Mīlestība un par skaisto tajā

Iesākās tā bez randiņu laika, vienk tā sanāca, kopdzīvi uzsākām pēc 1 gada :)
Dzīvojot kopā vairāk laika kopā un tāda stabilitāte, bet ir arī mīnusi .
Tiku bildināta nesen,kopā esam trīs gadus :)

Iekaroju, bet ar laiku viss mainās, gan uzliesmo,gan atdziest, bet ja prot iekurināt tad viss ok :)

kopa sakam dzivot agri...1 gadu bija braukasana vienam pie otra..
Bildinaju pati .
jūtas ir,sex ir labs,nekkas nav palicis mazaks.Lauliba 1 gads jau nodzivots bus.

Laikam pēc diviem gadiem tik sanāca sākt kopdzīvi, līdz tam braukājām viens pie otra, tad pēc pusgada apprecējāmies. Ģimenes dzīve sniedz sava veida piepildījumu.

Jauka diskusija ;)
Parasti es noskatu puišus, kuri man simpatizē, šoreiz bija otrādi. Tiku uzrunāta visiem zināmajā draugiem.lv.
Kopdzīves uzsākšana bija ļoti ātrs process, apmēram pēc 2-3 nedēļām, draugs saka, ka pēc otrā randiņa :D Neko nenožēloju. Jo ātrāk var uzķert visus niķus un stiķus.
Pozitīvais kopā būšana, mācīšanās sadzīvot ar lietām, kuras varbūt ne pārāk patīk, kā arī mācīšanās nebūt tik lielam egoistam. Sirdsiltums.
Bildināta neesmu.

uzsākām kopdzīvi apmēram pēc pusgada no randiņu brīža, bet bijām pazīstami jau pirms tam ģandrīz gadu, jo kopā strādājām. kad aizgāju no darba, tad arī tā lēnām mums sākās attiecības.
Kopdzīve sniedz tiešām labas emocijas. un tā sajūta, kad jūties laimīga, ir vnk fantastiska. no sākuma bija zināmas bailes, bet es jutu, ka viss būs labi.
īsti bildināta neesmu vēl, bet es zinu, ka viņš to vēlas darīt. bet uzskatu, ka vēl baigi nav kur steigties. dzīvojam kopā gadu.
pielāgošanās viens otram kā tāda mums īsti laikam pat nebija, jo mums ļoti daudzās jomās sakrīt domas, uzskati, kā arī mums ir līdzīgi dzīvesveidi. pilnīgi redzu to, ka mēs viens otru papildinām, nevis apspiežam viens otru vai katrs sevi.

eh...mums tauriņu periods bija izcili rozā....riktīga love ar cilvēku,ko vienmēr uzskatīju par labu draugu. Pastaigas pa pilsētu līdz melnai naktij, aicinājumi uz kafeinīcām...sākām ciemoties viens pie otra, kopā dzīvot sākām salīdzinoši vēlu. kopā dzīvojam gadu.
Remontējam dzīvokli, pērkam mēbeles...
Mūsu attiecībās vēl joprojām ik pa laikam uzrodas tauriņi vēderā, netrūkst romantikas, mīlestības, aplidošanas un piedzīvojumu. Plānojam kāzas, bērnus.
Es dievinu viņu un viņš mani.:)

Vai otru iekārojat tikpat ļoti kā sākuma?

nu tas ir maz iespējams..lōdz kopā sākām dzīvot, bijām aktīvāki :D kopā dzīvojot viss pierimst, bet kvalitāte no tā nav mainījusies. kvantitāte gan.

Pagāja gads ,pirms sākām dzīvot kopā,tagad jau esam divus gadus :)
Neko nenožēloju,labākais un laimīgākais laiks manā dzīvē,pa šo laiku iepazinu labāk sevi,savu raksturu,attieksmi pret dažādām lietām .
Ja skolā,darbā ir kkādas problēmas,mājās jūties kā siltā ligzdiņā.
Bildināta neesmu.
Vairs neesam varbūt tik traki viens pēc otra,bet to aizvietoja rūpes,maigums..

Attiecības iesākās ar kopīgām diskusijām, mēnesi pēc pirmās tikšanās reizes man tika iedotas atslēgas no dzīvokļa, tā nu es tur sāku viesoties aizvien biežāk un biežāk līdz pēc vēl kāda mēneša te jau bija praktiski visas manas mantas. Bildināta tiku pēc 7 mēnešiem (no pirmās tikšanās), skaistā, bet ļoti muļķīgā veidā, vīrietis iekļuva avārijā, es aizmuku no kursiem, ko vadīju, lai ātrāk būtu pie viņa, jo uztraucos, atbraucu, izkāpu no vilciena, saņēmu bildinājumu. Bet bildinājis būtu 2 mēnešus agrāk, taču nevarēja ilgi sagaidīt manis izvēlēto gredzenu.
Iekāre nekur nav zudusi, taču mūsu gadījumā kopdzīves mīnuss ir tāds, ka mums pazūd laiks. Mēs kavējam darbu, jo no rīta nevaram izlīst no gultas, mēs ģērbjamies pelēki, jo mums abiem traucē uzmanība, mēs ilgi nevaram būt ārpus mājām ar citiem cilvēkiem, jo ir labi tikai divatā.

Mūsu attiecības iesākās pamazām un ļoti lēni, jo tās bija manas pirmās attiecības, tāpēc es biju kautrīga, sabijusies utt.
Apmēram gadu pēc tam, kā sākām tikties, saņēmu bildinājumu un vasarā apprecējāmies. Pavisam nesen bija 3.kāzu jubileja.

Tik liela mīlināšanās jau vairs nav, kā bija sākumā, bet kaisle nekur nav pazudusi.

Mums sākumā nebija daudz randiņu. Jā, tikāmies, kad vien varējām, bet es tos nesauktu par kkādiem baigajiem randiņiem.
Sākās viss diezgan ātri - viņš man bija lielisks atbalsts pēc šķiršanās, ieraudzīju viņā lielisku cilvēku...
Kopā sākām dzīvot pēc aptuveni gada. Kopdzīvei ir gan labās, gan ne tik labās puses. Man kopumā - nav ne labāk, ne sliktāk kā pirms tam. Ir vienkārši - savādāk, citādāk. Nav nožēlas, ka sākām dzīvot kopā.
Bildināta vēl neesmu. Esam par to runājuši, esmu teikusi, ko domāju, bet spiedienu neizdaru un mājienus ar mietu arī ne.
Kaisle nekur nav pazudusi, bet ir pagājuši 4 gadi un nu nav viss tā, kā bija sākumā :D. Atkal jāsaka - ir citādāk. :)

Mūsu iepazīšanās vien jau bija pavisam interesanta,nevis klasiski kā vairums cilvēkiem,bet gan ceļojuma laikā,kad devos uz citu valsti. Tur arī satiku savu ĪSTO.
Randiņu mums nebija daudz,tik cik varēju aizlidot uz ārzemēm. Tās bija noteikti 2-3 reizes mēnesī.
Kopā sākām dzīvot +/- pēc pus gada. Pārvācos uz ārzemēm. Drīz vien pēc tam arī tiku bildināta.
Randiņu laiks bija skaists, jauks un tauriņi vēderā,bet kopdzīvē mums tas viss vēl tik vairāk uzplauka. Tiešām neko neesmu nožēlojusi,ka esmu citā valstī un sastapu šo cilvēku.
Esmu arī apprecējusies un varu teikt-ESMU LAIMĪGA! :)

Satikāmies ~9mēnešus, līdz viņš aizbrauca misijā uz 6 mēnešiem. Sagaidīju viņu atpakaļ un pēc nepilna meneša sākām dzīvot kopā. Kopā nodzīvojām ~ 8mēnešus un saņēmu bildinājumu. Pirms mēneša apprecējāmies, kopā esam bišku vairāk kā 2.5 gadus.