Ja nepatīk izskats

Sākotnēji izskatam ir liela nozīme, ja cilvēks neliekas man simpātisks, tad vienkārši nerodas interese iepazīties. Bet ja kaut kādā veidā sanāk tā, ka esam jau iepriekš pazīstami un man šis cilvēks patīk kā personība, patīk raksturs un attieksme, tad, manuprāt, izskatam vairs nav tik liela nozīme (protams neieslīgstot galējībās, ja cilvēks ir tik nesimpātisks, ka kauns ar tādu sabiedrībā parādīties, tad tas ir cits stāsts).

Jā! Manējais ir tieši ar lielu degunu,maza auguma,bet slaids un ģērbties arī pats māk ļoti labi. (vien 5cm garāks par mani un es esmu īsa) Bet viņa personība,viņa attieksme pret mani un sievietēm vispār mani paņēma līdzko sākām sarunāties. Un es iemīlēju arī viņa izskatu. :)

Perfekti tomēr būtu, ja abas puses būtu harmonijā - gan izskats, gan raksturs, tomēr es pieļauju, ka nelielas atkāpes no man pieņemtā izskatā es varētu veikt, ja vīrietis būtu vienkārši lielisks visās citās jomās un absolūti vienīgais mīnuss būtu izskats(bet jā, šeit ir slidena robeža - jo nu ja viņš ir tāds, ka kauns kopā iet - tad nē.) Izskats ir svarīgs, bet man vīrietī ir svarīgākas vērtību kategorijas bez tā - tādas, kuras nezūd ar laiku kā tas notiek ar izskatu.

Skatoties, cik ļoti nepatīk, bet no pieredzes saku, ka izskats vēlāk arī var iepatikties, ja, protams, nav galīgi tā, ka riebj. :)

nu cik ļoti nepatīk izskats?
man arī ne vienmēr ir uzreiz baigi paticis izskats. nu katrā ziņā, ja mani atbaida, tad ar šo cilvēku es nebūšu kopā. bet mazas nepilnības pēc tam iepatīkas un liekas tik jaukas :)

Ja ļoti nepatīk, tad nevajag speciāli sevi spiest uz iepazīšanu. Ja liekas pretīga doma, ka tas cilvēks pieskaras, tad vispār nav vērts. Bet, ja tomēr kaut kas piesaista, tad var mēģināt. Ne jau visi ir skaisti, bet mīlestību atrod arī neglītie.

Jā, man tā bija no sākuma. :D Izksats nepiesaistīja, bet raksturā un visās savās īpatnībās tā iepatikās, ka traka paliku! :D

Vienkārši nepiesaista (puisis neziskatas kā Jude Law), vai tiešām nepatīk (skat. resnīti ar hamburgeru pāris lapas iepriekš)?

Ja vienkārši nepiesaista, tad pagaidi, nav izslēgts, ka drīz rakstura dēļ sāks tā piesaistīt, ka bail :)

Lūk, par piemēru es. Visu mūžu teorētiski ir patikuši vīrieši, kas izskatās kā jau minētais Jude Law. Sāku tikko meklēt bildi, un piefiksēju, ka kā smukākās Jude Law bildes man nez kāpēc šķiet tās, kur viņš izskatas skarbāks un tumšmataināks, nekā citās savās bildēs. Kāpēc? Tāpēc, ka mans vīrs ir tumšmaitains un skarbāku seju, nekā minētais ļooooti skaistais aktieris. Mani sākumā primāri piesaistīja nevis vīra izskats (glīts vīrietis, bet tolaik vizuāli nebija "mans tips"), bet gan citas iezīmes. Un tagad pat citi vīrieši liekas smukāki, ja izskatas līdzīgāki manam vīram.

Bet ja burvīgais raksturs ir resnītim ar hamburgeri, tad laikam tomēr nē. Ir tāda lieta kā nolaidība pret savu ķermeni, tā neko labu neliecina.

Bet ja burvīgais raksturs ir resnītim ar hamburgeri, tad laikam tomēr nē. Ir tāda lieta kā nolaidība pret savu ķermeni, tā neko labu neliecina.

Piekritīšu gan.

Man arī ex īsti nepiesaistīja ar savu izskatu, vienmēr domāju, ka tur nekas nesanāks, bet kad tuvāk iepazinu viņu no citas puses, tad pat izskats sāka patikt un pat 1,5 gadu kopā bijām.

Tāpēc bieži ir tā, ka liekas, ka izskats nepatīk, bet beigās tu iemīli un pieņem cilvēku kādu viņš ir un nekas netraucē.

Tā gan ir..man arī labākais sekss ir bijis nu ne jau ar skaistuļiem..viņos kkas tomēr ir, viņi to lietiņu labāk pieprot

+ :D

psct vēlāk varbūt iepatīkas. :D

Mana mamma pamēģināja,nu tā ir viņas lielā mīla.Draudzene pamēģināja,ir kopā,bet visi citi izņemot viņus abus redz,ka tā nav mīla,izmisums vairāk.

psct vēlāk varbūt iepatīkas.

Manā gadījumā nenostrādāja. Sekss bija labs, bet uz ielas es ar viņu neietu. Man joprojām pašai nav skaidrs, kā viņam vispār izdevās mani uz ko tādu piedabūt.
Burgeru čalis gan viņš nebija, bet vēl šodien asociējas ar šo te pasaku tēlu:

Atceros agro bērnību kā ļoti jauku un mīļu laiku. :) Dzīvoju dzīvoklī mazpilsētā, bet ļoti bieži viesojos vecmammas mājās tai pašā pilsētā, bet pie meža. Tāpēc tas ir tas, ko lielākoties atceros - rotaļas verandā arī lietus laikā, iztēlojoties, ka tas ir kuģis un ir vētra, suņi, kas bija mani draugi un palīgi, vistas ar cāļiem, čiekuru lasīšana. :) Ziemā turpat pie mājas laidos nost no kalniņa, bet vectēvs vienmēr smējās, ka es esmu princese stikla kalnā un viņš nāks pakaļ. Kad nosalu, vecmammai vienmēr bija gatava silta "bērnu kafija", toreiz bija tādas kā iebiezinātā piena bundžiņas, bet ar kakao. Sēdēju pie krāsns un spēlējos ar vecmammas bērnības mantām. :) Spilgti atceros kādas no Saeimas vēlēšanām, man bija laikam 6 gadi - bija pārnestas lapiņas ar tām partijām, par kurām nenobalsoja. Es sēdēju un sacerēju dzejoļus par kandidātiem. Atceros tikai vienu - Jānis Jurkāns, dullais burkāns. :D Bet re kā tā politika man prātā iesēdās, tā arī palika līdz pat šim laikam. :)

Skolā bija jautri. Spēlējām zvaigžņu karus, viens zēns izdomāja, ka būs gudrāks par pārējiem un uzvilka sev galvā krēslu, tā, lai krēsla sēdeklis ir pie vēdera un kājas uz priekšu. Improvizēts aizsargs pret svešām lodēm un 4 šautenes. Viss jau jauki, tikai izvēlējās mazāko no krēsliem, bet pašam ausis kā dambo. :D Tā arī nevarēja dabūt nost, nācās saukt strādnieku, lai palīdz dabūt nost. Strādnieks neticēja tiem, kas gāja viņu saukt palīgā. Tā nu Zvaigžņu karu puika raudādams pats pie meistara dabūja iet pa visu skolu. :D :D

UPS. Ne tur. :D

Man liekas ka viss jau ir iespejams, ja nav taa ka galigi pretigs cilveks liekas, bet uz cik ilgu laiku?
Es arii iepazinos ar puisi,kurs vispar nebija manaa gaumee, ne mans tips, pretigs gan nebija, bet ja godigi, nepatika. Sobrid jau esam tuvu gadam kopaa, patik man vins, bet esmu pamainijusi vina gerbsanas stilu uz taadu kas ir mana tipa puishiem..Un tad es saprotu, ka tomeer vienmer patiks tie kas manaa gaumee, jo redz kur saveejo jau meginu partaisit. Stulbi jau varbut teikt, bet atceroties savu bijuso kas pec skata bija pilnigs mans tips, varu realak iedomaaties nakotni kopaa, bernus utt, nekaa ar shiibrizha puisi. Takaa ir ir svarigs izskats. Vismaz man

Nav tā gadījies, parasti iepatīkas viss komplekts :)

Atkarīgs no tā, cik ļoti tas izskats nesaista.. ja vienkārši pagaidām nešķiet saistoši, tad ir vērts, bet, ja tu pieļauj domu, ka tev šī cilvēka pieskārieni varētu būt nepatīkami (sanāk, ka tev tas izskats diezgan nepatīk) , tad nē ;) ja tie ir sīkumi, piever acis :)

Kad iepazinos ar savu puisi iepatikās viņa rakstur, un izdarības, bet izskats bija nu tāds man taja laikā likās, pagāja laiciņš un man tiešām viņš iepatikās arī pēc izskata :)