Par likteni

Man reiz zīlniece teica ja sedes majas tad nekas nenotiks, nedrikst sedet majas. Tad nu laikam tomer ir kaut kads liktenis. Kaut gan vislaik sedeju majas, tik joprojam neizprotu kapec gaju uz tiem randiniem, tagd ja vajadzetu iet uz randinjiem - neietu, jo viss ir apnicis. :D kaut kā pa vidu tad es arī satiku īsto. :D

Nekad neticu liktenim. Uzskatu, ka tas ir smieklīgs attaisnojums cilvēkiem, kuri ir par gļēvu, lai paši paņemtu lietas savās rokās. Pati visu dzīvē esmu sasniegusi ar savu mērķtiecību, nevis cerot, ka kaut kas mistiski atlidos pie manis. Un neiet runa par tādām lietām kā nāve utt.

Es uzskatu, ka cilvēki pieņemot kaut kādus lēmumus bieži vien nodomā - iespītēšu liktenim un pēdējā brīdī izvēlas citu variantu!
Taču nenotiek nekāda iespītēšanās, jo jau iepriekš bija paredzēts, ka notiks tieši tā!

Es ticu, ka katram cilvēkam piedzimstot tiek 'uzrakstīts' viņa liktenis, bet viennozīmīgi viss ir atkarīgs no paša cilvēka rīcības un lēmumiem dzīves laikā.

Šodien atklāju ļoti interesantu interneta bibliotēku - gan jau tur ir arī par šādu tēmu kas atrodams. Cik paskatījos, visai interesantas lietas - atradu Jungu, ko gribēju lasīt. :)


http://esotericonline.net/docs/

Es uzskatu,ka liktenis cilvēkam ir ierakstīts un notikumi lielākoties notiek tad,kad tiem vajag notikt,un sastopam tos cilvēkus,kurus ir lemts. Dažreiz,protams,cilvēks var ietekmēt kāda notikuma gaitu,bet ne vienmēr.

liktenim ticu tik tālu, ka tas saved kopā ar cilvēkiem, konkrētus cilvēkus ieved mūsu dzīvē un konkrētus cilvēkus arī izmet ārā, palīdz no to dzīvēm aiziet. ticu, ka varbūt ir kādi lieli notikumi iezīmēti dzīvē, tiklīdz piedzimsti, piemēram, tas, ar ko saskarsies - slimības, dzīves ilgums, negadījumi vai tieši pretēji - laimes brīži, un tādas lietas, no kurām izvairīties nevari nekādi, tās notiks, neatkarīgi no tā, kā dzīvosi! bet to, ka visa mana dzīve būtu kopš dzimšanas plānota - nu nē :) ir taču miljons ceļi, pa kuriem doties dzīvē, jau kopš pašas dzimšanas, līdz ar to iznākumi taču tik dažādi var būt.. bet ticu, ka ir kāds, kas mūs vada pa iemīto dzīves taku! to jūtu bieži, pēdējā laikā mana intuīcija ir spēcīga, ir bijuši vairāki gadījumi, kad es iedomājos par kādu cilvēku, piemēram, nakts vidū.. un pēc brīža man no šī cilvēka atnāk sms vai arī kā savādāk viņš liek par sevi manīt! ir bijis tā, ka iedomājos un pēkšņi, pēc mirkļa ar šo cilvēku uz ielas saskrienos, redzu viņu kaut kur ejam utml.

Es driizaak teiktu, ka ir sakritiibas, nejaushiibas un ka katra riiciiba izprovocee virkni citu. Kaa teikt, domino princips. Ir lietas, kuras citu notikumu ietekmee ir izveertushaas taa, ka tas nav muusu speekos kaut ko ietekmeet, bet ir lietas, kuras varam mainiit.

Krista, jā - sakritības, nejaušības, protams. Bet, kad tas viss notiek tik organizēti, tik perfekti savienojoties vienā lielā mozaīkā, tad ir skaidrs, ka vis tik "nejauši" tas nav - ir plāns.