Beerniibas atminjas jeb vietas un lietas, kuru vairs nav

Staburaga klints.

Da labi, Churchill, Staburaga klinti appludināja 60.gados, to Tu atcerēties točna nevarētu ;)

Madonna ar ložmetēju, toties man ir tētis, kurš to visu ir redzējis un kuram tā bija mīļākā vieta. Ikreizi, kad mēs uz Staburagu aizbraucam pastaigāt gar Daugavmalu, viņš stāsta visus tos stāstus un pārņem tāda realitātes sajūta.. Ahh.. Tas ir tas, ko es ļooooti vēlētos tiešām arī reāli piedzīvot/redzēt.

Nu un vēl tās mazās apaļās ledenītes, bez ietinamā papīra, kuras iebēri bļodiņā un pēc pāris stundām jau bija sakusušas kopā.

Labi, varbūt ne gluži bērnība, bet nu 2000. gadu sākums - man ļoti pietrūkst tā laika RAVE pasākumu. Ak jēziņ, kas tie bija par laikiem. :) Tie tik bija tusiņi.

Ļoti jauka diskusija!

Atceros, kā bērnībā uzbūvējām šķūnītī koka māju un spēlējām tur fiškas pēc skolas, tā bija mūsu spēļu zāle :D Vispilgtāk atmiņā palicis, ka sapirkāmies tās košļenes ar tetovējumiem un tad visi salīdām tajā būdā un tetovējāmies :D

Pārsvarā jau visas lietas no manas bērnības tika nosauktas, superīgas atmiņas :)

Ance, mēs no viena gala :D Man arī viena no labākajām atmiņām ir Ādažu picērija (turklāt tur iepazinās mana mamma ar tēti), Skārnis, supergaršīgā ēdnīca SuperNetto vietā un tā MILZĪGĀ mildas statuja, pa kuru ar draugiem rāpāmies. Vienīgi vasarā bija pagrūti, jo tā statuja nežēlīgi sakarsa. Es gandrīz apraudājos, kad to statuju nojauca :D lai gan jau vairākus gadus nebiju tur spēlējusies.

No Santas Barbaras es atceros tikai sākumu http://www.youtube.com/watch?v=-6u1c8tpGEE :D:D

Toms un Džerijs