Sveikas, dāmas! :)
Es te pamazām sāku gatavoties darba režīmam - vēl šī nedēļa atvaļinājums un tad atpakaļ darbos.
Joprojām gan lidinos kaut kur virs zemes - tādēļ nolēmu parunāt par kāzām!
Ir bijušas vairākas tēmas ar lūgumu padalīties padomos, pieredzē, kas un kā... pati arī izveidoju diskusiju, lai apzinātu iespējamos veikalus, kur nopirkt iedomātās kāzu kurpes.
Un cik nopratu daudzas šovasar precās, daudzām tas vēl nesenākā vai senākā atmiņā - šī skaistā, emocijām piepildītā diena:)
Protams, nevar aprakstīt vārdos to nenormālo laimes sajūtu, taureņus vēderā - kas to piedzīvojusi saprot kā tas ir noteikti tagad pasmaida, atceroties kāzu dienu:)
Tādēļ šoreiz vēlējos parunāt tieši par kāzu prakstisko pusi - dažādiem čēpē, kurioziem, atgadījumiem un starpgadījumiem, kas notika kāzu dienā vai neilgi pirms tās.
Protams, esot vēl tajā eiforijā daudz kas paliek nepamanīts - taču pēc tam, kad rodas skaidrāks skats uz dzīvi un notiekošo atklājas varbūt šādas tādas nepilnības...
Uzrakstīšu par mūsu dienas dažiem atgadījumiem-
*Gredzeni
Ar juvelieri tikāmies, visu izrunājām, mērus noņēmām, viss kā nākas.
Gredzenus saņēmām (mēs jau bijām mājās - tā kā gredzenus no Rīgas atveda kolēģis) pirmskāzu vakarā un pirmais šoks - neder! Ne man, ne vīram nelien pirkstā! :D
Norakstījām to uz sapampušām rokām, stresu... Taču arī kāzu rītā joprojām tas pats. Likām ap pirkstiem ledu, gredzeni tika peldināti ziepjūdenī - taču joprojām nekā. Neder.
Nu neko braucām uz banzīcu. Mamma saka, lai neliek vispār, otrs saka, lai liek uz kreisās rokas. Bet, ja godīgi, es kaut kā baigi mierīgi to visu uztvēru.
Un gala rezultātā - no satraukuma mums abiem nu tik ļoti svīda rokas! Un tieši tāpēc gredzenus abi varējām uzvilkt, uz labās rokas pie tam! :)
Pēc tam gan vīrs pārlika uz kreisās - jo pirksts nereāli sapampa un sāpēja.
Tagad sāku atgūties no atvaļinājuma režīma un ar steigu domāju rakstīt juvelierei (to, ka nederēja viņ jau ir informēta), jo jāsaka, ka arī gravējums nav diez ko precīzs..
*Maku - up un friziere
Te nu arī gāja visādi:D
Īsumā - grimmētāja un friziere nokavēja gandrīz divas stundas! Iemesls - aizgulējās.
Mums, protams, viss jau bija salikts pa laikiem - ka kura iett pucēties, vēl visādi darbiņi darāmi pa vidam.. Tad gan man iestājās maza panika.
Galu galā visas bija sapucētas, tomēr es biju paredzētā pēdējā ko grimmē un frizē un viss reāli bija iekavējies. Dēļ tā, netika īstenota sirsnīgā satikšanās man ar līgavaini un viņa ģimeni pie mājas - nē nu, satikāmies, saskandinājām šampi un viss bija skaisti. Taču žēl, ka laiks neatļāva īstenot to, ko bija sagatavojusi mana mamma.
Protams, pie maksāšanas man svarīgāk bija paspēt saģērbties, utt. Tādēļ arī samaksāju tik, cik prasīja - tomēr pēc tam sapratu, ka nepelnīti. Arī vēl iekšā sēž doma aizrakstīt viņām - novelt to mazo akmeni no sirds - pasniedz sevi kā baigās profesionāles, bet darbos ir kā ir..
Pēc ceremonijas man jau no frizūras krita sprādzes ārā.
Un pirms kāzām domāju, ka man svarīgs ir tas mirklis - mierīgi sapucēties, saģērbties, noskaņoties.. Taču redz kā tas viss sanāca diezgan steidzīgi un līdz ar to stresaini.
Nu šīs laikam tādas lielākās lietas.. bet nekad jau nevar zināt kā būs!
Taču tas viss nekādā mērā neaizēnoja skaisto dienu - tā tiešām ir laime pilnīga! :))
Pagājušas vien divas nedēļas, bet es jau virām teicu, ka gribētu precēties vēlreiz! Tikai to pašu kāzu dienu vēlreiz piedzīvot. Ahh!
Ceremonija bija aizkustinoša, jautras un ibteresantas izdarības pēc tam un fanatstiska balle viesu namā! Es vienu brīdi paskatījos uz visu it kā no malas - cilvēki priecājas, līksmo!
Mēs gulēt aizgājām ap 7/8 no rīta! ;)
Un kāda man bija kleita - vaiii! Apakšmala visa melna kādus padmsit centimetrus:D (jo naktī lija lietus - slapjš, dubļi)
Naktī man ik pa laikam kāds izteica līdzjūtību par kleitu - taču es tāpat kleitu velku vienreiz un vai dēļ netīras apakšmalas laupīt Mīlestības svētkus visas nakts garumā!? ;)
Ak jā - un pie altāra mani veda tētis:) Pirms tam ākstījāmies, ejot tsjā tipiskajā ienāciena solī. Un tad, kad tiešām gājām baznīcā - viņš tiešām sāka iet tajā solī un man nekas cits netalika kā pievienoties:D Tas bija mirklis ejot no baznīcas ārdurvīm līdz ieeja baznīcā, tālāk gājām normāli.
Laikam sanāca diezgan gari.. Viss vēl svaigā atmiņā, taureņi lidinās..
Un ik pa laikam domās tāpat pārcilāju visas skaistās lietas un emocijas!:)
Padalieties meitenes ar saviem kāzu atgadījumiem, kā atrisinājās kādas negaidītas situācijas, utt.!
1513
