Cormeum- te jau tu runā vispārīgi par to, kas notiek attiecībās.'Autore nebija minējusi vardarbību, necieņu utt. Arī par nepieklājību šeit neiet runa.
Varētu piekrist Mirdzas teiktajam, ka vīrietis, apzinoties, ka sieviete ir viņa, vairāk viņu neaplido. Ir vīrieši, kas nepātrauc šo "aplidošanu", bet kā jau teicu, nav labā bez sliktā.
Ja galīgi nevari samierināties, nu meklē citu vīrieti. Tev ir jāizsver lietas, ar kurām tu vari samierināties un kas tev ir tabu, jo ideālu cilvēku nav un vienmēr jau var gribēt nedaudz labāk. Jā, to var gribēt, bet tad, kad ir sasniegta absolūta pilnība, vai tā ir pilnīga laime? Ja mēs nezinātu uz ko tiekties vai vairāk nebūtu uz ko tiekties, mēs pazaudētu šo dzinuli un viss sāktu iet uz leju, jo vienā punktā visu mūžu nenoturēsies.
Ir vienkārši vīrieši un tādu ir ļoti daudz, kas vnk pēc dabas nav čubinātāji un nemīlinās. Sākumā varbūt ir savādāk, bet vēlāk vnk parādas patiesā cilvēka daba. tad arī mēs redzam šā cilvēka patieso ES un tad nu ir jāizlemj, vai turpināt attiecības vai izbeigt. Protams, ka attiecības ir ik pa laikam jāatsvaidzina, jo savādāk mēs ciļvēkus uztveram kā pašsaprotamus.
Arī tu viņa rīcību uztvēri kā pašsaprotamu, kad viņš tev dāvināja ziedus, dāvanas. un pie šādām lietām ātri pierod.