Attiecības starp...

Draudzība izbeidzās. Nezinu, kas tur daudz jāuztver vai jātulko.. Tas, ka nepiedāvāja kļūt par krustmāti - normāli un saprotami, ja jau jums attiecības ir nekādas pēdējā laikā.

Laikam jau jāsamierinās, ka attiecības gadu gaitā mainās, esat taču noteikti mainījušās kā cilvēki. Arī man tagad ir tā, ka ar agrākajām draudzenēm vairs nav, par ko parunāt, esam izaugušas, katrai sava dzīves pieredze, arī vide pamainījusi mūs.

Nezinu. Par to krustmaates buushanu-jau otraa diskusija,kur par to cepjaas.
Katram vecaakam ir tiesiibas izveeleeties krustmaati savam beernam. Atceroties,kaadi saakotneejie pienaakumi ir krustvecaakiem (bez daavanu daavinaashanas): nelaimes gadiijumaa, beernus njem krustvecaaki,ja vecaaki iet bojaa, aciimredzot, braalja sieva negribeetu,lai tu ruupeejies par vinjas beerniem.
Nu un? Es sava braalja sievu arii negribeetu par sava beerna krustmaati,jo vnk shkjiet,ka vinja nebuutu laba krustmaate.

kápéc vinjai jálúdz tevi par krustmáti, ja tev ká pati saki, nav ar vinju pat vairs par ko runát? draudzíba beidzás, tá reizém notiek, un ir tikai logiski, ka par bérna krustmáti cilvéks grib sev tuvu cilvéku

Es negribētu teikt,ka mums nebūtu temati par ko runāties,bet man nepatīk viņas lišķīgā attieksme - viņa pielien vienam, tad otram. Brālim saka - dari savai ģimenei tā, neskrien tur vienmēr baigi kaut ko nepalīdzi,bet līdz ko viņas ģimenei ko vajag un tā - pa visām varītēm jāskrien un jāpalīdz. Nepatīk tādi cilvēki.
Tematus atrastu par ko runāties,bet laikam jau vairs tiešām nav vēlme.
Tas,ka manai māsai ar draugu piedāvāja kļūt par krustvecākiem,nošokēja tāpēc,ka viņa ar viņiem neuztur nekādus baigos kontaktus,tikai atkal kārtējā pielīšana. Jā,laikam jau mana vaina,ka es tā nemāku.
Stulbi,bet man tiešām pat negribas uz tām kristībām braukt.
Kad dzirdēju,ka man nekas netiek piedāvāts, man vnk viss dusmās vārījās un es biju uz šoka pauzes. To visu varēja smukāk pasniegt!Mna kā ar bomi pa galvu,tā kā es nemaz tur nebūtu stāvējusi.

Lišķīgums utt. - skaidrs. Bet kāpēc sāpe, ka tevi neizvēlējās par krustmāti? Tu gribētu bieži kontaktēties, braukt ciemos pie savas krustmeitas, kas ir šī lišķīguma iemiesojuma atvase? Tu būtu gatava, ja nu kas notiek, pasēdēt ar savu krustmeitu, vienmēr atbraukt/atskriet laikā, ja vajag meitiņai palīdzēt utt.? Tevi tiešām interesē tā lišķīgā sieviete un viņas meita vai tikai statusu gribējās?

Ui, kaut kā uzreiz par meitu iedomājos, kaut bērna dzimums nebija minēts. :D Atvainojos.

Man laikam vairāk tas princips,ka man nepiedāvāja. Tik daudz jau nu varēja gan. Vai pateikt to visu smukāk,bet es tur stāvēju kā ar mietu pa galvu dabujusi. Es vienkārši laikam tik labi nemāku to situāciju izstāstīt, tās izjūtas

Varu pateikt vienu - ne vienmēr draudzīgas attiecības nozīmē patiesas abpusējās simpātijas. Man ar drauga māsu ir normāls kontakts - ciemos viņa pie mums brauc, ģimenes svētkos kopā, uz svētkiem dāvanas dāvinam, kādreiz kaut kur kopā ar mums aizbrauc. Godīgi? Šīs attiecības uzturu tādēļ, lai mājās būtu miers un draugs apmierināts. Neizjūtu pret šo sievieti nekādas lielās simpātijas un ne brīdi neapsveru domu, ka, ja man kādreiz būs bērns, viņa varētu būt krustmāte. Viņai par to nav ne jausmas.

Libra, un ja Tavs draugs gribēs savu māsu kā krustmāti savam bērnam? Tu spītēsies un neļausi?

Tavs teksts iedūra mazliet sirdī :D Ja nu mana brāļa meitene tā pret mani īstenībā attiecas, kaut gan izskatās, ka mums ir tiešām labas attiecības.

Libra, un ja Tavs draugs gribēs savu māsu kā krustmāti savam bērnam? Tu spītēsies un neļausi?

Domāju, ka šādā jautājumā nevar būt runa, ka viens kaut ko grib, bet otrs spītējas. Ir jābūt kompromisam. Ja viens grib, bet otrs negrib, tad ir jāspēj pamatot kāpēc negrib. Un arguments "man viņa nepatīk" ir absolūti muļķīgs, tieši tāpat arguments "gribu, jo tā ir mana māsa".

Un vispār jau kādu laiku atpakaļ bija šāda tipa diskusija un galīgi nespēju saprast, kā var apvainoties. Bērniņa krustvecākus izvēlas tikai un vienīgi bērniņa vecāki un apvainoties ir galīgi stulbi.

Varbūt autore gluži neapvainojās, bet vnk ir sāpīgi, ka doma par viņu kā krustmāti nemaz netika apspriesta. Es viņu varētu saprast, man arī būtu sāpīgi, ja man netiktu pat piedāvāts kļūt par mana brāļa bērna krustmāti. Bet nu izrādīt es to neizrādītu.

man šķiet, muļķīgi apvainoties par to krusmātes būšanu! ja pareizi saprotu, tu nedzīvo LV. Ja godīgi, es arī savām labām draudzenēm, kas vairs nedzīvo LV, nepiedāvātu šo godu. Gribas tomēr biežāku un ciešāku kontaktu!

1) arī otrā māsa varētu apvainoties, ja piedāvātu Tev. Nu nevar visiem izpatikt, jo galu galā krustmāte būs tikai viena;
2) Tu taču nedīzvo LV (pārējie pieļauju, ka ir tepat), varbūt vecāki vēlas, lai krustvecāki būtu iespējami tuvāk bērnam;
3) jums vairs nav nav labas attiecības, un tas ir nozīmīgs arguments.

Mans krusttēvs atrodas Ukrainā, precīzāk, Krimā :D Dzīves laikā neesmu viņu bieži satikusi.

Par krustmātes būšanu, domāju, ka nevajag uztraukties. Dzīvē iegrozās dažādi. Mani krustvecāki man uzmanību nekādu nepievērš, bet krusttēva māsa gan kā otrā mamma, kuru mana mamma kā māsu neizvēlējās par krustmāti, jo tēvs nebija ar mieru, diemžēl.
Ar laiku sāpe pazudīs. Un tā dzīvē iegrozās, galvenais, lai brālis nezaudē saprašanu, ka viņam ir māsa. Jo ko līdz manas mammas brālis apprecējās, ar laiku attiecības kļuva vēsākas un vēsākas. Tagad satiekamies 1x gadā. Pamēģini kādreiz pazvanīt, pajautāt kā iet, pamēģini rast kontaktu. Ja pat ne viņas dēļ, tad jūsu ģimenisko attiecību (ar brāli) labad.

diemzel attiecibas ar gadiem mainas. it seviski tas jutams tad, ja cilveki ir nevienlidzigi, piemeram, vienam ir berns, otram nav vai ari viens ir materiali nodrosinats, bet otrs knapi ire istabinu. ta notiek, samierinies un viss.

muļķīgi apvainoties par to krustmātes būšanu, viņiem nav jāpiedāvā tas status visām māsām tik pieklājības pēc, piemēram es izvēlētos par krustmāti cilvēku kas man ir vistuvākais un es zinātu ka ja nu kas, viņš manu bērnu pieņems un tā tālāk, nevis māsu, tikai tāpēc ka viņa ir māsa.
un tas ka viņa nepiedāvāja tev var būt visādi iemesli, pirmkārt jau tu nedzīvo latvijā un viņi iespējams grib kādu kas ir tepat tuvumā. vai arī ja tev nav drauga, varbūt viņi grib lai krustvecāki būtu pāris, vai kaut vai tāpēc ka ar tevi tās attiecības nav tās labākās, bet apvainoties ir muļķīgi, viņi var piedāvāt to kam vien vēlas un nav viņu pienākums tev to piedāvāt tikai tāpēc ka esi radiniece.

Loģiski, ka viņa tev nepiedāvās kļūt par sava bērna krustmāti, ja tev viņa nepatīk. Un tu jau arī Lv pat nedzīvo. Pēc tavas uzrakstītās attieksmes biji pelnījusi

Vai pateikt to visu smukāk,bet es tur stāvēju kā ar mietu pa galvu dabujusi.

Es arī nesen laikam jau pazaudēju labu draudzeni, bērna krustmāti. Tagad sēžu un domāju, cik pareizi bija izvēlēties šo cilvēku par krustmāti savai meitai vai cik pareizi bija iedomāties, ka attiecības nevar tāpat vien izbeigties. Tad, kad kristījām meitu, nebija ne mazāko šaubu, ka viss būs kārtībā, jo nekas neliecināja, ka mūsu draudzībā būtu kaut kādas problēmas. Vismaz man nebija. Jā, protams, mana draudzene dzīvo tālu - pagaidām Vācijā - bet neskatoties uz to viņa bija/ir lieliska krustmāte. Bet iedūra man... sāpīgi. Cilvēks "atklāti" pateica, ka, citēju: "nespēju ar tevi kontaktēties šobrīd" un es sajutos kā plastikāta maisiņš - palieto, noliec skapītī un izvelc nākamreiz, kad vajadzēs kaut ko īpaši smagu nest. Joprojām sēžu un analizēju, analizēju... Un nesaprotu, ko es izdarīju nepareizi.

Kāpēc es to stāstu? Laikam tādēļ, ka reizēm, kad tu izvēlies tuvus draugus par sava dārguma sargātājiem (krustvecākiem), tas tik un tā neglābj attiecības, ja otrs nav ieinteresēts tās saglābt. Vai domā, ka kaut kas jūsu starpā mainītos, ja viņa būtu izvēlējusies tevi? Domāju, ka nē. Tāpat nekas nemainītos manā situācijā, ja es nebūtu izvēlējusies savu draudzeni par krustmāti. Attiecības vienkārši beidzas. Citas izdziest, citas asāk. Tas ir jāpieņem un jādzīvo tālāk.

Tomēr es iesaku tev pašai pajautāt sev, vai tas, ka nevēlies kontaktēties ar brāļa draudzeni, nav redzams ārēji. Domāju, ka viņa to jūt. Es arī to jutu, kad pēdējoreiz satiku savu draudzeni. Jutu, ka viņa negrib ar mani kontaktēties. Protams, man nebija kam lišķēties klāt, tādēļ vienkārši to ignorēju. Bet viņas uzvedības iemesls var būt tava uzvedība. Pie tam ņem vērā, ka viņai tagad ir mazulis un tas nopietni izmaina cilvēku. Bieži izjūk attiecības ģimenē, nemaz nerunājot par draudzību.