Vīrieša attieksme

sievietes... :D

bet ja nopietni, tad es piekriitu taam, kas saka par nezaagjeeshanu un to, ka maajasdarbi tomeer buutu jaadara tev, ja tu nestraadaa. Es tagad esmu darba mekleeshanas posmaa - taatad biezhaak atrodos maajaas nekaa vinsh. Un zini, man nav gruuti izmazgaat, izgludinaat velju, uztaisiit visu ko garshiigu un veel beigaas samiiljot. ok, mums nav beernu un arii 11 gadus veel neesam kopaa, bet es jau no pasha saakuma centos buut laba draudzene, redzot cik traki iet manas mammas draugam :D un dazhiem manu draudzenju draugiem, taa teikt, maaciijos no citu kljuudaam. Tici man, pati buusi prieciigaaka. Njem to visu vieglaak :D Arii par to runaashanos, meitenes jau ljoti labi ieteica vairaak njemties pashai ar sevi un beernu - kljuusti interesanta pati sev, tad varbuut arii ar draugu atkal runaasieties kaa agraak. Domaajams skola tev arii paliidzees.

Un runaajot par taam liisteem un citiem maajas darbiem. Beidz vinju zaagjeet. Labaak atrodi kaadu citu viirieti (draugu, braaleenu, braali), lai to izdara. Peec tam draugam saki, ka "oooo, cik lieliski, ka ir taads draugs/braaleens/braalis, kas izdariija to un shito", veel zslavee, cik labi tas ir izdariits. Diezgan riebiigs gaajiens, bet darbojas :D Naakoshreiz pats izdariis daraamo.

Jā pārmetu viņam,jo uzskatu ka tā ir necieņa pret mani, ka vienmēr man viss ir jādara, māja jātīra tikai man vienai,

tu sédi májás, neko nepelni un gribi arí neko nedarít? logiski, ka tev játíra mája vienai, kad sáksi penít tad vari pieprasít lai tíra arí vírietis, bet tá vírietis strádá, nák májás un vinjam atkal jástrádá? kamér draudzene sézh díváná pie tv visu dienu? nu stulbi tachu sanák.

ja zágé visu laiku un baksta visu laiku, ticu, ka balss jau bús tá piegriezusies, ka cilvéks atnácis no darba piekusis izvélésies neko nedzirdét un neko neatbildét...

Sveiki,
Neuzasīju gan visu, bet nu jāpiekrīt, ka mēs sievietes brīžiem nezinam ko gribam. Zāģējot vīrieti vai uzliekot augstu sienu un tēlojot ledusdāmu, mēs gribam panākt lai viņi mainās, maina attieksmji utt., bet panākam tikai pretējo un TAD jau var būt par vēlu kaut ko labot... Tāds ir mūsu stāsts, esam kopā 8+ gadus, ir bērns. Līdz bērnam biju laimīga, darīju ļoti daudz attiecību labā un vīrieša labā. Bet kopš bērna, es pilnībā atdevos bērnam, visu savu mīlestību un rūpes veltīju tikai bērnam, vīrs klusēja, bet domāju, ka jutās briesmīgi uz katru manu atteikumu pat vienkārši samīļoties, tad mainījās attieksme pret mani un es uzskatīju, ka es tak tik daudz ko daru, bērns+mājas, viss uz manīm, kāds cūka, paliku par fūriju un kad viņš jautāja vai var aizbraukt pie draugiem, teicu, tak brauc ja gribi, sākumā ja aizkavējās jutās nēērti un atskaitījās, bet laikam mana vienaldzība lika viņam justies pavisam brīvam, jo nu ir pienācis laiks tāds, ka piektdienas vakarā pa durvīm prom, kur iet pasaka tikai tad, ja es pajautāju un līdz nākamās dienas vidum ne ziņas, ne miņas, vakarā pārrodas. Un kad gribu izrunāties, pasaka, ka neko negrib, negrib ne domāt ne runāt par mūsu situāciju/problēmām. Sajūta ir tāda, ka cilvēks mūk prom un pa lielam man ir sajūta, ka to visu esmu panākusi ES ar savu attieksmi, pilnīgu atdošanos bērnam, vēsumu un vienaldzību. Itkā bija doma visu pārtraukt un ar bērnu iet prom, bet tad es saprotu, ka es nevarēšu bez viņa, lai arī šobrīd nejūtu pat cieņu un atbildību pret mani, es tomēr ļoti ceru, ka viņš atmaigs un būs mīļš kā agrāk, bet nu tagad laikam viss manās rokās. Tikai tā kā viņš nerunā ar mani par šo, es nezinu vai maz viņš vēl mani grib, būt kopā un vispār vai nekrītu viņam uz nerviem. Gribās samīļot, pateikt kaut ko jauku, bet bail, jo bail no atraidījuma... Gribās lai nebraukā pie draugiem dzert, bet paliek ar mums mājās, gribās viņu blakus... Agrāk negribējas, bet laikam jūtot, ka sāku viņu pazaudēt es nobijos. Un tagad nezinu kā rīkoties, ko darīt, kā uzvesties..

ja tu nestrādā, tad loģiski, ka par mājas darbiem ir jārūpējas tev. labi, ne jau grīdlīstes jāliek, bet nu parasti ikdienas darbi ir jādara, ja vīrietis tevi uztur. tev nav arī jābūt sunim un jāpienes viņam čības, bet kur ir problēma, ja zeķes tiek noliktas pie kastes, nevis kastē? :D tāpat tu viņas ņemsi un mazgāsi. bet drēbes izmētāt pa visu māju gan ir kaut kas.. briesmīgs.. ja vien tu nepārspīlē.
vispār jau saka un esmu pamanījusi, ka tā arī ir - pati svarīgākā ir pirmā stunda pēc darba. nu nesāc ar pārmetumiem, kā tikko ienāk pa durvīm. lietas var arī savādāk pasniegt. ja tu gribi katras brīvdienas kaut kur braukt, tad, protams, ka tajā laikā mājās nekas netiks darīts.
jāstrādā ir jums abiem. tu nedrīksti tā zāģēt par visu, bet viņam vajag izrādīt lielāku cieņu pret tevi. '
bērnam jau nu tu tiešām pati varēji līdzi kaut sasmērēt maizītes. ne visi vecāki spēj tikt galā ar bērnu untmumiem, it sevišķi, ja bērns varbūt jau ir pieradis, ka, esot ar tēti, tiks pie saldumiem.
loģiski, ka viņš negribēs vakarā tevi apču'bināt, ja tu kārtējo reizi viņam piemini tās nolādētās grīdlīstes. un jo vairāk tu atgādināsi, jo vairāk viņam riebsies pat doma par viņām.

Un ja vēl uzskati, ka mājas darbi jādara abiem - situācijā, kad tu nestrādā, vislaik mājās esi un vīrs ir vienīgais, kas strādā un uztur, nu vai zini, tiešām nav brīnums, ka šis tevī pat klausīties negrib. varbūt iedomājies apgrieztu situāciju, kā tad tev liktos? Tu vislaik nostrādājusies atnāc mājās izsalkusi bet te tev vēl trauki jāmazgā, malka jāskalda, pods jāberž u.t.t. Forši ne?
Ja gribi, lai abi atbild par kārtību mājās tad sāc strādāt.

Pati pie tā visa esi vainīga, palasot tavus komentārus uzreiz var noprast, ka bāzies vīrietim virsū ar visām savām problēmām un neapmierinātību ar dzīvi.
Beidz viņam piesieties, ja man vislaik liktu kaut ko darīt, bakstītu, raustītu un pļurkšķētu ausī vienu un to pašu tad es ne tikai nerunātu bet aizbēgtu no mājām. Padomā tak pati!
Ja viņš nerunā ar tevi, tas nozīmē, ka viņam ir apnicis un viņš nerunājot grib panākt to, lai tu ar viņu nerunā. Bet tu to tik dari kā uzbāzies.
Tak nomierinies atrodi sev nodarbošanos un nestāsti viņam visus sīkumus, ko darīji, ko lasīji, kur bji, nav brīnums, ka viņam ir neinteresanti un, ka esi paredzama.
Dod viņam laiku atpūsties no tevis, neuzbāzies ar problēmu risināšanu, lai ir kaut vai nedēļa, ka viņš ar tevi nerunā un neko nedara. Lai pats pārdomā un atpūšās no tevis, tikai tad iespējams, kas mainīsies, savādāk tu viņam sāksi noriebteis ar vien vairāk un vairāk, ja jau tas aizgājis tik tālu.

humoram-der iegadaties milako. uzreiz visas problemas atrisinasies:D

Melns, ko gan sieviete viena pati var ieaudzināt? Vjadzīgs paraugs un piemērs! Tāpat dēlam labāks piemērs būs tēvs, kurš dzīvē tiecas uz priekšu

Var, ļoti daudz var. Pats esmu gandrīz pilnībā mātes audzināts.

Melns, ko gan sieviete viena pati var ieaudzināt? Vjadzīgs paraugs un piemērs! Tāpat dēlam labāks piemērs būs tēvs, kurš dzīvē tiecas uz priekšu

Paldies, bet, ja palūkojames riņķī ir pietiekami daudz meiteņu ar tādiem pašiem uzskatiem, kā man, bet tanī pa laikā viņām blakus varbūt nav saprotošs cilvēks, ja es palūgšu zinu, ka tiks izdarīts, bet, kā autores gadījumā, ka viņa pat liekot mierā draugu, vīrietis pat neizdomājas, ka vajag pacelt beidzot pēcpusi un izdarīt, kvai to pašu grīdlīsti pielikt, nju cik tur darba, nav nekā daudz un laiku ar neaizņem daudz, bet viņš tā vietā sāk pārmest, ka viņa plijās virsū, saprotu, ka nepatīkami, ka visu laiku atgādina, bet, ka esmu ievērojusi no cilvēkiem apkārt, reizēm tā tikai kko arī izdarīs, jo vnk apniks, ka visu laiku atgādina, a ja neko neteiks, tad stāvēs mēnešiem nepadarīts! Galu galā, ja, kāds no manis sagaida lai kko izdaru, tad gaidu arī pretī, ka tiks darīts, ja palūgšu! Un manās attiecībās pat ir tā, ka varam pārtraukt savus darbus, un aiziet otram un palīdzēt un izdarīt, ja ko vajag.

Nav, ko piebilst. Visam piekrītu. Vienīgais - AUDZINIET SAVUS DĒLUS! AUDZINIET! Neļaujiet stundām dirnēt pie TV un skatīties visādas muļķības, neļaujiet sēdēt pie datora stundām, atņemiet telefonus ar spēlītēm, kad tie viņiem nav vajadzīgi un centieties ielikt viņu galvās tieksmi iet dzīvē uz priekšu, uzstādīt un sasniegt mērķus! Un jūsu vedeklas jums būs pateicīgas par to!

Es Tevi sauktu par zelta gabaliņu. Bez ironijas.

Paldies, bet, ja palūkojames riņķī ir pietiekami daudz meiteņu ar tādiem pašiem uzskatiem, kā man, bet tanī pa laikā viņām blakus varbūt nav saprotošs cilvēks, ja es palūgšu zinu, ka tiks izdarīts, bet, kā autores gadījumā, ka viņa pat liekot mierā draugu, vīrietis pat neizdomājas, ka vajag pacelt beidzot pēcpusi un izdarīt, kvai to pašu grīdlīsti pielikt, nju cik tur darba, nav nekā daudz un laiku ar neaizņem daudz, bet viņš tā vietā sāk pārmest, ka viņa plijās virsū, saprotu, ka nepatīkami, ka visu laiku atgādina, bet, ka esmu ievērojusi no cilvēkiem apkārt, reizēm tā tikai kko arī izdarīs, jo vnk apniks, ka visu laiku atgādina, a ja neko neteiks, tad stāvēs mēnešiem nepadarīts! Galu galā, ja, kāds no manis sagaida lai kko izdaru, tad gaidu arī pretī, ka tiks darīts, ja palūgšu! Un manās attiecībās pat ir tā, ka varam pārtraukt savus darbus, un aiziet otram un palīdzēt un izdarīt, ja ko vajag.

Daudzas varbūt, bet visas nē, es no rīta bieži pat pajautāju, vai ir kādi plāni, lai zinātu jau laicīgi, protams, ja man ko ievajadzēsies palūgšu, bet, ja redzu, ka otrs ir aizņemts ( un sēdēšanu pie datora par tādu neuzskatu, ja vien tā nav kāda pus h tik pagājusi, vai tiešām, kas nozīmīgs!) darot kko varu arī pagaidīt, ja vien nav tā, ka tas tiešām ir steidzami, piemēram, kkas saplīsis vai kkur steidzami jātiek ar mašīnu, bet pati neriskēju braukt tādā brīdī! Man pieņemts , ka abi parunā savā starpā, ko un kad darīs, varbūt kko i kopā var padarīt, lai ātrāk, bet zinu, ja palūgšu tad tiks izdarīts, ja ne uzreiz, tad brīdī, kad būs laiks un nebūs jāgaida un jādīc visu laiku, varbūt jāatgādina tik, ja nu piemirsies, un šo man pats parasti pat saka, lai atgādinu, jo mēdz piemirst reizēm, un viņš zina, ka uz mani arī var paļauties!

Es Tevi sauktu par zelta gabaliņu. Bez ironijas.

1) ar zāģēšanu neko nepanāksi, tikai atgrūdīsi vīrieti vēl tālāk no sevis:
2) ja viņš strādā, bet Tu nestrādā, tad man liekas, ka tas ir normāli, ka mājas darbus paveic Tu. pieļauju, ka nav tā, ka viņš visu izmētā pa māju un speciāli sajauc Tavu ieviesto kārtību:
3) priecājies, ka viņš ņem līdzi bērnu un ļauj Tev atpūsties, nākamreiz iedod viņam līdzi ēdienu mazajam;
4) sāc dzīvot savu, nevis vīrieša dzīvi. Kad tā sāksi darīt, būs pašai un arī vīrietim interesantāk;

Nezinu, varbūt man ir kaut kādas problēmas ar uztveri, bet manā apziņā tā kārtīgi ir iesēdies tas, ka, ja jums, sievietēm, kaut ko vajag, tad vienmēr - visu un UZREIZ, TAGAD.

Daudzas no jums ir tādas, kuras savas vajadzības un neērtības vienmēr nostāda augstāk par maniem plāniem, tāpēc stāstīt par tiem no paša rīta ir pilnīgi lieks un neapdomīgs solis.

Daudzas varbūt, bet visas nē, es no rīta bieži pat pajautāju, vai ir kādi plāni, lai zinātu jau laicīgi, protams, ja man ko ievajadzēsies palūgšu, bet, ja redzu, ka otrs ir aizņemts ( un sēdēšanu pie datora par tādu neuzskatu, ja vien tā nav kāda pus h tik pagājusi, vai tiešām, kas nozīmīgs!) darot kko varu arī pagaidīt, ja vien nav tā, ka tas tiešām ir steidzami, piemēram, kkas saplīsis vai kkur steidzami jātiek ar mašīnu, bet pati neriskēju braukt tādā brīdī! Man pieņemts , ka abi parunā savā starpā, ko un kad darīs, varbūt kko i kopā var padarīt, lai ātrāk, bet zinu, ja palūgšu tad tiks izdarīts, ja ne uzreiz, tad brīdī, kad būs laiks un nebūs jāgaida un jādīc visu laiku, varbūt jāatgādina tik, ja nu piemirsies, un šo man pats parasti pat saka, lai atgādinu, jo mēdz piemirst reizēm, un viņš zina, ka uz mani arī var paļauties!

Bet vīrs nevienā vietā neieminējās, ka plānoja zāģēt malku, tik pašās beigās, kad gāja runa par krāmiem, iespējams, būtu varējis arī mierīgi zāģēt visu dienu, ja būtu atvēris muti jau kad bija to izplānojis!
Saprotams, dzīvē ir šādas situācijas un tas nomac ļoti, bet pārsvarā jau vaina ir tajā, ka nekas netiek sarunāts vai vismaz mēģināts runāt, un tāpēc, manuprāt, arī rodas šādas zāģēšanas, jo otrs vnk nerunā un nesaka neko! Protams, nerunājot par gadījumiem, kad tiešām viens takā uzēdies otram tik plijās virsu un bez iemesla, tur jau vairs nav jēgas runāt!

Garām. Nezinu, varbūt man ir kaut kādas problēmas ar uztveri, bet manā apziņā tā kārtīgi ir iesēdies tas, ka, ja jums, sievietēm, kaut ko vajag, tad vienmēr - visu un UZREIZ, TAGAD. Ja tas tā nav, varbūt arī teikts nekas netiek, bet pēc sejas uz izturēšanās var redzēt, ka nepatīk. Sliktākajā gadījumā sākas pārdomas jautājumā, vai mani mīl, ja pret manām vēlmēm izturas tik nevērīgi (kā tēmas autorei)? Daudzas no jums ir tādas, kuras savas vajadzības un neērtības vienmēr nostāda augstāk par maniem plāniem, tāpēc stāstīt par tiem no paša rīta ir pilnīgi lieks un neapdomīgs solis.

Magnolija nē es nevēlos pavadīt tā dzīvi, nevēlos arī šķirties, bet vēlos, lai mums attiecības mainās. Un kā jau rakstīju, es viņu ļoti mīlu, es nezinu, pat kā būtu dzīvot bez viņa, uz ielas skatoties man pat neviens vīrietis vizuāli nesaista, retais acīs iekrīt, bet nespēju iedomāties kā būt kopā ar citu vai vel vienai.

Tas ir tikai pieradums, pilnīgi piekrītu Mangolijai.
Sakumā liksies, ka nekādi nevarēsi pierast pie domas kā butu bez viņa, bet padomā, ja jau tev tagad vajaga nervus nomierināt ar zāļu tējām vai vtm. kas būs tālāk.
Viņš ir pieradis pie tā, ka tu visu novāc un padari. Tādi vīrieši nemainās.

Melns

Bet vīrs nevienā vietā neieminējās, ka plānoja zāģēt malku, tik pašās beigās, kad gāja runa par krāmiem, iespējams, būtu varējis arī mierīgi zāģēt visu dienu, ja būtu atvēris muti jau kad bija to izplānojis!
Saprotams, dzīvē ir šādas situācijas un tas nomac ļoti, bet pārsvarā jau vaina ir tajā, ka nekas netiek sarunāts vai vismaz mēģināts runāt, un tāpēc, manuprāt, arī rodas šādas zāģēšanas, jo otrs vnk nerunā un nesaka neko! Protams, nerunājot par gadījumiem, kad tiešām viens takā uzēdies otram tik plijās virsu un bez iemesla, tur jau vairs nav jēgas runāt!

Sestdienas rīts.
10,20 - izkāpju no gultas. Galvā jau gatavs plāns, ko šodien darīt. Zāģēšu malku, lai arī zinu, ka ar šodienu nepietiks, lai visu kaudzi padabūtu zem jumta sausumā.
10,25 sieva: "Vīrs, parunā ar vecāko dēlu - viņš vakar tā arī nenomazgāja traukus, kurus es viņam liku nomazgāt" + tirāde vēl 10 min. garumā.
10,35 - sievas klātbūtnē sākas saruna ar vecāko dēlu. Izrādās, ka viņa izteikusies dēlam nesaprotami vai arī vispār runājusi kaut ko aplinkus par vispārīgiem jautājumiem (kārtību mājās).
11,00 - man ir viss skaidrs. Dēls nav vainīgs, lai arī sieva joprojām uz to uzstāj.
Es savā galvā: "Nu, kas tā par dzīvi, kad tevi sestdienas rītā ar tukšu vēderu jau sāk "gruzīt" ar sadomātām problēmām!"
11,30 - beidzot sāku brokastot.
11,35 - sieva: "es nopirku jaunas aizkaru stangas. Vajadzētu pielikt, jo viņas priekšnamā man traucē". Es savā prātā: "Gribējās vismaz paēst mierīgi. Sasodīts, biju ieplānojis zāģēt malku, bet nekas nesanāks. Tās tik tiešām traucē. Tā, jābrauc uz veikalu pēc urbja un dībeļiem vai jāmeklē sava instrumentu kaste, kurā tas viss varbūt (?) ir, bet sieva to ir tā aizkārtojusi, ka neesmu to redzējis jau nedēļu. Hmm. Viss kopā varētu izvilkt uz stundām četrām .. piecām. Labi, malku zāģēšu pēc tam."
11,40 - Sieva: "Ārā ir karsts laiks, bērni grib aizbraukt ar tevi peldēties. Visu nedēļu tevi nav redzējuši" Es: "Vēl stunda vējā, vismaz"
11,45 - Sieva: "Un piemājas teritoriju arī vajag sakārtot. Es nevaru pacelt tos krāmus, kuri tev tur ir izmētāti, bet zāli vajag nopļaut" Es: "Tos krāmus es būtu sazāģējis, bet laikam šodien nesanāks. Nāksies vien nēsāt no vienas vietas uz otru."
11,50 - Sieva: "Zini, man te vajag mazgāt veļu, bet veļasmašīna kaut kā jocīgi uzvedas. Vari paskatīties?" Es: "Jā, šodien laikam būs jāstrādā līdz pusnaktij, lai visus steidzamos darbus padarītu!"
11,55 - Sieva: "Vajag aiziet uz veikalu - ledusskapis tukšs, un es tos maisus pastiept nevaru!"
12,00 - Sieva: Jā, vēl steidzami vajag izdarīt vēl trīs darbus. Es (šoreiz - skaļi): "Zini, es tev aizmirsu pateikt, bet mani šodien gaida darbā. Ir kaut kāds steidzams pasūtījums, tāpēc šodien man jāstrādā."

Autorei, bet ja tavs virietis strada, tad kapec vinjam vel maja jāuzkopj?

Un tā pārģebshanas tiešam varetu nostradat, jo liekas vajag uguntiņu piešķilt, un tieši tas, ka nebusi tu pati, bet cita tavas personibas šķautne varētu iekārdināt tavu virieti no jauna...

Alise nu lūk tev ir savādāki uzskati, es uzskatu, ka par māju jārūpējas abiem. Par visu jārūpējas abiem.
Edīte nav jau tā, ka nevēlos viņu, gribu, bet ja viņš man pagriež gultā muguru un saka, ka ir noguris, vairāk jau nu neko. Bet tā dienas laikā, saģērbties un pavedināt, es tā nekad neesmu darījusi, tāpēc justos ne savā ādā, jo tā nebūtu es. Pie tam man patīk vispirms, ka runā ar mani,un justu, ka grib mani, bet es nejūtu, viss tā vienaldzīgi, citādi par to saģērbšanos justos kā nepazīstama vīrieša klātbūtnē, saģērbtos un uzbāztos.
Bet kā jau teicu, centīšos visu darīt savādāk, un septembrī skola man sāksies, redzēšu kā viss mainīsies vai paliks labāk.