Rupjības

latviski.:)

Ambīlis Mūjābelis

Bībelbiksis Pļugausis

Buļlapiere Ruzenbiksis

Burbākls Siļķu kapteine

Dundurjānis Tāmarags

Glūšu cūka Tiltriķis

Gļemauris Utukaija

Kauna gaļa Vārnas cepure

Kramauzis Upacieris

Krampausis

Kurmkasis Dirsknābis

Kvarpucis Izdildirsis

Ķerrakaza Sūdlaiža

Ķēmarausis Sūdu brālis

Ķepausis Sūdu kausis

Ļēļaga Zaļās muižas akā dirsējs

ja es varētu satikt Tevi man tiešām būtu ko pateikt :)

kubiete :D

Paldies par kolorīto viedokli, Kubiete! Vairums apzīmējumu man gan šķiet pasveši, bet tagad jau cilvēki mēdz atgriezties pie senām vērtībām.

Zoyy, nekautrējies!

uzskatu, ka jāapvaino cilvēka prāta spējas, nevis kādas citas ķermeņa daļas vai viņa radiniek

Tas liecina par sliktu tonī un zemu intelektu. Tu jau nezini ta cilvēka IQ, testus veicis neesi. var lamāties ubraukt bez rupjibam. var izskatu vai radiem vispar urlas ta tikai apvaino manuprat.

Gudros rakstos un sarunās bieži tiek pieminēti termini “intelekts” un “inteliģence”. Dažkārt uzskata, ka tie ir sinonīmi. Tomēr intelekta jēdziens rāda attiecīgā indivīda zināšanas, erudīciju un loģisko spriestspēju. Savukārt inteliģence ir “smalkāka būšana” - tā parāda indivīda prasmi pozitīvi kontaktēties un saprasties ar citiem līdzcilvēkiem, kā arī izprotošā un saudzīgā attieksmē pret apkārtējo vidi (vismaz nepiemēslot un nedemolēt!
Psihologi spriež par tādu jēdzienu kā “emocionālā inteliģence”. Mācību procesā iegūtai “vienkārši inteliģencei” ir maz kopīga ar emocionālo inteliģenci. Ne velti saka, ka augstās skolās negājusi lauku sieviņa bieži vien ir daudz inteliģentāka, sirdsskaidrāka un gudrāka par vienu otru augsti titulētu un slavenu akadēmiķi. Visgudrākie no mums var paklupt uz neapvaldītu kaislību un pēkšņu impulsu zemūdens akmeņiem.

latviski vai krieviski. bet sabiedrībā nelamājos, un ļoti reti, kad kādu apsaukāju. pārsvarā sanāk nolamāties pie sevis, ja kkas nesanāk vai tml. man nav kkādi īpašie lamuvārdi, lai rakstītu šeit, ko citi nezinātu.

Tikai emociju uzplūdos,bet tad arī cenšos kontrolēt visu ko saku,cenšos nepateikt visas lamas ko zinu. Šad tad ar draugiem joka pēc saucam viens otru dažādos kubietes norādītajos latviešu ''lamu ''vārdos. Nekas aizkarošs,smiekli vien. :D

Ikdienā nelamājos, cilvēkus neapsaukāju.
Krievu "mātes" vārdus pārzinu, tos arī lieku lietā fiziski vai emocionāli smagos brīžos.

Es pārsvarā nelamājos, bet ja vajag, tad varu arī izlamāties, ja cilvēks savādāk nesaprot.

Bet ikdienā saku bļinčiki vai bļoooda, ja kkas nesānāk kā gribētos.

Vēl patīk kā skan bītīt matos. - tik mīlīgi :D

Es varu visur uzvesties kā lēdija, bet pie stūres dažreiz nesavaldos un izmetu paris rupjās kombinācijas.

Es uzskatu, ka savas domas var lieliski izteikt bez lamu vārdiem, bet dažās, retās situācijās, pateikt kādu sulīgāku vārdu ir tieši laikā, kā punktinš uz "i".

Parasti manas "pērles" birst esot pie stūres. Savādāk nemāku komentēt to, kas notiek uz ceļiem.

Ikdienā nelietoju rupjības, bet lamu vārdus pārzinu labi.

P.S. - Tādam kā Tu, es varētu veltīt visu savu lamu vārdu krājumu, varēsi pamācīties, "gļemauri". :D

Kad esmu dusmīga, mēdzu nolamāties. Parasti, pēc mana skaļā bļ..., vīrietis uzreiz saprot, ka kaut kas ir noticis. Vai esmu notizlojusies un nogāzusies, vai kaut kas cits neforšs ir noticis. Kad man ir slikts noskaņojums, lamājos pie stūres. Pagājušajā nedēļā gadījās braukt gar Āgenskalna tirgu, intensīva satiksme un patizls krustojums. Un brīdī, kad veicu manevru, automašīnas priekšā izslāja viens pārītis, vispār neuztraucoties par to, ka viņiem tur nav jābūt. Nolāmāju viņus par idiotiem, kas nejēdz ielu šķērsot normāli. It kā nebiju plānojusi, ka viņi manu dusmu monologu dzirdēs, bet logs bija vaļā un viņi visu dzirdēja :D
Normālos apstākļos ikdienā nelamājos, jā, kādu mēdzu nosaukt par kretīnu vai muļķi, bet neuzskatu tās par rupjībām.

Ikdienā nelamājos, jo būtu dīvaini, ja ofisā sāktu bļaustīties un apsaukāties :D
Bet, kad kaut kas notiekās vai kkas nesanāk, vai notizlojos, tad mājās bieži vien saku - fak :D
Visi bļ* utt pa lielam ir saziņā ar draugiem, bet tādos prikoliņos utt., neuzskatu to par neko sliktu.
A pie stūres es lamāju visus idiotus, jo man nervi netur tos dažus izņemumus dažreiz, kam tiesības izskatās uzdāvinātas :D un vienai blondīnei vienreiz parādīju uzskatāmi, ka viņa ir cirve. Un, nē, man tiešām par to nav kauns :D

nu, reizēm gadās tiešām rupji nolamāties, pašai nepatīk.
pie stūres lamājos, bet savā nodabā un nerupji pārsvarā.

man viena kolēģe ļoti rupji lamājas bieži, un godīgi sakot, mani tas traucē.

oo,es māku būt rupja,ja esmu dusmīga.:D Pašai nav mašīnas,bet besī tie autovadītāji,kuri neskatās kur brauc,nepalaiž,kur ir zebra un vispār nejēdz braukt,tad es lamājos. Atceros,vienreiz pat faku parādīju,bet man nekad nav kauns par to,ka uz kādu kretīnu nolamājos.:D