Vīrieša attieksme

Alise , manuprāt tam principam jādarbojas abejādi. Viens nevar visu laiku dot, un otrs pat neaizdomājas. Ir mēģināts, pēc tam pati jūtos slikti, jo brīžiem liekas, ka manas problemas, tātad pašai viss jārisina. Es jau teicu, ka ne tikai viņš ir vainīgs, bet pati jau arī esmu un vēlos to mainīt. Esmu teicienu dzirdējusi savādāku, ka sieviete ir vīrieša spogulis. Jo mazāk sieviete sevi kopj, rūpējas, tātad tas nozīmē ka vīrietis neizsaka komplimentus un neievērš uzmanību viņai. Ok,sevi es kopju, bet nu vairs nejūtos tik pašpārliecināta kāda biju kādreiz.

Dzīvo sev un bērnam, neskrien, nepārdzīvo par vīrieti. Viņi nāk un iet, arī pēc 11gadu kopā būšanas, viņš jau tevi par mēbeli uzskata. Aizej kādā viņa brīvdienā uz salonu palutini sevi- friziers, manikīrs, vaksācija, varbūt kāda masāža utt. Aizej skaistas kurpes vai kleitu nopērc, seksīgu veļu- iepriecini sevi. Būsi tu laimīga, tas ir labāk nekā īgņoties un cerēt ko. Kaut vai kādos kursos piesakies. Nevajag sevi tā nolikt. Ieguvumi būs tikai tavā pusē, ok paies laiks pavēro, nesaki neko, nelies neko pirkt, labot utt, mainies tu un, ja viņš to neievēros, nenovērtēs, tad to izdarīs kāds cits.

Bet man jau liekas , ka es jau tā pietiekoši dodu, tikai bez novērtējuma, jo pretī nesaņemu absolūti neko. Ne paldies, ne sarunu kas ilgtu ilgāk par 1. minūti.

Ak Dievs, šorīt palasot šīs abas diskusijas, tavu un to otru, kur autore Mazaa, sapratu, kāds manējais zelta gabaliņš. Kā tā var dzīvot? Es nesaprotu. Es jau tagad savējo piļīju, ka sekss ir tikai 2-3 reizes nedēļā un buču viņš man 2h no vietas neiedod kādreiz, bet te jau vispār nekas vairs nav palicis jūsu starpā. Taču saņem sevi rokās un izšķiries, nemainīsies nekas un padomā, vai tiešām vēlies visu dzīvi tā nodzīvot? Nemīlēta? Neaprūpēta? Nesaprasta? Tiešām to vēlies? Es tā nevarētu dzīvot, ja mani pat neuzklausītu. Mums ir tā, ka manējais ir ātrāk no darba mājās un, kad es atnāku mājās, uzreiz tiek izslēgts televizors/dators, es tieku samīļota un uzklausīta, kā pa dienu ir gājis un tā mēs vismaz stundu vakarā pavadam runājoties. Tas taču ir tik skaisti un forši apzināties, ka pēc grūtas darba dienas tevi gaida kāds, kas tevi uzklausīs un samīļos. Padomā, arī tu vari iegūt tādas attiecības.

Magnolija nē es nevēlos pavadīt tā dzīvi, nevēlos arī šķirties, bet vēlos, lai mums attiecības mainās. Un kā jau rakstīju, es viņu ļoti mīlu, es nezinu, pat kā būtu dzīvot bez viņa, uz ielas skatoties man pat neviens vīrietis vizuāli nesaista, retais acīs iekrīt, bet nespēju iedomāties kā būt kopā ar citu vai vel vienai. Kādas tev ir attiecības, tādas mums bija kādreiz, gribētu, lai man arī tādas būtu. Nejūtos vairāk skaista, pat tad kad sataisos, jo nekādus komplimentus nedzirdu., bet tā gribētos.

vaboleen es mēģināšu neko neteikt.

es piekritīšu vaboleenam.
sāc ar sevi, ignorē viņu, rūpējies par mazo, protams, neaizmirstot sevi.
es kaut kā vienmēr domāju, ka pirmajā vietā sev būšu es un tad nāks vīriņš un bērni.
es gribu būt māte, kas nav ieciklējusies uz bērnu vien.
ir jābūt skaistai, nerunāju par kosmētikas kārtu un šikām drēbju kaudzēm.
un ne mirkli nevajag apšaubīt sevi.
kad man uznāk melnie, es paskatos iedvesmojošu filmu, vai biežāk- seriālus.
es mācos no varoņiem, būt skaista, pārliecināta, mīlēt, izbaudīt dzīvi.
ja jau esi mājsaimniece, seriāli tev nebūs sveši.
dzīvo sev un bērnam. pēdējo reizi piedāvā sarunu, ja nē, tad ignorē vīrieti pilnībā.
pagatavo vakariņas, bet nevelti nekādu uzmanību.
ej satiecies ar cilvēkiem, palasi grāmatu. man ļoti palīdz arī laba mūzika, tad visas bēdas aizmirstas un šķiet, ka varu kalnus gāzt.
atstāj viņa netīrās zeķes, kur stāvējušas, vai samet vienā vietā, tikpat labi tīro zeķu kastē.
paies laiks un, iespējams, viņš sapratīs. ja nē, tu būsi iemācījusies dzīvot dzīvi, un ja ne viņš, tad kāds cits to novērtēs.
es nesaku, lai domā par šķiršanos, protams, visu var izrunāt, bet tikai tad, ja abi to vēlas.
arī man mans puisis ir pirmais un vienīgais. ok, mums nav bērnu, un kopā būšana ir 4 gadi, bet tomēr.

čīksti, čīksti, bet turpini darīt to pašu. nu nav jau brīnums, ka sauc tevi par paredzamu. :D negribi vākt aiz viņa - nevāc. kur problēma?? pašai nepatiks, bet pēc nedēļas, kad būs pussaburzīti krekli un kalns ar smirdīgām zeķēm, sāks pats kaut ko darīt. tad arī varēsi pateikt, ka šis malacis, savas zeķes salasīja. ja tev attiecības ir svarīgas un gribas kaut ko mainīt, tad neskrien prom.

te jau vispār nekas vairs nav palicis jūsu starpā.

Kārtējā sieviete, kura ir kopā ar kādu galvenokārt tāpēc, ka baidās no vientulības.

Tu tikai turpini viņu nolikt. Pati negribi mainīties, bet sazin ko gaidi no vīrieša.

Nu ja , nu ja es esmu tā sliktā. Sievietei tikai jāizdabā vīrietim, viss sievietei jādara, jātīra, jāglābj attiecības, pilnīgi viss ,bet vīrietim tik jāliek svētu mieru un ja viņam pietiekoši dos tad dos pretī,aha. Nu i turpini Alise savās attiecībās būt jauka. Redzēs ja tev mainīsies attiecības, cik ilgi varēsi tu censties un tavs vīrietis neliksies par tevi ne ziņās. Ar ko sāksi tu? Ar sevis vainošanu labāk nepaliks un kad vēl citi tevi diskusijā vaino.

Tu prasiji cilvēku viedokli, kuriem ir ilglaicīgas attiecības, ja man nebūtu nekāda pieredze bijusi, tad arī neko neteiktu, bet es zinu kādas kļūdas es pieļāvu attiecību sākumā un zinu, ka esmu mainījusies pati.

Vispār jā, sievietei ir jātīra, jāgatavo un jārūpējas par mājīgu atmosfēru mājās un jādod seks, lai vīrieits tajās atgriežoties no darba, kurā piekūst fiziski un morāli, varētu justies gaidīts, laimīgs un galvenais būt mierā. Es dzīvoju pēc tādas pārliecības un manas attiecības ir ok, ir kur vēl piestrādāt, bet lielos vilcienos ir ok.

Kārtējā sieviete, kura ir kopā ar kādu galvenokārt tāpēc, ka baidās no vientulības.

+++
pilnīgi piekrītu, turklāt vīrieši ļoti labi jūt šīs sieviešu bailes un aklo mīlestību. zina, ka neaiziesi pie cita, ka pacietīsi un mīlēsi un ucināsies ap tādu, kāds ir. un tad tie vīrieši izlaižas un kļūst tādi pavirši. Varbūt jāuzsit asumiņš attiecībās, kaut vai jāizfantazē kāds iedomāts pielūdzējs un jāliek viņam manīt, ka tu interesē arī citiem vīriešiem un arī tev kāds cits var ieinteresēt? Varbūt tad sabīsies, ko var zaudēt, un saņemsies arī pielikt pūles attiecību labā? atiecībās vajadzīgi divi, ja tikai viens pūlēsies kaut ko glābt vai padarīt tās kvalitatīvākas, bet otram tas viss būs pie kājas, visas pūles būs kā pret sienu.

may, bet tā jau arī ir. Kā jau teicu, esmu attiecībās 4 gadus un man ir bijis tieši tā, vēl nesen. Tikai tagad sākam atkopties un iet jau uz labo pusi. Man bijia identiska situācija kā tev, tik mums nav bērna. Nu es arī ka tu runāju ar viņu tas bija bez rezultatiem. Tik dzirdēju, ka es esmu tāds un netaisos mainīties, ja nepatīk tur ir durvis. Nu es sapratu, ka tā nevar un centos mainīties, jo, ja pati mainīšos tad vīrietis ar. Nu par tām drēbēm bija ta, ka man jāmeklē pa visu māju, kur tad vīrietis tās ir nometis. Man apnika, neko neteicu, nezāģēju, bet es nemazgāju un nemeklēju. Viņš saprata, ka nav ko vilkt mugurā un jautāja kāpēc nav izmazgātas. Un tad es pateicu mierīgā balsī, ka, ja tev ir drēbes, kas jāmazgā, tad arī lūdzu ieliec tās veļas kastē un tad tik tās tiks izmazgatas. Nu uzreiz ne, bet ar laiku saka likt veļas kastē, jo saprata, ka netaisos skriet pa maju un meklēt viņa netīrās drēbes. Nu par seksu runājot, tad tev ir jāpārkapj pāri tai negribešanai un jauzsāk visu darīt. Cik reizes vīrietis ir teici vakaros, ka ir noguris un tad tas jau nav iemesls, ka nebūs seks, nu vajag darīt un darīt tik, tas negribēšana un nogurums pāries.. :D Nu bija grūti, bet ar laiku un pacietības mainījos es un tad tik mans vīrietis. Es vairāk nerunāju par attiecībām, nezāģēju. Tagad ir mierīgas un harmoniskas attiecības. Nu ir tas ļoti grūts darbs..

Alise nu lūk tev ir savādāki uzskati, es uzskatu, ka par māju jārūpējas abiem. Par visu jārūpējas abiem.
Edīte nav jau tā, ka nevēlos viņu, gribu, bet ja viņš man pagriež gultā muguru un saka, ka ir noguris, vairāk jau nu neko. Bet tā dienas laikā, saģērbties un pavedināt, es tā nekad neesmu darījusi, tāpēc justos ne savā ādā, jo tā nebūtu es. Pie tam man patīk vispirms, ka runā ar mani,un justu, ka grib mani, bet es nejūtu, viss tā vienaldzīgi, citādi par to saģērbšanos justos kā nepazīstama vīrieša klātbūtnē, saģērbtos un uzbāztos.
Bet kā jau teicu, centīšos visu darīt savādāk, un septembrī skola man sāksies, redzēšu kā viss mainīsies vai paliks labāk.

Autorei, bet ja tavs virietis strada, tad kapec vinjam vel maja jāuzkopj?

Un tā pārģebshanas tiešam varetu nostradat, jo liekas vajag uguntiņu piešķilt, un tieši tas, ka nebusi tu pati, bet cita tavas personibas šķautne varētu iekārdināt tavu virieti no jauna...

Sestdienas rīts.
10,20 - izkāpju no gultas. Galvā jau gatavs plāns, ko šodien darīt. Zāģēšu malku, lai arī zinu, ka ar šodienu nepietiks, lai visu kaudzi padabūtu zem jumta sausumā.
10,25 sieva: "Vīrs, parunā ar vecāko dēlu - viņš vakar tā arī nenomazgāja traukus, kurus es viņam liku nomazgāt" + tirāde vēl 10 min. garumā.
10,35 - sievas klātbūtnē sākas saruna ar vecāko dēlu. Izrādās, ka viņa izteikusies dēlam nesaprotami vai arī vispār runājusi kaut ko aplinkus par vispārīgiem jautājumiem (kārtību mājās).
11,00 - man ir viss skaidrs. Dēls nav vainīgs, lai arī sieva joprojām uz to uzstāj.
Es savā galvā: "Nu, kas tā par dzīvi, kad tevi sestdienas rītā ar tukšu vēderu jau sāk "gruzīt" ar sadomātām problēmām!"
11,30 - beidzot sāku brokastot.
11,35 - sieva: "es nopirku jaunas aizkaru stangas. Vajadzētu pielikt, jo viņas priekšnamā man traucē". Es savā prātā: "Gribējās vismaz paēst mierīgi. Sasodīts, biju ieplānojis zāģēt malku, bet nekas nesanāks. Tās tik tiešām traucē. Tā, jābrauc uz veikalu pēc urbja un dībeļiem vai jāmeklē sava instrumentu kaste, kurā tas viss varbūt (?) ir, bet sieva to ir tā aizkārtojusi, ka neesmu to redzējis jau nedēļu. Hmm. Viss kopā varētu izvilkt uz stundām četrām .. piecām. Labi, malku zāģēšu pēc tam."
11,40 - Sieva: "Ārā ir karsts laiks, bērni grib aizbraukt ar tevi peldēties. Visu nedēļu tevi nav redzējuši" Es: "Vēl stunda vējā, vismaz"
11,45 - Sieva: "Un piemājas teritoriju arī vajag sakārtot. Es nevaru pacelt tos krāmus, kuri tev tur ir izmētāti, bet zāli vajag nopļaut" Es: "Tos krāmus es būtu sazāģējis, bet laikam šodien nesanāks. Nāksies vien nēsāt no vienas vietas uz otru."
11,50 - Sieva: "Zini, man te vajag mazgāt veļu, bet veļasmašīna kaut kā jocīgi uzvedas. Vari paskatīties?" Es: "Jā, šodien laikam būs jāstrādā līdz pusnaktij, lai visus steidzamos darbus padarītu!"
11,55 - Sieva: "Vajag aiziet uz veikalu - ledusskapis tukšs, un es tos maisus pastiept nevaru!"
12,00 - Sieva: Jā, vēl steidzami vajag izdarīt vēl trīs darbus. Es (šoreiz - skaļi): "Zini, es tev aizmirsu pateikt, bet mani šodien gaida darbā. Ir kaut kāds steidzams pasūtījums, tāpēc šodien man jāstrādā."

Melns

Bet vīrs nevienā vietā neieminējās, ka plānoja zāģēt malku, tik pašās beigās, kad gāja runa par krāmiem, iespējams, būtu varējis arī mierīgi zāģēt visu dienu, ja būtu atvēris muti jau kad bija to izplānojis!
Saprotams, dzīvē ir šādas situācijas un tas nomac ļoti, bet pārsvarā jau vaina ir tajā, ka nekas netiek sarunāts vai vismaz mēģināts runāt, un tāpēc, manuprāt, arī rodas šādas zāģēšanas, jo otrs vnk nerunā un nesaka neko! Protams, nerunājot par gadījumiem, kad tiešām viens takā uzēdies otram tik plijās virsu un bez iemesla, tur jau vairs nav jēgas runāt!

Magnolija nē es nevēlos pavadīt tā dzīvi, nevēlos arī šķirties, bet vēlos, lai mums attiecības mainās. Un kā jau rakstīju, es viņu ļoti mīlu, es nezinu, pat kā būtu dzīvot bez viņa, uz ielas skatoties man pat neviens vīrietis vizuāli nesaista, retais acīs iekrīt, bet nespēju iedomāties kā būt kopā ar citu vai vel vienai.

Tas ir tikai pieradums, pilnīgi piekrītu Mangolijai.
Sakumā liksies, ka nekādi nevarēsi pierast pie domas kā butu bez viņa, bet padomā, ja jau tev tagad vajaga nervus nomierināt ar zāļu tējām vai vtm. kas būs tālāk.
Viņš ir pieradis pie tā, ka tu visu novāc un padari. Tādi vīrieši nemainās.

Bet vīrs nevienā vietā neieminējās, ka plānoja zāģēt malku, tik pašās beigās, kad gāja runa par krāmiem, iespējams, būtu varējis arī mierīgi zāģēt visu dienu, ja būtu atvēris muti jau kad bija to izplānojis!
Saprotams, dzīvē ir šādas situācijas un tas nomac ļoti, bet pārsvarā jau vaina ir tajā, ka nekas netiek sarunāts vai vismaz mēģināts runāt, un tāpēc, manuprāt, arī rodas šādas zāģēšanas, jo otrs vnk nerunā un nesaka neko! Protams, nerunājot par gadījumiem, kad tiešām viens takā uzēdies otram tik plijās virsu un bez iemesla, tur jau vairs nav jēgas runāt!

Garām. Nezinu, varbūt man ir kaut kādas problēmas ar uztveri, bet manā apziņā tā kārtīgi ir iesēdies tas, ka, ja jums, sievietēm, kaut ko vajag, tad vienmēr - visu un UZREIZ, TAGAD. Ja tas tā nav, varbūt arī teikts nekas netiek, bet pēc sejas uz izturēšanās var redzēt, ka nepatīk. Sliktākajā gadījumā sākas pārdomas jautājumā, vai mani mīl, ja pret manām vēlmēm izturas tik nevērīgi (kā tēmas autorei)? Daudzas no jums ir tādas, kuras savas vajadzības un neērtības vienmēr nostāda augstāk par maniem plāniem, tāpēc stāstīt par tiem no paša rīta ir pilnīgi lieks un neapdomīgs solis.