Beerniibas atminjas jeb vietas un lietas, kuru vairs nav

Sirdsmīļā Monika!

Atceros mūzikas raidījumu Tvaiks. Tad vēl bija Flinstonu sērija ikreiz pirms (vai pēc?) Panorāmas.
Mans pirmais telefons Nokia 5110 parādījās 6. klasē, šķiet, ka toreiz bijām kādi 3-5 bērni klasē, kam bija telefoni, bet nevienai no manām draudzenēm nebija. Vecāki pirka kredītu (kaut kādi Ls 3.50 mēnesī vai kas tāds), bet tā kā es sazvanījos tikai ar vecākiem, tad man tas kredīts ātri vien sakrājās līdz Ls 15, jo es nespēju notērēt, bet katru mēnesi vajadzēja pa jaunam papildināt. Vēlāk jau parādījās žurnālos tie fona logo, visādas melodijas u.c. štrunti, ko pasūtīt par maksu, tad varēja notērēt kredītu ātri. :D
Atceros bērnu žunālu Ezis. Vēl kaut kāds otrs bija, bet tam nosaukumu neatceros.
Jā, skolas rauga pankūkām nekas nestāvēja klāt. Tik ņammīgas!
Atceros, kā ziemā mani segās satītu vecāki vilka ragaviņās.

Tad vēl man bija spārīte ar sarkanām riepiņām.

Skolā topā bija mainīties ar lapiņām, dažas vēl bija smaržīgās. Vēl "krutas" bija tās, kam bija viļņota maliņa apakšā. Kaut kas līdzīgs, kas te bildē apakšā. Bija visādi mikimausi, karalis lauva utt.

*Tie lielie piepūšamie pūšļi, pa kuriem varēja lēkāt, kas pavasara beigās uzradās pilsētas parkos;
*Vecie tramvaju laiki, kad cena bija vēl 20sant;
*Tās mazās atsperīgās bumbiņas (kaučiki?);
*Pifa piedzīvojumi;
*Zaķīšu pirtiņa (dziesmiņa, multenīte);
*Leļļu teātris un vispār tie saldējuma/piena kokteiļi teātros;

*Atmiņu klades;
*Uzlīmju albumi

vēl uzlīmju krāšana un mainīšanās,man bij speciāls uzlīmju albūms,tur lipināju uzlīmes un tik mainījos ar draudzenēm :D

Pareizi, Ikarusi! Es vienmēr ar bailēm braucu mājās no skolas, jo biju par mazu, lai aizsniegtu pogu, bet citiem man bija bail prasīt. Tad nu cerēju, ka kāds kāps kopā ar mani vai arī pamanīs mani izmisušu pie durtiņām. :D

Bērnudārza vārītais piens ar pretīgo plēvi pa virsu, kožļeņu spilventiņi ar zapti vidū, pirmās Pepsikola stikla pudeles, galīgi neelastīgas zeķubikses, ka šļūca nost vislaik. Bērnu dārza dreskods neatkarīgi no dzimuma- zeķubikses + šorti. Fiškas, štābiķi, 12 kociņi, "Glābējzvans", kaimiņonkuļa Žigulis kā kaut kas Wow, pirmās gāzētās limonādes Sunset.

Bērnībā vectēvs vienmēr no veikala pārveda sveramās šokolādes konfektes bez papīrīšiem, tagad tādas nekur vairs neesmu manījusi. Tad vēl bija tādas košļenes ar tetovējumiem vai gredzentiņiem. :) Tirgus preces kvalitāte arī pazaudējusies ;D Agrāk viss kalpoja godam un tika nodots tālāk mazākiem bērniem.

esmu par jaunu lai saprastu kas tie par ikarusiem ar pogu, kurā gadā tas bija? :D

Ikarusi jau vēl pirms 9-10 gadiem Rīgā bija sastopami.

Manas bērnības atmiņas - Piena restorāns "Ainava" aiz Kongresu nama, kur tagad ir Brīvostas pārvalde, pīrādziņi un kakao aparāts uz Dzirnavu un Marijas stūra, kafejnīca "Mārīte" un rūķīši logā "Bērnu Pasaulē", saldējums "Pārsla" Rīgas stacijā, Pingvīns, Turbo košļenes, kvass uz ielām, "Laba", "Mana", "Ezis", "Draugs" un "Kāpēcis", kas tika abonēti..
Pa TV - Miedziņš, Runcis Renārs, vecās krievu un poļu multenes, Sisidra, Izmeklētājs Caps, Uzmini Nu, Pasaka Pasaciņa..

Keksii, man tas aplis, kas griežas, vēljoprojām stāv mājās! Nezināju, ka tas ir trenažieris :D

Runājot par manām bērnības atmiņām... Jau pieminētie Yuppi dzērieni, Jungle Pop, kuri bija nopērkami par 6 santīmiem, (bet šos vēl var dabūt) Fregatas un Bingo un protams tas, ka viss bija ļoti lēts.
Super Mario, kuru ar draugu spēlējām viņa spēļu konsolē (man tāda arī bija un vēl ir).
Fiškas, bleibleidi, Spicā avīze utt.
Bet visvairāk bērnība man asociējas ar vietu, kur tā tika pavadīta un kā. Jau agri no rīta bijām augšā un līdz pat tumsai atradām ko darīt - spēlējām paslēpes, veicām visādas slepenās misijas, spēlējām bumbu (izdomājām visdažādākās spēles), peldējāmies ezerā vairākas stundas, eksperimentējām ar ēdienu, cēlām telti, rāpāmies kokos, draugs man mācīja spēlēt futbolu, es draudzenei - basketbolu... Ahh, tie labie laiki... (l)

Un jā - lielākais prieks man ir par to, ka mana bērnība pagāja bez mobilajiem un datoriem! Bija super no rīta iziet ārā, visu dienu dzīvoties apkārt, tikai ieskriet mājās paēst un atkallīdz tumsai pa āru ar draugiem bez visādiem fb, draugiem, utt.

Jums bija šitādi gredzeni ar burbuli iekšā? :)

Jap, šitie gredzeni bija kruti! :D Un reitūzenes košās krāsās + maiciņas ar skariņām un mikimaušiem. :D

Es vēl atcerējos, ka bērnībā trakoti fanoju par uzlīmju albumiem ar konkrēto multeni, kuram vajadzēja pirkt klāt speciāli šim albumam domātas uzlīmes. Un tas nekas, ka iepakojumā katru reizi varēja trāpīties vienas un tās pašas uzlīmes. :D Ielikšu kā mazu piemēru karali lauvu:

Bez visa minētā, man vēl atmiņās palicis kefīrs trīsstūra pakās un telefona automātu žetoni - ar tādu rieviņu pa vidu. Un man arī prieks, ka bērnība pagāja bez elektronikas brīnumiem. Tā kaste, kā nu viņu tur sauca, ko varēja pieslēgt pie TV un spēlēt Super Mario, laikam īsti neskaitās, jo to varēja tikai konkrētu laiku dienā spēlēt, pie kam, vakaros noteikt nebija izredžu, jo pa TV rādija tādus brīnumus, kā "Bagātie arī raud" un "Vienkārši Marija". Tad pie mammas nāca kaimiņienes, visas kopā skatījās.
Man pirmais telefons uzradās vidusskolā un izskatījās šādi:

Par polifoniju varat aizmirst :D

RedHead man arī tāds bija, tikai ar vinniju pūku :))

Man bija šāds pirmais telefons, kāda 4ajā vai 3ajā klasē :D Dabūju tikai tāpēc, ka tētis nopirka jaunu - krāsaino siemens.

Bet vispār pirmais mobilais manā ģimenē bija šis, iesaucām pat par lociņu :D

lociņš :D :D

Atcerejos so, nu vajprata stiligi skaitijas melnas klosas ar svarkiem pa virsu (tadas jau vareja nopirkt):D