Kad ciemojās pirmoreiz Latvijā, domāju kā būs ar ēšanu, jo zinot manus vecākus- daudz, taukaini un kartueļi, rītā, vakarā, brokastīs, katru dienu. Bet bija pat ļoti labi, nogaršoja gandīz visu un daudz, viņš teica, ka nekur citur tik daudz ēdis nekad vēl nebija. :D
No latviešu vārdiem, bez labdien un paldies, notiekti topā bija par to, ka man visu laiku ir auksts. Kā arī ciemojoties, iemācijās frāzi- nāc šurp (nā-ču), jo viņam likās ļoti dīvaini kāpēc es visus suņus saucu par Načo.
Tagad cītīgi prasa man, kur un kā varētu mācīties latviešu valodu, jo viņam tā likas kā mistiki, neko nesparot un viss notiek tik ātri, bet paliek bail, kas notikt, ja mums būs bērni, jo es notiekti ar viņiem runāšu latviski.
Vēl uzskata, ka esmu mazliet ragana un viņam tas dikti patīk- vācu tējas un zālītes, izmantoju visādas dīvainas lietas virtuvē un visādas dīvainas ieražas. Kā arī visiem ar prieku stāsta, kas man par ticību- esmu pagāns!! ( neesmu vēl saņēmusies viņu precizēt un pastāstīt sīkāk, jo tā būtu viņam, ļoti leila vilšanās) :D
viņš ir francūzis. man grūti pierast pie vienlīdzīgas dzimumlīdztiesību attieksmes. Ikdienas darbos ir ok, bet brīzām ļoti traucē, ka nav tā vīrieša sajūtas.