Visu rītu iekšas vārās no tā, kā gribas vienu *necenzēts vārds* aiz matiem pa zemi izvalkāt.
Iejaukties vai tomēr nē, ja uzzinu, ka kāda mana laba drauga meitene viņu krāpj?
Man ar to pusi intīmu attiecību nav, nekad nav bijis un nebūs. Pat, ja viņu attiecības izjuks. Pie kam, ar draugiem neskūpstos un nečamdu viņiem attiecīgas vietas.
Toties, kad redzu, ka viņa to dara, klusēt ir grūti.
Es šobrīd esmu Hannoverē - tāds darbs. Un, ja izkāpjot no lidmašīnas Berlīnē, redzu, ka lidostas kafeinīcā viņa sēž ar kaut kādu čali, skūpsta tā, itkā gribētu viņu apēst un čamda bikšupriekšu, tur jautājumi vairs nav. Nebūtu pati redzējusi, klačām neticētu.
Kubiete, lai jau Tavuprāt būtu diršana. Man nekas nav jāpierāda Tev. Zinu, ko un kur redzēju. Jautājums bija cits - vai ko tādu ieraugot, labākajam draugam ir jāsaka, vai nē.
Nu, nu? Kas tad manos komentāros tāds ir? Tas, ka nesen šķīros no puiša un tagad manas mantas dzīvo pie iepriekšminētā drauga viesistabā? Tas jau nenozīmē, ka bez darba paliku :P
Nu, nu? Ko tad es tur esmu safantazējusi Tavuprāt? Pirms izrādīt savu neapmierinātību ar manu personību, parādi, ko esi safantazējusi no maniem postiem...