Mazais Zaķis, diemžēl nenoritēja veiksmīgi. Manu problēmu arī atklāja daudz par daudz novēloti, līdz ar to sekas uz mūžu. Ticu,ka tas Latvijā būtu atklāts ātrāk un viss būtu izgājis daudz labāk. Neticu,ka Latvijā 3x braucot uz slimnīcu grūtniecei ar asiņošanu neko neatklātu un viņu palaistu mājās, kā to darīja šeit!
Varbūt kādreiz tāda asiņošana nelielā grūtniecības laikā ir ok, jo tā tak daudzām esot(tā dakterīte no ātrajiem mani mierināja),bet man diemžēl šī asiņošana beidzās ar operāciju un ir bojāts orgāns,kas ir nozīmīgs tam,lai man nākotnē būtu bērni. Skan briesmīgi,jā!
Bet pēc visa tā,kas te piedzīvots, es nespēju vairs nekādi uzticēties NHS ārstiem. Gribētos cerēt,ka es esmu tāda vienīgā.
Zinu,ka citas būtu dumji pakratījušas galvu, bet es ļoti labi zināju,kas man ir,ko šādā situācijā darītu Latvijā, kā iespējams novērst. Par visu man bija info un zināšanas. Vienīgā mana kļūda šajā ir,ka es braucu pie tiem NHS ārstiem neskaitāmas reizes, nevis sēdos lidmašīnā uz Latviju.