Dzīvot vienai

Dzīvot vienai ir superīgi! Tagad gan nedzīvoju viena, bet nevaru atkal sagaidīt to brīdi, kad būšu viena savā dzīvoklī.. dari ko gribi, kā gribi, kad gribi.. brīvība!!! :)

ļoti patika, kad dzīvoju viena, bez kompleksiem uz teātri, kino, operu gāju viena, draudzenes gan to nesaprata

vaboleens - tjipa labāk sēdēt mājās pie kompja un īdēt, cik garlaicīgi, ne?! :D viņas to nesaprata, jo pašām droši vien ir kauns kaut kur vienām iet. cik zinu, daudzām sievietēm ir problēma aiziet kaut vienai papusdienot, kur nu vēl ko citu darīt.

Es nekad neesmu dzīvojusi viena,drīz vispār atgriezīšos tīņu gados,bet tas viss labākas nāktones vārdā :D

Es arī dzīvoju viena un tas ir lieliski. Kad tikko sāku, bija diezgan vientulīgi, bet ar laiku tas pilnībā pazuda. Atnākot mājās varu darīt ko gribu, kad gribu, neviens man neuzdod jautājumus. Ja gribu kārtot māju un paralēli dejot klausoties skaļu mūziku tad tieši tā arī daru. Ja gribu gutā ēst neveselīgus draņķus un skatīties raudulīgās filmas tad tā arī daru. Turklāt, jebkurā laikā varu taisīt vakariņas ar draugiem, pasēdēšanas ar meitenēs. Neviens nečakarē man prātu par manu slimīgo nagu laku kolekciju un, ja paliek skumīgāk tad varu pārlaikot visas savas kurpes. Atnakot pēc ballītes varu nomes kurpes un drēbes virtuvē uz galda un iekrist gultā! Dzīvot vienai ir lieliski!

Oo, jā, pēc ballītem ir tik forši nomest drēbes, kur pagadās :) Pamosties, savāc apenes no koridora grīdas un saproti - neviens to neredz un ir tiiik labi :D :D :D

p.s. nē, es neesmu cūka un standartā tā nedaru, bet ir gadījies.

Padzīvoju viena kādus 2mēnešus - jā, nevienam ne par ko nav jāatskaitās, bet arī tagad kaut vai ar draugu dzīvojot kopā, es varu iet uz darīt, ko vien sirds kāro. Gribu viena iet - eju, jā, pasaku draugam - ka iešu, viņš nezvanās un nekontrolē mani. Neesmu zaudējusi savu brīvības sajūtu.

Pēc tiem 2 mēnešiem paņēmu māsu pie sevis - man apnika vienai, patīk par kādu rūpēties, bet viņai vajadzēja kur dzīvot.

Vispār neesmu no cilvekiem, kam patīk ilgstoša vientulība.

Uz mani parasti žēlīgi skatījās, lai pazvanot kopā iesim utt, dažreiz man tā pietrūkst tās brīvības, aizbraucu uz Vecrīgu un pl4 plikām kājām gāju uz dzīvokli, 40min gājienā dzīvoju no Vecrīgās. Ai bija tik forš laiks.

Man patika.
Protams, bija reizes, kad bija tik šausmīgi vientuļi, ka pinkšķītis uznāca, bet vienalga kopumā man patika

Padzīvoju 2 dienas viena, un jau kkas trūkst, kkā arī baidos pagaidām viena dzīvot. Visi trokšņi no blakus kaimiņiem tad ir dzirdami. wee un kad ar kādu dzīvoju arī nav labi ej nu saproti

Es padzīvoju viena kādu mēnesi. Tagad arī 1-2 naktis/dienas nedēļā esmu dzīvoklī viena. Man ļoti nepatīk. Man vajag just kādu blakus, kaut vai blakus istabā, lai kopā kaut kafiju no rīta vai vakarā var iedzert.

Esmu pašpietiekama, bet dzīvošana vienai nav priekš manis. Esmu nelaimīga un skumja, ja ilgstoši nākas vienai dzīvot. Katru vakaru kādu saukt ciemos arī nevar. Kaķis situāciju neglābj.

Dzīvoju viena, un es to dievinu. Brīvība un neatkarība. Vērtība, kura paliks nemainīga. Patīk būt pašpietiekamai.

Dzīvoju reiz viena vasaras mēnešus, lkm sanāca nepilni 3 mēneši. Man ļoti patika, es tāpat, kā Chanely mājās pēc darba uzreiz negāju, katru vakaru kkur devos, izklaidējos, daudz kā piedzīvoju, bija jautra vasara, tā brīvības sajūta bija neaprakstāma. Man patika :) Lai gan grūti spriest kā tas būtu ilgtermiņā.

Vispār sieviete viena dzīvojot vairāk sev pievērš uzmanību.Piepucē sevi, pārzin modes veikalus un to akcijas.Miers mājās un nervi kārtībā.Laiks pietiek visam,vajag tikai pareizi visu izplānot!

Dzīvoju viena jau vairāk kā 2 mēnešus. Sākumā jau raustījos par to kā būs, nekad nebiju dzīvojusi viena un tā. Bet ātri pieradu un tad jau juhuuuuuuu.. ir tik forši! ;) Meitenes jau te ir pieminējušas visas pozitīvās lietas. ;)