Kā jūs domājiet, ir daudz tādas sievietes un vīrieši, kas dzīvo kopā, dibina ģimeni, bet viņu starpā nav tā LIELĀ mīlestība. Sirdī ir varbūt kāds cits, piemēram, no studiju laikiem, ar kuru tā arī nekas nesanāca vai kāds, kurš mīl dzert, respektīvi, kāds ar kuru normāla dzīve nebūtu iespējama, vai kādreiz jau ir izjusta tā lielā mīlestība, ka saproti, ka nekas tāds vairs neatkārtosies, vai vienkārši nav mīlestības. Protams, nerunāju par to, ka tādas attiecības uzreiz ir nelaimīgas. Attiecības ir foršas, viss ir labi, tiek plānota kopīga nākotne, kopīgs mājoklis, mašīna un bērni, bet nav tas, kas liek saļimt ceļiem, kad pēc ilgāka laika neesi otru redzējis vai tā atkal iemīlēšanās, rozā briļļu periodi, kuri var uznākt gan pēc 5, gan 50 gadiem. Lielāku lomu tomēr ir nospēlējis tas, ka esi kopā ar cilvēku, ar kuru nav tie miljons strīdi katru dienu, nav roku palaišanas, apvainojumi vai visādas atkarības pa starpu. Nu, teikšu tā, par spīti mīlestībai, neesi kopā ar cilvēku, par kuru Cosmo.lv sievietes varētu teikt - un tu vēl ar tādu esi kopā, bet ar tādu, ar kuru esi drošībā. Starp citu, nesaku, ka īsta mīlestība nav pieļaujama bez strīdiem vai atkarībām, tie bija tikai piemēri. Kādas ir jūsu domas?