Sajūta - ir pieļauta kļūda!

3244

Reģ: 18.12.2012

Speciāli nepieliku šo tēmu ne pie kā konkrēta, jo jautājumu vēlos attiecināt uz jebkuru dzīves situāciju.
Vai mazums ir piedzīvotas reizes, kad sirds/saprāts/apziņa/sauciet kā gribat, pēkšņi sāk runāt un saka, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Vai jums ir bijusi kāda situācija dzīvē, kad pēkšņi saprotat, ka tieši to vienu soli spērāt nepareizi? Vienalga, skolas izvēlē, attiecībās, nepareizos komentāros utt. Bet nevis tā, starp citu, bet tā, ka šī sajūta galīgi neliek mierā? Pat ja notikums ir bijis sens, ne vienmēr mēģināts ir zaudēts... Kāda ir bijusi jūsu rīcība? Centāties kļūdu labot? Mācījāties ar to sadzīvot? Labprāt uzklausīšu pieredzi no jebkurām dzīves situācijām.

Jautāju tāpēc, ka mani pašu šobrīd pirmoreiz dzīvē ir pārņēmusi tāda sajūta. Pietam - ļoti, ļoti spēcīga. Un man nav ne jausmas, ko darīt. Nekad nenožēloju nevienu lēmumu, nekad neskatos atpakaļ. Kas padarīts, padarīts. Laiks dziedē visas rētas un tamlīdzīgi. Tikai šoreiz uz spēles ir daudz vairāk un tas man nopietni liek padomāt, vai necensties labot pagātnes kļūdas. Es nebaidītos mēģināt, bet šoreiz baidos, jo neesmu pārliecināta, vai man to vajag...

Lai nu kā - uzklausīšu jūsu viedokļus augstākminētajos jautājumos! :) Iespējams citu cilvēku pieredze palīdzētu redzēt situāciju no cita skatupunkta.

07.08.2013 19:21 |

Jolly_Angie

969

Reģ: 10.02.2013

Pamatskolā viena ļoti nemīlama priekšmeta skolotāju nosaucu par raganu. Vēl pēc 15 gadiem atceros un sarkstu.

Bet par attiecībām- šī sajūta var būt mānīga. Šķiroties tā liekas, bet, kad paiet ilgāks laiks, tad saproti, labi vien bija.

Ā, par bijušo priekšnieku ir tāda sajūta, ka vajadzēja stāvēt pretī, bet tad likās, ka augstākstāvošie zina, ko dara- tagad zinu, ka tā nav :D

07.08.2013 22:10 |

Lwren

Reģ: 27.07.2013

Ja ir sajūta, ka pieļauta kļūda un viss vēl ir labojams, tad laboju. Ja labot vairs nav ko, tad cenšos pieņemt situāciju kāda tā ir.

Tieši šobrīd esmu tādas kā izvēles priekšā un arī mazliet vilcinos izlemt uz kuru pusi iet, jo negribu šādu sajūtu. Negribu kļūdīties.

07.08.2013 23:38 |

laimiga_

866

Reģ: 05.04.2009

Parasti neko nemēdzu nožēlot.
Vēljoprojām cenšos pie tā pieturēties, tomēr par 2 izvēlēm reizēm ienāk prātā doma: "Vai šīs bija pareizās izvēles?"
Uz ko, šķiet, ka spēšu pati sev atbildēt pēc vairākiem gadiem.
Jo šie 2 lēmumi ietekmēja gan manu būtību, gan dzīvi. Sīkāk gan nevēlos iedziļināties.
Tad vēl ir trešā lieta, kur, ja būtu izvēle, rīkotos citādāk. Vismaz censtos, pat ja rezultāts novestu mani pie tā paša, kas ir tagad.
Tagad cenšos samierināties un nedomāt, cik nu tas ir iespējams :)

07.08.2013 23:55 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Man ir bijis taa,ka peec nepardomaata teikuma ,gandriiz zaudeeju darbu.Es maacos no kluudaam,piedomaaju naakosaa reizee,kad jaasaka kas svariigs.
Savaa lauliibaa arii esmu kluudijusies ,meetaajoties ar neapdomiigiem vaardiem.Priecaajos,ka laiciigi visu veersu tomeer par labu sev,savai naakotnei!
Kas izdariits,tas izdariits,iecikleeties tajaa vairs nav veerts.Vieniigi maaciities no savaam kluudaam naakotnee!

08.08.2013 00:01 |

_____

1492

Reģ: 14.04.2013

Jā, attiecībā uz to, kas reiz pateikts un kas palicis nepateikts.

08.08.2013 00:09 |

marchixa

7743

Reģ: 29.01.2009

Jā, pēdējo pāris gadu laikā esmu pateikusi un izdarījusi daudzas tādas lietas, kur būtu gribējusi paklusēt/neko nedarīt un tieši pretēji - nožēloju nepateikto un neizdarīto. Nekas liels, ne tuvu mirstamā kaite, arī manu dzīvi tas baigi neietekmētu, bet sirdsapziņa man būtu tīrāka. Tādus lielus lēmumus neesmu ļāvusi nevienam ietekmēt, paklausījos, bet tā pat izdarīju pa savam, galu galā - tā ir mana dzīve un manas kļūdas. Es arī pieturos pie tā, ka nekas nenotiek bez iemesla, un, tiešām - vēlāk visam ir bijusi nozīme un parādās kopsakarības, kas, parasti, ir uz labu. Esmu arī nožēlojusi, ka centos situāciju vērst par labu, labāk būtu, ja viss būtu palicis ''uz sliktas nots''.

08.08.2013 00:11 |

Lwren

Reģ: 27.07.2013

Esmu arī nožēlojusi, ka centos situāciju vērst par labu, labāk būtu, ja viss būtu palicis ''uz sliktas nots''.

+
Bet vismaz savā situācijā to sapratu vien pēc pāris gadiem. Tā uzreiz emociju karstumā grūti vispār saprast, kas ir kļūda un kas nozīmē ko labāku vietā.

08.08.2013 00:22 |

Parfait

5929

Reģ: 29.01.2009

Man pavisam nesen bija sajūta, ka daru nepareizi. Nevarēju saprast, vai tās ir bailes vai tiešām kļūda. Izlaboju to (ar minimāliem zaudējumiem) un tagad jūtos labāk, zinu, ka tas bija pareizs lēmums.

08.08.2013 00:45 |