Dīvaiņi

ja. cilveki, kuri nododas religijai, parsvara ir ar savam divainibam. ir gadijies sastapt ari cilveku ar mentalam problemam. tur nu gan bija galigi cau variants!

Normālas dīvainības jau ir visiem. Bet nepatīkamas?

Kad braucu ar mašīnu, "stūrēju" līdzi ar visu augumu.
Unnn... Man cilvēki ir teikuši, ka es bišķiņ raustos. :D Laikam kaut kas ar nerviem.

Malle, man uzreiz prata ienaca tie video, kur cilveki spele speles un kustas ar visu augumu lidzi. Un citi vel meli izkar.:D

ljubene,
es taa speleju video speeles :D

Man ir ieradums skatīties vienā punktā, tāpēc, ka aizklīstu domās.
Kā arī..ja ēdot es redzu, ka kāds no maniem draugiem vai jebkurš no kompānijas ar salveti slauka muti, es izdaru to pašu, jo liekas, ka esmu nosmērējusies. Kaut kāds atdarināšanas reflekss. :D

Ljubene, buuuuu, es negribēju atklāt, bet mēs pat šodien ar draugu bijām iekrituši datorspēlēs un viņš visu laiku smējās, kā es mēģinu paskatīties "aiz stūra" ar seju pieliecoties pie ekrāna un tad skatoties pa labi vai pa kriesi. :D

es naktīs klabinu zobus. bet tikai kad guļu ar draugu. Man pašai tas liekas dīvaini un es nesaprotu kāpēc

Nav taada cilveeka uz pasaules, kam nav kaada diivainiiba. Tikai dazji to ir iemaaciijushies ljoti labi nosleept saveejaas.

Kādreiz manā klasē gāja meitene, kura sēžot autobusā/skolas solā vienalga kur šūpojās uz priekšu un atpakaļu kā šausmenēs parasti ir tās trakās sievietes. Viņas māsa teica, ka pat guļot gultā viņa šūpojās.. :D

koledžā bija sava veida kursa dīvainīte - meitene, kura visvairāk atšķīrās no pārējām ar to, ka mēdza staigāt taukainiem matiem, mazliet smakoja un īpaši pārliecinoši ne ar vienu nekontaktējās. Skatījās, atplestu muti un viss.
Tas pārējās kaitināja.

sākumskolā bija klasesbiedrs, kurš bieži mēdza kakāt biksēs un tāds smirdošs nākt uz skolu un visu dienu mums nācās ciest.

ir viens dīvainis jau no manas bērnības (pirms kāda mēneša šamējo pa ilgiem gadiem redzēju atkal, nekas nav mainījies) - mož kādus 10 gadus vecāks par mani. Kad man bija 10, viņam tad kādi padsmit, divdesmit. Vientuļnieks, staigā pa vietējo mežu/parku, noliecis galvu, ierāvis plecos. Gara, gara auguma. Ja paskatās uz šo, viņš "no apakšas" uzmet acu skatienu uz manis.... brrr.. Kaut kāds vai nu atpalicis, vai kas.. Bet itkā nē.

mammai kaimiņos dzīvo sieviete. kAd šamējā nāk pretī, sveicinu, šī atpleš muti, izbola acis un neko tā arī nepasaka. Mammai viņa bija darba kolēģe, tad nu mammai arī bieži vien neko pretī nepasaka/nepasveicina/neatbild. Tāda tizliņa.... lai gan nav trakā.

Koledžā kursā bija meiča, kura arī neiederējās starp pārējām. Kaut kāda melnā, sagraizītām rokām, mūždien domas par visādiem murgiem, nāvi, utt. Nebija nekā kopīga ar pārējām meitenēm un ar profesiju, ko gribēja apgūt. Lieki teikt, ka mācījos "cacu skolā". : D

uz doto brīdi vairāk neko nevaru atcerēties.

Lielākā daļa no jūsu dīvainībam nemaz nav dīvainības,jo piemīt lielākajai daļai cilvēku,tāpēc diemžēl apbēdināšu jūs,bet jūs neesat dīvainas. :(

tas gan.
Kā arī , tā zobu klabināšana naktīs vai arī 10kārtīga mošanās, lai skatītos pulkstenī, tā arī nav TĀ dīvainība, ko autore vispār vēlējās uzzināt. Daudzas jūsu nosauktās ir vienkārši personiskās dīvainības, bet tas nepadara jūs par cilvēkiem-dīvaiņiem.