oj, atceros vienreiz arī ar sirdi aizgāju.
Man patīk suņi, saprotu, ka tie ir jāizved pastaigāties, bet tagad man no lielajiem suņiem uz ielas ir trauma, ja ieraugu, ka saimnieks iet ar suni, ja ir iespēja, mainu ielas pusi.
Vienreiz klusā vakarpusē gāju pa ielu, pretī nāca vīrietis ar milzīgu lāci - arī ciešā pavadā, kam nepievērsu uzmanību, domāju, ka paiešu garām, ka tik ne arī - suns pēkšņi sāka lēkāt un skaļi riet.
Pābijos no tā trokšņa un suņa tuvuma, jo tas bija ļoti negaidīti, BET saimnieks teica, ka suns vienkārši ir draudzīgs un tā lēkāšana ir ''priecīga''. Labi, neizskatījās, ka grib kost, bet otreiz ko tik negaidītu nevēlētos piedzīvot. brr.
2342
