STULBUMS

Nezinaju, ka saja portala ir Nostradamusi, kuri tik parliecinoshi paregjo attiecibu nakotni.

Juutu liidzi visaa, kas ar Tevi notiek, saprotu, kaadaa situaacijaa paslaik esi. Es tev noveelu ieklausiities sevii, nepienjemt paarsteidziigus leemumus. Par to iisto - varbuut taada nemaz nav? Varbuut Dievinjs ir leemis tev sho beerninju, kaa kko kopiigu ar sho viirieti, jo taa tam bija lemts buut...Vnk tver vieglak, atpuuties un viss atrisinaasies pats no sevis, varbuut iesaku paljauties arii uz praatu, ne tik daudz uz emocijaam, it seviski tagad. Beernam ir vajadziigs teevs, tev beerninjs buus jaabaro, jaaapgeerbj, vienai buus ljoti gruuti. Un, ja juus nespeejat rast kopiigu skatu uz to visu, vismaz saglabaa attieciibas, jo teevs paliek teevs un vinjam arii ir jaanes dalja atbildiibas.
Gribeeshu zinaat, ko sarunaaji shovakar, kad satikies ar vinju, ko jus izrunaajat un pie nonaacaat. Veelu tev veiksmi, turies, un beerninjs ir sveetiiba, jo briidii, kad tika ienjemts, viss notika ar pashu veelmi... :)

1.Mieru, tikai mieru.
2. Satiecies, izrunājies, pasaki, ka tas ir viņa bērns(tikai ja esi 100% pārliecināta)
3. Izdomājiet ko darīsiet tālāk-gribiet precēties, negribiet?
4.1. Ja negribiet, izdomājat ko darīsiet ar bērnu.
4.1.1. Dariet izdomāto lietupaturiet/aborts
4.2. Ja gribat precēties, izrunājiet visu līdz galam, novel visu uz hormoniem, stressu u.c.
4.2.1. Pazvani mātei, pasaki, ka tev ļoti vajag aprunāties, aprunājies ar viņu, centies nogludināt attiecības, paziņo par mazbērnu(vai kopā ar draugu vai viena)
4.2.2. Plāno bērniņu un kāzas.

Jums pilnīgi nopietni liekas, ka hormonu dēļ sieviete var atcelt kāzas, pārtraukt 6 gadus ilgas attiecības un izvākties?
Nu nevar visu novelt uz hormoniem. Tieši tāpat kā pārim nav obligāti jāmokās un jāpaliek kopā bērna dēļ.

Piekrītu ik katram Kristas vārdam!!

Dominika es no sirds novelu lai jums izdodas, bet es tam vienkarsi nespeju ticet, nespeju ticet, ka tads despots spej mainities ja jau sos 9 gadus nemainijas. Es runaju pec tuvinieku pieredzes, redzeju ka praktiksi identiska veida izjuka 3 dazadas attiecibas. Un vienas pavisam nesen, manai labakajai draudzenei. Bet tu laid gar ausi manis teikto, bet kluset nespeju soreiz.

Lust for life, vienaa gadiijumaa no simts pilniigi nopietni var. Paareejos 99 buus bijis cits iemesls.

Jums pilnīgi nopietni liekas, ka hormonu dēļ sieviete var atcelt kāzas, pārtraukt 6 gadus ilgas attiecības un izvākties?

Es gruutnieciibas laikaa nopirku rozaa kostiiminju, visu laiku aizsvilos bez mitas un pat ik pa laikam apraudaajos, lai gan normaali raudu reizi ntajos gados un peedeejo reizi rozaa dreebes man bija 3 gadu vecumaa. Nemaz nerunaajot par to, ka paspeeju sakasiities ar puspasauli un apvainoties uz kaiminju suni par to, ka vinjsh apchuraaja manu kruumu. Izmainiijos hormonu ietekmee par visiem 180 graadiem. Taapeec nevar iisti zinaat. Vienai nav nekaadu citu izmainju, atskaitot augosho punci, bet citas juuk praataa vaarda tieshaakajaa noziimee.

Zinot sevi, es veiktu abortu, jo man nebūtu drosmes palikt vienai ar mazuli. Bet es ļoti ceru, ka būsi drosmīga un tādas muļķības nedarīsi. Bērns ir laime. Tas nav pasaules gals.
Protams, ideāli ja salabsiet un viss atkal būs labi.
Bet lai arī cik ļoti šķistu, ka tas viss notiek nelaikā, gluži pretēji. Mazais brīnums vienmēr zin labāk un viņš ir sūtīts, lai Tevi apstādinātu no muļķībām (šajā gadījumā - atcelt kāzas, izšķirties, pārvākties...)
Padomā par to, drusciņ esmu ar to saskārusies un tagad to nožēloju, jo nesapratu, ka tā ir zīme.
p.s. Bērnu man nav. Tikai viens aborts, jo tas viss, kā man toreiz šķita, notika nelaikā...

Beibe.Marta - es saprotu, ka tagad izklausos pec naivas mulkites pec visa ta, ko rakstiju par savam attiecibam pirms tam. Bet tomer, tas, kas bija - visas tas diskusija un meitenju komentari, atbalsts - mani loti mainija, es sapratu savu vertibu un vairs nelavu pret sevi ta iztureties. Un mainijas vins. Ari mans neveiksmigais kritiens bija parbaudijums musu attiecibam, un par tadu attieksmi es pat sapnojusi neesmu. Viss notika tik dabiski un berns ir tas, kas mus vieno ka nekad vel. Tas ari bija tas, kas musu attiecibas truka, jo iestajas rutina un mana psihoze, ka neprecamies utt. Es neesmu paregis un nezinu, kas bus talak gadiem ejot, bet uz doto momentu es esmu laimiga un prieks sevis esmu nolemusi, ka darishu visu iespejamo, lai sis attiecibas saglabatu un izveidotu gimeni.

Un pats galvenais - esmu visus apvainojumus atstajusi pagatne un piedevu vinam. Vins to zin un atvainojas, ka mani ir sapinajis, jo ta nemaz nebija domajis.

Ai, nu ko te Domikai sabrukāt virsū??? Nekad nav attiecībaš iestājusies rutīna??? Nekad nav tā bijis, ka attiecībās apstājas attīstība??? Nu nevar tak cilvēki gadiem dzīvot vienos priekos līdzeni uz vietas -attiecībām ir jāatīstās- laulība, bērni u.t.t. Ja tas viss nenotiek, cilvēki tajā stāvēšanā uz vietas paliek tādi... nu nezinu- nevīžīgi pret otru un attiecībām kopumā. Vairs nenovērtē to, kas ir. sajūtas pārāk pārliecināti, ka otrs nekur neaizmuks.
Nu tas pats kā attiecību sākumposmā- viss tik feini, puķes, komplimenti, romantika! Un tad, kad tas otrs ir iegūts, sākas ikdiena un nav ne puķu, ne romantikas......

Domikai Dominikai (atvaino, lūdzu- tā nav necieņa, vnk pārrakstīšanās).

Gangsters - viss kartiba! :)

Bet taisniba jau tev ir! Attiecibas vajag attistibu, bet man vajadzeja PACIETIBU, jo domaju, ka ja jau neprec, tad vsjo - gals klat, nemil utt. Vai ari 5 gadus nebildinaja - es domaju, nu viss - neesmu vajadziga, piedzivotaja, pagaidu variants utt. Izradas chalis vnk kraja naudu labam gredzenam. Un parasti taja rutina viss paliek tik blavs, ka cilveki vairs nemegina saskatit kko labu, kko uzlabot, bet gan sak vel vairak knabaties taj otra un megina atrast par ko piekasities. Un neba musu attiecibas tadas vienigas, chupeem tadu!

Visas tikai plaude, kad meitene aiziet prom, bet kad izdodas "iztaisnot" attiecibas, tad visas tik puush - ko, atkal pie ta loha? :D

Dominika man prieks dzirdet tik pozitivu komentaru no tevis, nopietni, tiesam lai jums veicas. Es tiesam ne no launa prata to rakstiju.

Es tak te ari paris menesus atpakal skiros no sava "lopa", mekleju dzivokli un biju 99% nobriedusi attiecibas izbeigt. Mes pat nerunajam, kazas atceltas utt.

Neplanoti paliku stavokli - tas ir labakais, kas ar mums 8 gadu laika ir noticis!

Beibe.Marta - es saprotu, ka tagad izklausos pec naivas mulkites pec visa ta, ko rakstiju par savam attiecibam pirms tam. Bet tomer, tas, kas bija - visas tas diskusija un meitenju komentari, atbalsts - mani loti mainija, es sapratu savu vertibu un vairs nelavu pret sevi ta iztureties. Un mainijas vins. Ari mans neveiksmigais kritiens bija parbaudijums musu attiecibam, un par tadu attieksmi es pat sapnojusi neesmu. Viss notika tik dabiski un berns ir tas, kas mus vieno ka nekad vel. Tas ari bija tas, kas musu attiecibas truka, jo iestajas rutina un mana psihoze, ka neprecamies utt. Es neesmu paregis un nezinu, kas bus talak gadiem ejot, bet uz doto momentu es esmu laimiga un prieks sevis esmu nolemusi, ka darishu visu iespejamo, lai sis attiecibas saglabatu un izveidotu gimeni.

Un pats galvenais - esmu visus apvainojumus atstajusi pagatne un piedevu vinam. Vins to zin un atvainojas, ka mani ir sapinajis, jo ta nemaz nebija domajis.

Man likās, ka Tu izšķīries no viņa un esi jaunās attiecībās laimīga, kā izrādās nē, visu atrisinājāt! Nu ko apsveicu, dzīvē bieži tā negadās, novēlu laimīgu nākotni jums trijatā! :)

Agrākos laikos lietas meedza labot, tagad, ka kkas nav kaa vajag, mees visu metam prom, pametam. Es par attiecibam runaaju, taapeec nolieku cepuri to cilveeku priekshaa, kas probleemas risina, nevis beeg no taam. ;)

agrāk neko nemēdza labot attiecībās. biežāka prakse bija sadzīvot ar otru kretīnu un pieņemt to kā normu. Vai būtu tas pareizais ceļš? būt nelaimīgam tikai tāpēc, lai nebūtu jāpārtrauc attiecības, kurs jau faktiski vairs nav. Pēc perversās loģikas sanāk, ka labāk būtu dzīvot kopā, kaut to otru ciest nevar, galvenais, ka "agrāk jau lietas mēdza labot".

runaajot konkreeti par sho gadiijumu, visus 6 gadus cilveeku vareeja paciest, pagaaja 6 gadi un vairs nevareeja. es par to domaju. tikpat labi pirms tiem 6 gadiem vareeja jau buut beerni un sanaak ka skirshanas ir neizbeegama. tad jautaajums - kaada velna peec teret savu laiku, lai visu pamestu beigaas? vienmeer citur buus zaale zaljaaka..labi, es labaak neizteikshos, patureeshu savas domas pie sevis.

Lasot visu šo diskusiju gandrīz vai sāku priecāties, ka man šobrīd nav attiecību. :D

Viedokļi nu tik dažādi, bet lai nu kā diez vai kāds tiks uzklausīts, jo galu galā cilvēks tikuntā izdara visu pēc saviem ieskatiem un pa savam prātam. Vismaz man tā ir. Padomu it kā ļoti vajag, bet beigās rīkojos tā kā pati gribu. Reti kad sanācis rīkoties pēc citu ieteikumiem.

Nesaprotu vienu - kā par tik nopietnu tēmu var aizsūtīt sms? :o

Kā noritēja tikšanās? :)