Bet nu - laaaabdien! :)
Pamodos apņēmīgi kaujinieciskā noskaņojumā un ar vairākām iestādēm risinu sen sasāpējušus jautājumus. :D Nav jau nekas traks, bet tomēr, reizi par visām reizēm pateikšu visu, ko domāju, apnicis, ka atbild kā pilnīgai muļķei un liekas, ka manu jautājumu vispār nelasa, bet iekopē atbildē pirmo, kas pa rokai, nu cik var? :D Redzēju, ka vienai bijis veiksmīgs gājiens pa mežu, ehh, sagribējās sēņu mērcīti, draugs tik sola un sola, bet sēnes neatved. :D Sajūtas par to, ka augusts beidzas - līdzjūtība tiem, kuriem skola ir kā zobu sāpes, man nekādu emociju un manā dzīvē tas neko nemaina, ja nu vienīgi - var redzēt lielveikalos vecākus ar bērniem un iepirkšanos drudzi, nevar izvēlēties somas un penāļus, atsauc prātā pašas bērnību. Laikam jau šajā vasarā, cik nu vairs vasara, neko tādu baigi ieplānotu izdarīt vairs neizdosies, jāgaida nākošā vasara. :D