darba intervijas pēcgarša

Kad darba devējs intervijas beigās pateica ''Paldies,mēs ar jums sazināsimies'', sapratu, ka nebūs. Jau skolas laikā ekonimikas skolotāja teica, ka tas tāds standarta teksts, lai viegli ''atšūtos''. Otrā darba vietā izrādīja ļoti lielu interesi,izjautāja līdz pēdējam, nevis tikai virspusēji, tad arī sapratu,ka esmu iekšā, kas beigās tā arī apstiprinājās. Bet to jau tā īsti nevar paredzēt, tas jau atkarīgs no katra darba devēja individuālā rakstura. Kādēļ jautā? Intervija bija?

Esmu bijusi uz vienu vienīgu darba interviju, tad vēl maza biju, bet strādāt jau gribēju. Vadītājs bija zināms, intervija ļoti patika, biju ļoti satraukusies. Protams, ka netiku, bet emocijas ļooti pozitīvas palika. :) Cerēju, ka būs darbs un nu tik pelnīšu, tagad pašai smiekli nāk.

izmantošu izdevību un pajautāšu. vai nevienai nav pieredzes ar dīvainām intervijām? nu piem., kad aizejat uz it kā sekretāres vietu, bet tur jums daudznozīmīgi paskatās acīs un piesola lielu naudu.?

man uzreiz pateica, ka pieņem

es vienmer muzhigi muzhos kljudos visaas savaas izjuutaas un pirmajaa viedoklii,tapec censhos nenodarboties ar domashanu :D

Vnk var just, ka "nebūs", ja intervija ilgst 5 min, tad ko tur daudz vairs prātot. Visi darbi, kur esmu tikusi paņemta ir bijuši tie, kur man liek izpildīt kādu uzdevumu. Pēdējā darba vietā man bija pamatīga intervija - 1h gara, jautāja visu ko, lika šo to padarīt, beigās pateica, ka pieņems uz nedēļu, paskatīsies kā iet. Jau kāda 3dienā sapratu, ka ņems, jo šefs sāka stāstīt un likt darīt lietas, kuras pienāktos zināt un darīt tikai patstāvīgam darbiniekam :)

jā, bija uz interviju vakancei, uz kuru nekad necerēju tikt. CV tāpat vien aizsūtīju. pirms mēneša. pirms pāris dienām piezvanīja, uzaicināja, tagad nervozēju, jo viss it kā bija labi, bet pārliecības, ka tikšu, nav. sajūtas, ka nē, netikšu, arī nav. ahhh.

Es parasti jau intervijas vidū jūtu, ka nebūs. Vienkārši - pēc attieksmes un tā, kā viss notiek. Un ja vēl beigās saņemu klasisko ''tad jau mēs ar jums sazināsimies'' tekstu, man ir 95% skaidrs, ka nebūs. Kļūdījusies esmu tikai vienu reizi - tad intervija bija ļoti patīkama, tiku izjautāta normāli, ar interesi un likās, ka šeit varētu būt pozitīvs iznākums. Nebija.

bet kas ir tradicionālā mēs ar jums sazināsimies vietā? man neko tādu nepateica. beigās pati precizēju, kad būtu zināma atbilde.

zili_rudzi, ja pēc intervijas nepiezvana 2-3 dienu laikā, tad nebūs :)

jā, to es zinu. gribēju saprast, ja intervijas beigās nesaka - mēs ar jums sazināsimies, kas ir standarta frāze, lai atšūtu, ko tad citu saka, lai saprastu, ka jā, esmu tikusi? ;D

ja pēc intervijas nepiezvana 2-3 dienu laikā, tad nebūs

Ne vienmēr. Es savā pašreizējā darba vietā nedēļu gaidīju. Bet pēc intervijas uzreiz jutu, ka bija labi un ka darbu dabūšu.
Iepriekšējā darba vietā uzreiz pateica, ka ņem:)
Bet ir bijušas pārrunas, kur saka, ka par rezultātiem paziņos jebkurā gadījumā, bet tā arī nav ne e-pastu atsūtījuši ne zvanījuši! Un tas tādās nopietnās iestādēs- tad jau uzreiz teiktu, ka sazināsies tikai pozitīvā gadījumā.

Vienmēr jūtu pēc attieksmes.

Esmu bijusi uz darba interviju tikai vienreiz, bet tā nebija vakance, kurā es visu mūžu strādāšu, vajadzēja papildus darbu, kurā piepildīties, tā kā, ja man atteiktu es nebūtu ļoti apbēdināta. Rindā uz interviju pirms manis bija sieviete, un pēc manis vēl divas... Nezinu, man jau likās, ka dabūšu to darbu, tāda "juška" bija. Pēc stundas man zvanīja telefons, zvanīja vadītāja un teica, ka esmu pieņemta.

Meitenes kā Latvijā dēvē Social media consultant speciālistus ?

Tie ir tie, kuri palīdz uzņēmumam reklamēt savu preci/pakalpojumus iekš Twitter, Facebook u.c.
Izveidojot tajos profilus, rīkojot konkursus utt!

Vai kāda ar to nodarbojas ?

Intervijās esmu bijusi ļoti daudzās, "pēcgaršas" visdažādākās, taču vissāpīgāk ir tad , kad esi iztērējis savu laiku, aizgājis un intervijas laikā saprotu, ka tā ir tikai tāda izrādīšanās uz ārt "mēs meklējam darbinieku", "mūsu personāldaļa strādā" utt. Es personīgi ļoti jūtu, ja interese par mani nav, tiek izdoti standarta jautājumi un viss uzredzēšanos, piezvanīsim.

Godīgi sakot daudz vīlos, ar sabiedrībai zināmajiem uzņēmumiem, uz kuriem aizgāju uz interviju un nesaņēmu nekādus "konkursa" rezultātus, ne zvanu, ne epastu kautvai paldies par Jūsu laiku un tā...

man drīzāk ir bijis, ka pēc intervijas saprotu - mani paņems, bet es pati atteikšos un uz to vietu strādāt neiešu

pēc darba intervijām (neesmu bijusi uz super daudzām) vienmēr jūtos super forša un pieprasīta, man katra darba intervija ir pacēlusi pašnovērtējumu. Ir bijis arī tā, ka intervijas laikā sarkstu no tā, ka mani slavē :D

bet man ir labi "piekārta mēle" - varu daudz un pārliecinoši runāt, neuztraucos un esmu smaidīga, pieredze arī laba, tā kā darba intervijas man sagādā prieku :)

Nezinu, vai tā ir veiksme vai vienkārši spēja sevi labi pasniegt, bet līdz šim man vēl nav bijusi neviena neveiksmīga intervija. Tas attiecas pat ne tikai uz darba intervijām, bet arī citām lietām, kur esmu pieteikusies - Erasmus, stipendijas utt.
Pirmajos darbos bija neziņa pēc intervijas un tad, kad paziņoja, ka mani ņem, lēkāju aiz priekiem un sajūsmas. Tagad tā vairs nav, jo apzinos savu vērtību.

Nu nez, pašreizējā darbā, kad nācu uz interviju, man arī teica frāzi "mēs ar Jums sazināsimies" un reāli arī sazinājās pēc diezgan ilga laika (pieļauju, ka viņiem tikai kaut kad tad beidzās konkurss). Man nebija intuīcijas, jo es īsti nesapratu, uz kādu darbu nāku, bet intervijā centos atstāt atvērta un pozitīva cilvēka iespaidu. Pieļauju, ka bez manis intervēja vēl daudzus cilvēkus, tāpēc man nebija jušanas, ka tieši es tikšu.

Esmu bijusi tikai divās intervijās un pēc abām esmu dabūjusi darbu. Abās divās likās, ka esmu izgāzusies, jo riktīgi uztraucos, bet rezultāts pozitīvs.