Pašpietiekamība

Sesilla - Tu šo īpašību noraksturoji visprecīzāk! :)

Tila - tā jau vairs nav pašpietiekamība, ja nepieciešami citu cilvēku komplimenti, uzslavas. ;)

Cik labi, ka man šī īpašība jau daudz maz ir sevī iestrādāta... :)

Es varbuut veel raksturotu paspietiekamiibu taa,ka cilveeks beidzot ir apmierinaats ar savu dziivi kopumaa!Viss ir beidzot nokaartojies tiesi taa,kaa iecereets!Taada garmonija visaa-miers!

Manuprāt, Jūs galīgi neizprotat šī vārda jēgu.

pašpietiekamība ar pirmo komentāru tiešām iet galīgi pretējā virzienā! cilvēks sevi par tādu var saukt tad, ja viņam tā citu slavināšana un ucināšana nav vajadzīga, lai justos labi.

Izlasīju komentārus un šim es pilnīgi piekrītu.

Būtībā tas ir tad, kad nav vajadzīga citu cilvēku atzinība. Ir cilvēki, kuriem visādas liecības, medaļas, diplomi utt. stāv goda vietā, kur visi tos redz... ber ir cilvēki, kas samet tādas lietas atvilktnēs, pažobelēs...

kuram nav vajadzība pēc citu atzinības.Viņš pats jau zin , ka ir vērtīgs, nav vajadzības , ka citi to skandina.

Sesilla - Tu šo īpašību noraksturoji visprecīzāk!

Jā.

Būt sev. Zināt kāds tu esi un kas tu esi. Ar to pietiek.

Strādāju ar sevi. Cenšos izprast, kā manā dzīvē nepietiek, kas mani padara nelaimīgu. Cenšos saprast, kurā brīdī meloju pati sev, un daru lietas kā citas, nevis savas laimes dēļ.
Un, protams, cenšos lasīt gudras grāmatas, uzklausīt gudrus, vecākus cilvēkus.