Vai esmu savtīga?

Šakti- ko tad tu gribi? lai viņš tevi katru dienu ved pusdienās un sagaida ar ziedu klēpi? nu mēs nedzīvojam pasakā. citām varbūt tā arī ir. bet ne visi vīrieši ir mīllācīši.
savas rūpes viņš var izrādīt arī savādāk. kaut vai pārliecinoties, ka ziemā esi silti saģērbusies. tu nezini, to, ja citas apber ar ziediem, dāvavām un aicina uz romantiskām vakariņām, vai tā nav tikai izlikšanās. tu nezini, vai šādās attiecībās nav melu, krāpšanas, skandāli vai vēl kas cits. nevienas attiecības nav pilnīgi ideālas. mācies redzēt attiecībās un cilvēkos labo, nevis slikto. pavēro, cik daudz cilvēki ir vientuļi, nelaimīgi un nevar atrast vispār sev kaut cik atbilstošu otru pusīti. cik daudz ir kretīnu, izmantotāju u.tml. cilvēku?

es nesaku, ka tev uzreiz ar visu ir jāsamierinās, bet padomā, vai tu tagad nepārspīlē

Sany, nu ne katru dienu, bet ik pa laikam jā :)
Var jau būt ka es tiešām par daudz gribu un nenovērtēju to, kas man ir... Ja zinu, ka citām vispār nav vīriešu. Bet atkal citām ir viss gan dāvanas, gan ziedi, gan pārsteigumi, gan lutināšana. Kad paklausos citu variantus, aš skaudīga palieku :)

Es visas uzskaitītās lietas, protams, daru biežāk, bet gadās, kad nākas gatavot draugam priekš manis, arī manas kleitas ir gludinājis. Ja paprasu- izdara. :)
Es vienmēr gribu kko saņemt pretī, tikai dot un neko nesaņemt pretī- nav manā gaumē! Es to nesauktu par savtību. Diez vai tavs puisis būtu laimīgs, ja jūs būtu mainīgās lomās.

Šakti- tik daudzas stāsta par dāvanām, ziediem, pārsteigumiem, bet viņas ir stāstījušas par savām asarām spilvenos? varbūt tajās attiecībās negatīvā, kas tiek slēpts, ir daudz vairāk, nekā tu spēj iedomāties un spētu paciest? Atceries, ka nav labā bez sliktā.
Ja tev šķiet, ka sāk aiziet par tālu, nu palūdz nomazgāt traukus viņam. Bet nu, protams, attiecīgā brīdī, nevis, kad ir tikko ienācis pa durvīm. Visas 'dāvanas, ziedi, tā ir tikai materiālā pasaule un izrādīšanās. Protams, ir patīkami šādus uzmanības apliecinājumus saņemt, bet tavs vīrietis varbūt tevi vairāk uzklausa, vairāk mierina, vairāk tevi ciena, vairāk par tevi uztraucas. To var parādīt ne tikai ar dārgām dāvanām un vakariņām restorānā. Ja mājās dari par daudz un visu pārsvarā viena, nu paprasi palīdzību viņam.

tik daudzas stāsta par dāvanām, ziediem, pārsteigumiem, bet viņas ir stāstījušas par savām asarām spilvenos? varbūt tajās attiecībās negatīvā, kas tiek slēpts, ir daudz vairāk, nekā tu spēj iedomāties un spētu paciest? Atceries, ka nav labā bez sliktā.

Es domāju.. jebkurās attiecībās parādās arī kāda problēma, mazliet rūgtums. Bet attiecībās savtarpējai cieņai, rūpēm vienam par otru ir jābūt!
Kopdzīves gaitā jau tā visādi kreņķi var gadīties - veselības problēmas, finansiālas.. bet rupjība, necieņas izrādīšana, roku palaišana, manuprāt, nav pieļaujama. Attiecībās vienam otru ir jāatbalsta priekos un bēdās.. kāds vēl tur atbalsts būs sagaidāms, ja puisis puslīdz normālos apstākļos uzvedas kā draņķis? (bieži vien, palasot diskusijas, rodas tāds iespaids )

Kāpēc meitenēm vajag attiecības, kurās puisis ir vienaldzīgs, nepieklājīgs, neieinteresēts?

Domāju, ka daļa vienkārši netic, ka var atrast arī normālu 2. pusīti, kas mīl, rūpējās un ciena!

Cormeum +

Kāpēc meitenēm vajag attiecības, kurās puisis ir vienaldzīgs, nepieklājīgs, neieinteresēts?

Es domāju pie vainas ir tas, ka meitenes satiek puisi- sākumā viņš ir uzmanīgs, pieklājīgs, mīlošs, sniedz visu savu uzmanību un laiku, rūpes. Bet kad jau ir pārliecinājies, ka meitene ir iemīlējusies,tad vairs šīs attiecības nekopj un uzskata tās par kaut ko pašsaprotamu. Sāk kļūt nevērīgs. Meitenes šajā laikā meklē visādus iemeslus kāpēc tā notiek, kas un kā, cenšās viņam vel vairāk pietuvināties, bet vīrietis vel vairāk atgrūž, jo redz, ka sieviete nekur no viņa nepazudīs. Kad nu pienāk lūzuma punkts un sieviete dodas projām, vīrietis atjēdzas un tad sāk birt komplimenti, solījumi, ka viss mainīsies... un atkal līdz brīdim, kad iegūta pilnīga uzticēšanās.
To esmu novērojusi starp savām draudzeņu attiecībām, protams, ir arī uz cieņu un sapratni balstītas attiecības, bet atzīsim, tādu ir pārak maz :(

Cormeum- te jau tu runā vispārīgi par to, kas notiek attiecībās.'Autore nebija minējusi vardarbību, necieņu utt. Arī par nepieklājību šeit neiet runa.

Varētu piekrist Mirdzas teiktajam, ka vīrietis, apzinoties, ka sieviete ir viņa, vairāk viņu neaplido. Ir vīrieši, kas nepātrauc šo "aplidošanu", bet kā jau teicu, nav labā bez sliktā.
Ja galīgi nevari samierināties, nu meklē citu vīrieti. Tev ir jāizsver lietas, ar kurām tu vari samierināties un kas tev ir tabu, jo ideālu cilvēku nav un vienmēr jau var gribēt nedaudz labāk. Jā, to var gribēt, bet tad, kad ir sasniegta absolūta pilnība, vai tā ir pilnīga laime? Ja mēs nezinātu uz ko tiekties vai vairāk nebūtu uz ko tiekties, mēs pazaudētu šo dzinuli un viss sāktu iet uz leju, jo vienā punktā visu mūžu nenoturēsies.
Ir vienkārši vīrieši un tādu ir ļoti daudz, kas vnk pēc dabas nav čubinātāji un nemīlinās. Sākumā varbūt ir savādāk, bet vēlāk vnk parādas patiesā cilvēka daba. tad arī mēs redzam šā cilvēka patieso ES un tad nu ir jāizlemj, vai turpināt attiecības vai izbeigt. Protams, ka attiecības ir ik pa laikam jāatsvaidzina, jo savādāk mēs ciļvēkus uztveram kā pašsaprotamus.

Arī tu viņa rīcību uztvēri kā pašsaprotamu, kad viņš tev dāvināja ziedus, dāvanas. un pie šādām lietām ātri pierod.

Arī tu viņa rīcību uztvēri kā pašsaprotamu, kad viņš tev dāvināja ziedus, dāvanas. un pie šādām lietām ātri pierod.

Katru reizi, kad uzdāvina ziedus vai paskatos uz uzdāvināto pušķi, mani pārņem patīkamas sajūtas. Tāds arī ir mērķis.. tos dāvina, lai iepriecinātu :)

Es savu komentāru nebiju veltījusi konkrēti Šakti, bet gan vispārīgi paudu pārdomas par attiecībām.
Rūpes par otru es nesauktu par aplidošanu.. tam drīzāk jābūt kā instinktam: esmu kopā ar šo cilvēku, man viņš rūp, jāgādā par to, la labi jūtas.

Tev ir jāizsver lietas, ar kurām tu vari samierināties un kas tev ir tabu, jo ideālu cilvēku nav un vienmēr jau var gribēt nedaudz labāk. Jā, to var gribēt, bet tad, kad ir sasniegta absolūta pilnība, vai tā ir pilnīga laime?

Es pilnībā piekrītu par to, ka nav ideāli cilvēki. Attiecībās (ne tikai starp mīlniekiem.. arī draudzībā) ir svarīgi pieņemt otru cilvēku. Vai tad, kad es absolūti pieņemu 2. cilvēku.. vai tā varētu būt pilnīga laime? Droši vien.. katram laikam ir savi ''laimes'' kritēriji.

Mīlestība, cieņa, rūpes, manuprāt, ir attiecību pamats.. nevis to augstākais punkts, pati pilnība utt. Tas ir pamats uz kā var kaut ko būvēt tālāk, stādīt kopīgus mērķus, plānot, risināt.. :)

Ziedi, dāvanas.. tas ir viens no ekspresijas veidiem.. tie pat nav obligāti.. to vietā var būt cita veida jūtu apliecinajumi :)
Es saprotu, ka attiecība sākumā meitene droši vien tiek vairāk vadāta par restorāniem.. vairāk romantiskas pastaigas.. kā nu kuram - individuāli, bet normāli jau nevajadzētu visām labajām lietām kopdzīvē pazust.. tās var izpausties savādāk.. bet ne izgaist, jo ''medījums ir iekarots'' :)