Brīvdienas šķirtiem

kā ilglaicīgās attiecībās var iemest frāzi - nejutīsies komfortabli un nevarēs atslābināties, jo tu būsi blakus? es laikam tāda jocīga vienkārši.
nu, es arī tādu 0 vēlmi pavadīt kopā brīvdienas neuzskatītu par normālu. tās 2h pirms miega, ja vispār ir, darba dienu vakaros nav nekas, salīdzinājumā ar to, kas ir brivdienās. nu, ja grib braukt dzert šķūnī, lai brauc. es tavā vietā pati brauktu uz spa un atslēgtu tel, iepriekš brīdinot draugu. ja arī pēc tam viņam neko negribas, lai šālē pa darbu un attopas pēc 2 mēnešiem viens tukšā istabā pie tv, kamēr tu kaut kur tusē ar draudzenēm. ja tā, tad tā.
neizprotu, kā var negribēt, lai draudzene brauc līdzi, kā var justies neērti otra cilvēka klātbūtnē, ar kurundzīvo, ir intīmas attiecības.. sviests. ne vairs uzticības, ne normālu attiecību laikam.

misshine, vai tu gribētu būt tā, kas vienmēr pielāgojas vīrietim?

Protams, ka negribētu, bet bieži arī pielāgojos. Man situācija bija tāda, ka es biju tā, kura sēdēja mājās, nebija ne hobiju, ne īsti ar draugiem satikos, laika bija daudz, daudz, bet viņs atkal strādāja 6dienas nedēļa + brīvdienā sacensības un vakaros hobiju, sports, draugi un es arī čīkstēju par to, ka maz laiku velta man, bet tad es pamainīju savu attieksmi/uztveri un tad likās, ka laiks, ko viņš man atvēl ir pietiekoši.

Tagad gan neesmu attiecībās, bet tagad man ir darbs, 5dienas nedēļā, 3dienas nedēļā sports, 2dienas nedēļā hobijs un brīvdienas - pēc svaiem ieskatiem.
Ja tagad būtu attiecības, tad noteikti es būtu "tā sliktā", jo man īsti daudz laika nebūtu nodoties attiecībām, bet ja mani negribētu saprast, tad labāk vispār nevajag, jo es negribu pazaudēt atkal ne hobijus, ne sportu un galvenais, ne pati sevi. :)

Sany, es vienmēr papukstu, kad viņš brauc pie tā drauga iedzert. Tas gan nav bieži, reizi pāris mēnešos. Vienkārši mani tas nesaista un es jūtos pamesta novārtā.

miranda, tā arī dari. apnika vienai rūpēties, beidz to darīt. ptpblēma atrisināta. sāc pievērsties sev.

Es laikam nebrauktu!
Kamēr viņš dzers ar draugu-tikmēr Tu jutīsies vientuļa, atstumta..atnāks pie Tevis piedzēries, iekritīs gultā un atrubīsies:D nākamajā dienā būs pohas un neko viņam negribēsies.. tā ir viņa izvēle vai vairāk grib pavadīt ar draugu laiku kopā, runāties pa veču lietām ,vai arī ieritināties mīļotajai azotē un iedot buču uz vaiga:D
ja viņš Tevi ņemtu līdzi pie drauga ciemos varētu braukt,bet ja Tevi atstās vienu mājās,jo jārelaksējas ar draugu kopā, tad ka būs Jūsu kopā pavadīšanas laiks?aizbraukšana līdz laukiem kopā?varbūt vakariņu apēšana kopā?

problēma*

Tām, kuras uzskata, ka autores vīrietis ir sliktais šajā stāstā - es saprotu, kāpēc sievietes tik bieži tiek krāptas. :D Kurš gan var izturēt nemitīgu "tev draugi ir svarīgāki", "tu pēc manis nemaz neesi sailgojies"... Šausmas!

Mans draugs jebkurā mirklī var pateikt, ka iedzers aliņu ar draugu, draugiem vai pat draudzeni (jā, tieši tā), ka grib viens pats pavadīt vakaru utml. Viņam nav jābaidās, ka atkal sāksies zāģēšana, viņš sastaps sapratni un normālu attieksmi. JO man jebkurā mirklī, vakarā, brīvdienā būs ar ko aizpildīt savu laiku, esmu absolūti pašpietiekama un arī man reizes, kad pasaku - es gribu pabūt viena vai kaut kur aizbraukt bez drauga.

Oooo, tieši tā... Fantastisks piemērs:

Sany, es vienmēr papukstu, kad viņš brauc pie tā drauga iedzert. Tas gan nav bieži, reizi pāris mēnešos. Vienkārši mani tas nesaista un es jūtos pamesta novārtā.

Cilvēks reizi pāris mēnešos satiek draugu, bet tas tev liek justies pamestai novārtā... Skumji par tavu draugu. Un es apkārt redzu tik daudz vīriešu, kurus zāģē, zāģē, zāģē, regulē, baksta utt. Žēl skatīties.

reizi pāris mēnešos ir normāli satikt draugu..ne vienmēr mēs,ka esam kopā ar draugiem gribam vēl otrām pusītes līdzi,jo tad nav tā atmosfēra, tās sarunas un brīvības sajūta. manas draudzenes kautrējas apspriest jomas par vīriešiem,ja klāt ir mans vīrietis:D un visādas sievišķīgas lietas. tā ir arī vīriešiem - viņi jau nevar parunāties ar savu sievieti ,vai arī mašīnām ,ja blakus ir sieviete, vai arī sieviete lūkojas garlaikotu seju ,ja stāsta par mašīnām, detaļām:D

hmmm,brauc uz tiem laukiem. Sarunājiet, ka vienu brīvdienu daļu viņš pavada kopā ar savu čomu šķūnī, bet pēc tam pavadiet laiku kopā laukos. Pagatavo kādas gardas vakariņas vai ko tamlīdzīgu.
Tā vismaz darītu es. Lūk Jums kompromiss. ;)

Nu ja tas ir tāds periods, tad nav ko pūsties un bišku jāpiecieš. Ne jau visu laiku tā būs. Arī esmu strādājis tādā režīmā un pēc tāda darba neko negribas .. vārda tiešajā nozīmē - esi izpumpēts gan fiziski, gan emocionāli un gribas vien atslēgt smadzeni, jo arī ejot gulēt un ceļoties no rīta, tādā režīmā strādājot, pirmās domas jau ir par darbu .. reizēm, pat sapņi .. par seksu tādā režīmā vispār var aizmirst .. un reizēm ēšanu arī ..

Ja man būtu ģimene (sieva un bērni), es tādā režīmā nestrādātu vairs ne par kādu naudu. Kamēr viens - jā, ok - strādā līdz krīti .. bet šādi strādājot viss pārējais tiek norakts un tas nav nopelnīto dažu simtu latu vērts.

Risinājums ir iet pie šefa un teikt, ka tāds darba režīms nav pieņemams. (ja vien tas nav kāds pārbaudījums pirms paaugstinājuma or something .. )

Ļaunā var būt nē, bet pacietība un iecietība ir liela māksla, kuru ieteiktu apgūt jebkuram. Dzīvē nenotiek "gribu un tagad" .. un, ja notiek, tad uz neilgu brīdi ..

in_love, būtu man tavi nervi :)
Man diemžel ir tā, ka man viņa bieži trūkst :( Es gribu, lai viņš man velta vairāk uzmanības. Nejūtos apčubināta, iekārota, nu tā, ka viņš ir traks pēc manis un skrien man pakaļ un grib mani visu laiku. Pārsvarā es esmu tā, kas to dara

Sany, es vienmēr papukstu, kad viņš brauc pie tā drauga iedzert. Tas gan nav bieži, reizi pāris mēnešos. Vienkārši mani tas nesaista un es jūtos pamesta novārtā.

un tu vēl brīnies, ka viņš tevi negrib ņemt līdzi :D tu pat nepacenties justies ieinteresēta tajā, ko viņš dara. lai arī tā būtu tikai vienas nakts iedzeršana ar draugu.

pamēģini pāris reizes kaut vai neteikt NEKO. un tu redzēsi, ka situācija mainīsies. es tagad to situāciju redzu tā, ka viņam esi tikai TU un neviens cits viņam nedrīkst būt. tā arī nevar. viņam ir draugi, ar kuriem viņš ir kontaktējies vismaz pusi savu mūža un kuri viņam ir svarīgi. ūn tas nebūt nenozīmē, ka tu esi viņam tukša vieta.
un vīrieši var runāt par mašīnu detaļām arī manā klātbūtnē. starp citu, reizēm arī var ko interesantu dzirdēt. un nekad nav bijis tā, ka visu nakti vīrieši runā tikai par mašīnām (ja vien nav slimi ar viņām).

Es šādā gadījumā apvainotos. Ja tās būtu vienīgās brīvdienas un viņš izvēlās VIENS braukt uz laukiem, priekš kam man būtu jāuzplijās ar to, ka braukšu līdzi? Saprotu, ka vīrietis var negribēt romantiku, bet satikt draugu, bet tad vismaz piedāvā man braukt līdzi vai citu variantu, ka pa dienu esam kopā, bet vakarā viņš pie drauga brauc. Nu es tiešām apvainotos, ka viņš par mani nedomā un nav iedomājies.


in_love - Tu ievēroji faktu, ka tās ir vienīgās brīvdienas? Es arī nezāģēju savu draugu, droši laižu viņu ar draugiem, bet tāpēc, ka mums ir citas dienas/vakari ko pavadīt kopā.

Nezinu, man mirandas vietā būtu sajūta, ka tikai man to vajag un ka notiek atsvešināšanās. Un, ja puisim tas ir vienalga, tad tā ir problēma.

tev pašai vispār ir draudzenes?

miranda, man Tev ir mazs padoms - mazāk skaties seriālus.

chocoloco - a bet tu ievēroji, ka viņa katru (atkārtoju K A T R U ) reizi draugam zāģē par to, ka viņš tiekas ar draugiem. domāju, ka tas arī ir iemesls neņemšanai līdzi. nedomāju, ka citas reizes tās bija vienīgās brīvdienas.

Sany, protams, ka man ir draudzenes, bet es ar viņam parasti satiekos darbadienas vakarā vai kādā brīvdienas rītā, kad manējais vēl guļ. Un viņās visas ir tepat Rīgā. Es nekad nebrauktu uz citu pilsētu pie draudzenes dzert šķūnī :D

Nu, es nezinu ko autore bija domājusi ar papukstēšanu, varbūt viņa pukst par to, ka viņai viņš pietrūkst :D Nu to lai autore pati izdomā vai tā būs zāģēšana vai nē.