē. nebūs tik drūmi.

manā gad. universitātē viss mainījās, ieguvu ļoti foršus studiju biedrus. studiju laikus atceros ar prieku, jo daudz kas kopā piedzīvots un sadarīts :)

tā ka nevajag sevi norakstīt. viens gads paies ātri..

Tāpēc jau es lieku pēdiņās, jo es cilvēkus tā nedalu, bet piemērojos šai vidusskolas tēmai, kur tomēr cilvēkus, gribi vai negribi, tā iedala. Nu tā taču ir. Skolās ir stilīgie, ir nūģi, ir cacas, ir alternatīvie un vēl n-tās kategorijas. Un es vispār kā draudzīgs cilvēks draudzējos ar visiem, bet paskaties ko autore ir rakstījusi par to, ka pati neies viņām klāt, ka no sākuma tās ļaunās cacas ir viņu aicinājušas un vairs neaicina, ka viņa nesatiek ar vecākiem, vecvecākiem un ka nekad nemaina savu viedokli, ka viņai liekas, ka visi viņu grib pārmācīt, uzbāzt savu viedokli. Tas tomēr mazliet vairāk "smird" pēc viņas pašas problēmas, nekā pilnīgi visu viņas līdzcilvēku problēmām.

Un, nē, mani neviens nav pilnvarojis tiesāt par to draudzēšanos, tev taisnība, es arī netiesāju, tikai pasaku kā izskatās no malas. Tas tomēr tiek apspriests publiskā forumā. Bet tad tev jau arī nebūtu jātiesā viņas klasesbiedrenes par

psihologiski nenobriedusas, apjukusas, seklas tines.

Tāpat ne es, ne tu nezinām kā ir patiesībā, varbūt tiešām autore ir upuris, bet varbūt arī pati ir tā nedraudzīga un tā.

Kad sāksi studijas, centies būt atvērtāka un mazāk ieraujies sevī. Nu nenāks neviens klāt draudzēties, ja tu sabijusies sēdēsi stūrī un gaidīsi no "cacām" tikai to ļaunāko!

Tam nav nekada sakara ar "ieraushanos sevi". Labi, tads cilveks kautrigak uzsaks kontaku, bet toties bus kads cits cilveks kurs vieglak uzsak komunikaciju vai ari divi ipasi kautrigi cilveki sastopoties klust atvertaki, jo redz ka otrs ir tads pats, un nodibina kontaktu. Starp studentiem sads savstarpejas "riveshanas" konflikts ka autores gadijuma, praktiski nav sastopams; student kolektivs ir pilnigi citads ka skolenu-.
Man "patik" ka dazi dod padomus situaciju vispar neizprotot. Nezinu kada gan ir interese piedalities diskusija kuras tema nav saprotama? Es izvairos iesaistitities temas, kur es nesaprotu par ko runa, pirmkart nav interesanti, otrkart tikai skolas laika runaju par to ko nezinu (jo lika) un tas man nepatik.

Morgan, nu tu gan ...

http://www.youtube.com/watch?v=c0KYU2j0TM4


Dažiem ieteiktu noskatīties, lai saprastu, kāpēc eksistē tādi "jocīgie".

Bet tad tev jau arī nebūtu jātiesā viņas klasesbiedrenes par
psihologiski nenobriedusas, apjukusas, seklas tines.

No ta ko autore rakstija var izdarit secinajumus. Civilizeti, psihologiski nobriedusi cilveki neapsmiin un neignore kolektiva biedrus. Jaa, ir cilveeki ar kuriem izveidojas ciesaks kontakts un ir tadi ar kuriem tas nenotiek, bet taja pasa laika uztur ar viniem draudzigas (nejaukt ar draudzibu) attiecibas- vini draudzigi sasveicinas no rita, vini var reizem draudzigi pasedet skolas kafejnica, parunat par tuvojosos eksamenu un iet katrs uz savu pusi aizmirstot viens par otra eksistenci. Sadas situacijas neviens nejutas apbizots un nesaka cik loti riebjas attieciga vieta. Ne ta?

Nu tā taču ir. Skolās ir stilīgie, ir nūģi, ir cacas, ir alternatīvie un vēl n-tās kategorijas.

Tas ta ir jo sabiedriba vinus ta dala. Berni (kuri klust par tiniem) to iemacas no vecakiem un no sabiedribas.

ko autore ir rakstījusi par to, ka pati neies viņām klāt, ka no sākuma tās ļaunās cacas ir viņu aicinājušas un vairs neaicina,

Pilnigs bernu darzs. Ko nozime "iet klat" un "aicinat"? Klases kolektiva tu nevari galvu pagriezt uz otru pusi un izlikties taa persona tur nav, bet ja taa dara tas ir vai nu rupji vai tas ko angliski sauc par "bullying", latviesu magais vardins "apcelsana" to neatspogulo.
Nu labi, autore "neaizgaja" kad vinu "aicinja". Nu un? Tad tai kompanijai, kura vinu "aicinaja" par atbildi ir jagriez galva uz otru pusi, jaasmiin vinas virziena, jasarunajas aiz muguras? Es nedomaju ka ta ir adekvata reakcija. Tu tacu ta neizturies pret cilvekiem kurus tu "aicinaju" bet vins neatsaucas?

čau, Annija.
Es Tev varu izstāstīt savu situāciju. :)
Tātad mums klasē nav tādi noteiktie bariņi vai kā, bet biju kādreiz tajā `cacu-populārajo-kruto` bariņā, jo mana labāka /bijusī/, labākā draudzene bija krutākā klasē, visi čupojās ar viņu, otra bija caciņa , bagātā ļōooti, bet ar savu lauvas raksturu, tā mēs kūlāmies, pastāvējām, un neinteresēja citu klasesbiedru viedoklis, viss bija lieliski.. līdz bŗīdim, kad viņas aizgāja abas no skolas uz citu.. Tas mani tā grauza, biju sagrauta, jo nebija dižā kontakta ar klasesbiedriem , jo biju ar viņām. Zini, es eju vēl skolā, bet ir tā, kad neesmu pilnīga nūģe, pelēkā pele, jo kādreiz taču biju ar viņām, man ir savs viedoklis, un tgd man ir labs kontakts ar klasesbiedrenēm, bet ar zēniem- NĒ. Vnk ir man ar ko runāt, sēdēt, bet nav tās draudzenes labākās skolā.
Nāku no mazpilsētas, bet man ir lieliska labākā draudzene no Rīgas, vrb atrodi sev draugus ārpus skolas.?
Es, kad iepazīstos ar jauniem cilvēkiem esmu atvērta, jauka, bet kad redzu k';adu pazīstamo blakus palieku par aukstu, iedomīgu zivi, klasē zēni tieši domā, ka esmu nereāli iedomīga, izsmej citreiz par svaru..., kas ir bēdīgi, jo ņemu ļoti pie sirds, nav jau tā ka visu laiku, bet jā, es parasti neko nesaku pretī, jo zinu, viss dzīve nāks atpakaļ, atceries to, tu vēl iepazīsi daudz jaukus un atvērtus cilvēkus, tici tam. :)
Bet esmu pamanījusi sevī, kad nonāku svešumā- esmu atvērta, jauka, kominikabla, bet gan redzu , kur cilvēkus, ko pazīstu- VISS. nerunāju, klusa, iedomīgā, kautrīga, kaut gan mājās esmu enerģijas lādīnš. Ko man darīt ar to- psihologs.???
Šodien atnācu mājaās un raudāju, jo gribas uz citu skolu, jaunu vidu, jo man tāāāā nepatīk sava klase, vrb man jāmaina domas par to, bet viņi mani ir daudz aizskāruši, nu vsm man tā šķiet...
Veiksmi, vrb varam PM parunāt.?:)

Nē, es tā neizturos :D Es vienkārši vairs neaicinu otrreiz, bet bez smīnēšanām vai ignorēšanas. Bet skola ir skola, tur cilvēki vēl ir ļauni (es gan ceru, vairs ne tik riebīgi, cik pamatskolā un sākumskolā). Un kā jau teicu, mēs jau nezinām visu stāstu. Var gadīties, kā kaut kad senāk ar to diskusiju, kur sieva sūdzējās par briesmīgo vīru, bet vīrs pats pēc tam pieslēdzās diskusijai un pastāstīja stāstu no savas puses, kur sieva tāda svētā vairs nebija. Varbūt tas, ka meitenes smīn un speciāli ignorē, notiek autores galvā, bet varbūt tiešām tās meitenes ir riebīgas un seklas.

Vienīgais, ko varu pateikt autorei - paliek taču tikai viens gads tajā nedraudzīgajā kolektīvā. Vai nu pacieties, vai arī, ja tu gribi tos draugus, tad ņem vērā tos meiteņu padomus par domubiedru atrašanu citās klasēs.

Varbūt tas, ka meitenes smīn un speciāli ignorē, notiek autores galvā, bet varbūt tiešām tās meitenes ir riebīgas un seklas.

+++

vini draudzigi sasveicinas no rita, vini var reizem draudzigi pasedet skolas kafejnica, parunat par tuvojosos eksamenu un iet katrs uz savu pusi aizmirstot viens par otra eksistenci. Sadas situacijas neviens nejutas apbizots un nesaka cik loti riebjas attieciga vieta.

Sasveicinās - piekrītu, tā ir elementāra pieklājība.
Bet par pasēdēšanu kafejnīcā un parunāšanos par eksāmenu - ne obligāti tā būs. Man bija vidusskolā diezgan daudz klasesbiedru, kuriem es 3 gadu laikā neko vairāk par "čau" tā arī nepateicu. Ne viņi bija klasē nepopulāri un nemīlēti, ne es, vienkārši mums bija cits draugu loks, ar kuru tad arī viss tika apspriests.

Iemes kaapeec es pienem autores situaciju par patiesu ir ta, ka sadas situacijas ne mazums redzeju sava skolas laika. Bija kompanija, kur kada mazpazistama meitene sasveicinoties ar pienacejiem pateica "Chau visiem, iznemot Morgan". WTF? Par ko vina uz mani bija uzmetusi lupu man nav ne mazakas nojausamas, jo mes tikai reizi vai divas vispar bija viena otru redzejusas, pat runajusas nebijam. Tiec nu gudrs kas vinai neiepatikas. :D
Otrs piemers bija mans draugs, kurs dalija manas draudzes smukajas un nesmukajas, dzekus - forsajos un neforsajos utml., smjeas par viniem vienkarsi par to ka vini ir tadi kadi ir, un protams izturejas pret "neforsajiem" neforsi. Vienam dzekam iecuraja alus pudele par to, ka vinam matematika labas atzimes bija. :D

Morgan, jā, pusaudži mēdz būt stulbi un nežēlīgi.

Bet autorei šajā situācijā ir tikai daži varianti:

nacistus neņemt galvā un meklēt draugus citur
no nacistiem "bēgt" uz citu skolu
turpināt klusējot ciest
vai izlikties par vienu no viņiem un censties kaut kā "iefiltrēties" viņu rindās

Meitenes izvēle šobrīd ir klusējot ciest. Tā man personīgi šķiet muļķīga izvēle, bet arī visvieglākā (t.i. nekas nav jādara un jāmaina).

MAN bija tā , kad gāju 9 .klases jo visi zināja manu ģimeni un tapēc apcēla un vel apsaukāja uzvārda dēļ ,to man bija japacieš katru dienu...
Un vidusskolas laikā sākas normala dzive ,ar visiem runajos ,bija forši. NEviens nezināja par mani neeko ,bija draugi .....

Man bija vidusskolā diezgan daudz klasesbiedru, kuriem es 3 gadu laikā neko vairāk par "čau" tā arī nepateicu. Ne viņi bija klasē nepopulāri un nemīlēti, ne es, vienkārši mums bija cits draugu loks, ar kuru tad arī viss tika apspriests.

Protams, klases medz but lielas, ka ar daziem vnk "nesaskrienies". Bet piemeram, ja ar kadu no siem cilvekiem nonaktu divata skolas kafejnica pie viena galdina, tu tacu galvu prom negrieztu, acis zeme derutu, riebigu seju neraditu, bet parmitu vismaz paris pieklajibas frazes "ka garso apkaltusi pica" vai "kadu temu rakstis skolas projektu nedela", ar veesaam bet patikamam frazem apmainitos.

Varbūt tas, ka meitenes smīn un speciāli ignorē, notiek autores galvā

Cilveks informaciju no cilveka 90% uztver ar kermena valodas palidzibu. Nav svarigi ko pasaka, bet kaa pasaka.