Sveikas tās, kurām tāpat kā man nenāk miegs!
Nupat kā man piezvanīja vīrs un paziņoja jaunumus- viņa māsa viņam piedāvājusi būt par krusttēvu abām viņas meitām! Viņš piekritis. Pirmkārt jau biju šokā un sirds sāp par to, ka viņš pieņēmis tādu svarīgu lēmumu, ar mani pat neparunājot..
Pēc tam, kad pateicu viņam savu viedokli un izjūtas šajā jautājumā, viņš apdomājās un izlēma, ka pateiks māsai, ka abām viņš tomēr nebūšot, bet tikai vecākajai no meitenēm...par viņu viņš atteikt nevarot, jo esot piekritis būt par krusttēvu jau tad, kad viņa piedzima (pirms 5 gadiem). Krustmāte būšot māsas māsīca.
Kamols kaklā un nesaprotu kā būt...
Man tas nav pieņemami, šī "pāra dalīšana"- gan man, gan vīram krustvecāki ir laulāts PĀRIS.
Un arī es esmu sapņojusi par to, ka tas būs tik skaisti, ka arī mums ar vīru būs kopīgi krustbērni...
Saprotams, ka vecākiem pašiem ir tiesības izvēlēties, kas būs viņu bērnu krustvecāki, bet tomēr....
Ar vīra māsu attiecības mums vienmēr ir bijušas lieliskas- viņa bieži man zvana un stāsta savus priekus, bēdas, dodu viņai padomus, iesaku lietas.. abi ar vīru braucam pie viņiem ciemos..turklāt ar meitenēm attiecības man ir vienreizēji labas, esmu viņas auklējusi, vecāko no viņām vedusi uz bērnu pasākumiem...
Un tagad šādi...sirds sāp, asaras birst un ir liels aizvainojums, ka mēs ar vīru neesam izvēlēti kā pāris..bet viņš viens atsevišķi...
Kādas ir jūsu domas par šo krustvecāku būšanu, kad krustvecāks ir tikai viens no pāra?
Vai jūsuprāt es pārspīlēju ar savu emocionālo attieksmi?
Vai pastāstīt viņa māsai kā jūtos? Kā būt...?
Lūdzu palīdziet ar ieteikumiem.... :(
(piebildīšu, ka ar vīru esam pazīstami 5 gadus, bet precēti- 2 mēnešus)