Beerniibas atminjas jeb vietas un lietas, kuru vairs nav

Ehh, begemotiņi.. manas pirmās kinderolu mantiņas! :)

Dominika - es domaju, ka tas stiklinu kompozijas ar pukjitem taisija tikai manaa pagalmaa :D

CariDee - jaa, es ari chatus atceros, vel bija tads FDM (fundamental laikam) chats. Atceros, ka pec skolas gajam uz interneta kafejnicam, kur sedejam chatos.

Vel tagad atceros si sampuna smarzu, kaa man patika!!!

Atceros vēl raidījumu "Čučumuiža" vai tamlīdzīgi, vai, kā man tas raidījums patika. Ja nemaldos, tad tur vēl dziedāja: "Kikī, kur esi tu..."

ļoti liela daļa no visa iepriekš minētā, bet visvairāk novērtēju tieši to, ka man tāda bērnība ir bijusi! Katru dienu no rīta zvans pie durvīm, kamēr visus pagalma bērnus saaicinājām ārā un štokojām ko darīt, nebeidzamās paslēpes, mīnusi, augstāks par zemi, hel hel stop punktiņš un milijons vēl, kā glābām kaķus, kopām, barojām, taisījām pienenēm frizūras, saskrullējot un liekot ūdenī, kamēr vakarā visus pa vienam sauca mammas iekšā, lai no rīta atkal varētu iet ārā. Un, protams, tas, ka pa 20 santīmu dienas naudu varēja sapirkties kaudzēm niekus, kurus pie kases pārdeva par santīmiem, ja bija uz atstāts lats, tad viss paglms tika aprūpēts :D
Bet tagad jau sīči tikai pie datora, i poda vai tv sēž, žēl!

tad vēl čati iespiedusies atmiņā ir. Bet kkā nosaukumus neatceros... Kkāds lemon laikam bija un CF

Es arī čatoju lemonā. :D

varbūt nedaudz ne pa tēmu, bet vakar es nošokējos...
situācija tāda - atradu brāļa meitas plauktā albumu, domāju, atvēršu un paskatīšos. a tur tukšs. prasu, kāpēc tukšs albums? brāļa meita (11 gadi) saka, ka visas bildes esot tikai datorā. un brāļa sieva saka: "bet tagad jau neviens vairs neattīsta/neprintē bildes". es domāju WTF?!? es vēl arvien printēju bildes, ko likt albumā un man tas liekas ļoti forši. kāds atnāk ciemos, var paskatīties albumus un tā... kādu daļu taču var izprintēt un pārējo atstāt datorā.
jūs arī visas bildes glabājat elektroniski?

Jā, man visas bildes ir elektroniski - man vispār nepatīk fotografēties un nezinu, ko darītu ar izprintētām bildēm. Rāmīšos - nē, skatīties diendienā uz sevi bildēs nevēlētos, bet albumi ir putekļu krājēji. Man nav interesanti skatīties svešus albumus (jaunos, es domāju, veco laiku, bērnības gan interesanti) un neuzmāktos ar savu albumu rādīšanu citiem. Zinu, ka arī maniem vecākiem ir tāpat, no jaunajām bildēm ir tikai pāris attīstītas.

Man ļoti patīk albumi - gan savus pārskatīt, gan ciemos pie citiem, bet jāatzīst, ka arī grēkoju ar bilžu glabāšanu datorā. Tā ērtāk! Reizi gadā gan cenšos saņemties un kādu čupiņu bilžu uztaisīt arī papīra formātā.

Es atceros:
1) cik ļoti man garšoja parasta baltmaizes šķēle pamērcēta ūdenī un pārkaisīta ar cukuru, dzeltenā pītā rozīņmaize, saldā baltmaize ar drumstalām un parasta baltmaize ar šokolādes sviestu.
2) tās skābās košlenes (vairs nav manītas)
3) čeviti ar visādām garšām. Tie labi palīdzēja izraut piena zobus, kuri jau kustējās :D
4) tetrs un tā spēle, kur vilks vai zaķis ķert vistu olas. Vai tādas vēl kaut kur var nopirkt? Ļoti gribētu.
5) tamagoči, kas man ātri vien apnika
6) spīdīgās lasinas, ko lika valkāt pa māju - man ļoti nepatika, jo tajās manas kājas izskatījās dikti tievas.
7) bārbijas un kleitu šūšana
8) spēles ar pagalma bērniem: pīles, tautas bumba, paslēpes, 12 kociņi, kazaķi-razboiņiki u.c.
9) ziemā vienā kalna pusē uztaisījām tramplīnu, tad visu trasi nolējām ar ūdeni, otrā dienā bija izcila vieta, kur šļūkāt ar plēvēm

spīdumiņš, par spīti tam, ka man nepatīk bildēties un neesmu fotogēniskā, tāpat pa pāris bildēm printēju ārā.. Sakrāju mapē no kāda pasākuma/ceļojumā un 1x/3 mēn. uztaisu. Tā, protams, lielāka daļa stāv elektroniski, bet man patīk taustāmas lietas.
Dodu priekšroku arī īstajām, nevis elektroniskajām grāmatām (protams, e-grāmatai arī savas priekšrocības), bet nu... esmu tāda old-fashioned :D

Dominika - es domaju, ka tas stiklinu kompozijas ar pukjitem taisija tikai manaa pagalmaa

Nē, mūsu pagalmā meitenes arī ar šito nodarbojās :) Un vēl būvējām palatkas - no segām, starp kokiem. Ehh, nu tāda nostaļģija parauj :)

Vel atcerejos tas botas, kuraas uz katru soli iespid gaisminja! Tas likas tik stiligi!

ak pareiz, man ar bij tādas botas, super kruta jutos :D

Mūzikas raidījums ZTV dikti patika tā meitene,kas to vadīja,viņai tāda forša balss bija. Kāda nezina kā viņu sauc?

Ieva Tūna, nez kāpēc pat atceros viņas vārdu. :D

Pacelšu, jo tik superīga diskusija.

B. Swan, tie šampūni vēl ir nopērkami veikalos. Tagad ir arī banānu un zemeņu.

visa beerniiba kkur atminjaas un sirdii ir dzilji iekshaa, tikai taa aizrakshanaas liidz tam un pec tam uzrakstiishana sheit prasiis daudz laika

Manas dažas spilgtākās atmiņas:
*tamagoči - ļoti bēdājos, ja nepaspēju pabarot ;D
*tetris, SuperMario
*konduktors(?) - kad vēl bija jāuzrāda sava skolēna apliecība, lai varētu braukt
*HubaBuba un Bingo
*Pilna māja, Toms un Džerijs

Noteikti vēl ir daudz superīgu atmiņu, žēl, ka uzreiz nevar tā atminēties.

Cik daudz mīļu lietu te nosaukts! :) Es vēl atceros papīra lelles. Apžēliņ, kā man patika! :) Un tās visādās drēbes! Man tās lelles bija vairākas un drēbes arī izgrieztas miljons, tāda pabieza mape.
Un siltā ūdenī mērcejamās uzlīmes arī atceros, kaimiņu onkulis man veselu aploksni atdeva, salīmēju uz visiem stūriem, mamma ļoti priecājās. :D

Es tagad iedomaajos savu beernudaarzu Mezaparkaa!!!Atceros,ka bija loti netaalu no Zveeru daarza.Pavasarii,kad brauksu, noteikti aiziesu....Nekad agraak nebiju domaajusi aiziet paskatiities...!