Manam draugam daudzas lietas likaas diivainas saakumaa. Kaa zupaa var buut kubinjos sagrieztas lietas un nekas nav sablendereets, visos salaatos kreejums un majoneeze, brokastiis desmaize nevis ola ar bekonu. Bet tagad jau pienjeemis manu viruves kultuuru, shad tad pat prasa, lai brokastiis uzcepju kartupelju pankuukas :D atceros, kad bijaam Latvijaa, mums lidmashiina atpakalj bija veelaa peecpusdienaa, bet maaja bija jaapamet saliidzinoshi agri, jo nija veel daavanas jaasapeerk vinja gjimenei, nu un es ienaaku virtuvee, plxt 9 no riita, mana mamma shim priekshaa nolikui ceptus kartuepljus ar vistu brokastiis. Shis ar lielaam aciim skataas uz manis un nesaprot vai tas viss tagad jaaapeed. Es mammai saku, tu ko traka, nebiedee vinju, vinjsh brokastiis tikai ostermaizi eed, nepaspeeju pabeigt teikumu, kad shis jau pusi shkjiivja notiesaaja. Toties izsalcis nebija liidz pat vakaram :D bet respect par to, ka noveerteeja n saprata, ka mana mamma tikai grib kaa labaak. Kaa arii vinjam liekas, ka esmu nedaudz asa n rupja, jo lietas saku pa tiesho, tas patiik, jaa, nee, nepatiik. Bet, kad vinjsh redzeeja Latviju un kaa pajolinjsh atveera durvis centraalstacijaa kaadai pavecaakai kundzei, peec kuras veel 100 cilveeki izskreeja caui paldies nepasakot, vinjh saprata, ka taa ir vienkaarshi muusu mentalitate. Maak pateikt pamatfraazes, bet uz doto briidi nejuut vajadziibu zinaat vairaak. Vinja vecaaki gan ir sajuusmaa par Latvijas kulturu, vienmeer vinjiem peerku veesturiskas, bilzhu un moderna tipa graamatas anglju val. vienmeer gaida taas ar prieku :)