Sveikas.
Esmu izvēles priekša un vēl pie visa tā apjukusi.
Neesmu jau tagad bijusi attiecības, jau kādus divus gadus, tikai paslapstījusies ar vienas nakts sakariem.
Ir viens puisis ar kuru mums bija saskarsme, bet tas nenonāca lidz seksam. Kaut kā muļājamies, un viņš īsti tad nesaprata ko vēlējās, man toreiz sameloja , ka ir cita, lai neceru, kaut tas bija tikai iegansts.
Tagad esam atjaunojuši attiecibas, bet viņš gribētu pariet - nopietno attiecību fāzē , ar mani, respektīvi, viņš uzskata mani par savu ideāla sapņu sievieti. Mana šaubas , sākās tad, kad viņš ar šo attiecību sākšanu jau vēlējas svētdien uztaisīt kopīgu romantisko vakaru , ne tādu ar svecēm un puķēm un romantiki, bet seksu pilnu piedzivojumu. Tas , manuprāt ,neliecina par nopietnu attiecību iesākšanu. Kā , lai puisim pasaka , to , ka šis sekss varbūt punkts tālakai nākotnei? Burtiski jau viņam teicu, bet viņš uzstāja, ka šadi provējot viņš tikai pastiprinās savas jūtas pret mani , kas viņam esot (pēc būtibas), un viņš mani aizmirst nespēj. Un otrs arguments , kapec viņš tā vēlas darīt ir tas, ka esam pazīstami, daudzus gadus, viņš uzskata ,ka no jauna nav vērts sākt. Randiņu procesu. Es vēlētos izveidot attiecības, bet mani kaut kā tas sekss , uzreiz baida, visas attiecibas esmu iesākusi diezgan , rāmā tempa, tikai varbūt pēc 2 mēnešiem likusies gultā. Ko jūs darītu ? Uzreiz atteiktu ? Iestājies tāds rozā briļļu periods , kura gribas kādu sev blakuss.. Bet netikt izmantotai..