kā jūs izvairaties viens no otra, bļāviens?

Mums tieši otrādi- Ka tikai ātrāk mājas, jo maz laika sanāk kopā, jo manējais līdz 19iem strādā, tad kamēr mājās pārbrauc... Nomazgājas, paēd vakariņas un jāiet jau gulēt. :-/
Brīva viņam tikai 7diena.

Tā jau maz laika kopā sanāk un tagad viņš vēl uz trīs mēnešiem brauks piepelnīties uz Norvēģiju.
It kā dzīvojam kopā, bet tā liekas, ka vairāk laika pavadam ar citiem, nekā viens ar otru.

jā, vajag nodarbes citas, uzaiciniet pie sevis draugus vai kolēģus, paši paciemojaties, aizbrauc pie vecākiem uz kādām 3 dienām:) tā ir, ka aiz bezdarbības sāk besīties ārā un sakas strīdi par sīkumiem, kas normālos apstākļos nekaitinātu. katram šis laiks atšķiras, mums tas nesākās pēc mēneša, bet vēlāk.
atkarīgs, kādas attiecības bija pirms tam un cik ilgi bijāt kopā pirms tam. varbūt neizbaudījāt randiņu periodu pietiekami un tagad trūkst iemīlēšanās sajūtas, brīži, kad "jātaisās" iziešanai.
mums arī ikdiena ieslīgst tādā rutīnā, ka nāk virsū besis, ka neko nedaram, tad man jāpiekasās pie daudz kā. bet brīžos, kad atbrauc ciemiņi vai ilgstošāk esam starp cilvēkiem un nesanāk divatā pabūt, tad tā vien velk vienam pie otra un gribas, lai visi pazūd uz 10 min kaut vai:D

O, laba tēma :D
Kā izvairīties?
Ej pēc darba satiec draudzenes/draugus, nodarbojies ar saviem hobijiem (ārpus mājām), ej kaut viena uz kino, teātri, koncertu utt, protams, ne katru dienu, bet 2-3x nedēļā stabili var ko sadomāt ;) un draugam iesaki to pašu. Veltat laiku katrs atsevišķi arī savām intresēm.
Vienmēr esmu laimīga, kad varu būt viena. Tāpēc ar tagadējo nedzīvoju kopā, mēnesi padzīvoju un man pietika - izvācos :D
Ar ex, priecājos, ka viņš pēc darba tik ap 20:00 bija mājās.
Es nespēju. Man vajag savu telpu un savu laiku.

jēziņ,kas jums tik ''čābīgi'' atiecībās? mēs kad sākām dzīvot kopā -pirmo gadu viens no otra atrauties nevarējām,visur tikai kopā gājām un mājās arī visu laiku kopā :D -un tā saldā mīlināšanās,kopējās vakariņas ,eh tie tik bij laiki :D

Ja liekas, ka vajag atpūsties, ej ārpus mājas - hobiji, draudzenes utt. Ir tāda tipa cilvēki, kuriem vajag vientulību un pat otrā pusīte ikdienā blakus var kaitināt :)

ir tā, ka dažkārt vajag brīdi atsevišķi... kā mēs to panākam - brīvdienas katram pie saviem vecākiem.. volā - divas dienas neredzēšanās... un tikai sms pirms miega.. un prieciņš atkal satikt :)

jāpiebilst - tas pēc 7 gadu kopdzīves.. nu pēc mēneša vajadzētu būt tā, ka kājas deg, kā gribās mājās

Mums 1,5 istabas. Es mājās esmu ap 20:00, viņš - jau ap 17-19.00. Īpaši nejūdzamies nost - es ņemos pa virtuvi, viņš tikmēr blakus pie pc sēž vai tv skatās, tad uz maiņām. :D

Rodas jautajums kapec tad uzsakat dzivot kopa?

Kopdzīvi uzsākām gadu atpakaļ,mājās esmu ap 17.00 ,viņš ap 19.00..pa to laiku apdaru mājas darbus ,pagatavoju vakariņas,kad pārrodas kopā ēdam,aizbraucam uz veici,aizejam paskriet,kino ,skatāmies filmas..ja viņam,kas jāpastrādā pie datora,kas arī ir pāris reizes nedēļā,palasu grāmatu,ieeju vannā,nolakoju nagus ,nodarbojos ar sevi..katras otrās brīvdienas braucu pie saviem vecākiem,katrs pavada laiku kā vēlās,jau pēc dienas sailgojamies un gribas ātrāk satikties...kad mācījos,tad i brokastojām i pusdienojām i vakariņojām..nu neapnīk..nav normāli pēc mēneša saskarties ar šādu problēmu...

tāpēc es nesaprotu cilvēkus, kas dzīvo (īrē vai pērk) 20m2 dzīvokli. Es mīlu savu vīru, bet burtiskā nozīmē skatīties uz viņu visu laiku negribu :D kad katrs savā istabā ir labi :D bet ja jau pēc mēneša...par laulībām jau izlemts, vai tu pati iedomājies? var būt (ja tu visu laiku dod mājienus) tāpēc arī izvairās?

1. katrs strādājam, ātrāk par 19iem reti satiekamies mājās;
2. es bieži eju savās darīšanās-ar draudzenēm utt;
3. tos vakarus, ko pavadām kopā, mums patīk;
4. ja viņam tas nepatīk, lai iet savās darīšanās pa vakariem-hobiji, sports utt.

Es nesaprotu, kāpēc jāiesaka 100 nodarbes, ko darīt atsevišķi, ja patiesībā vajag uzlabot būšanu KOPĀ. Jums nav kāds kopīgs hobijs, kaut vai ēst gatavošana, kas abiem patīk?

Nevajag būt tik lielam egoistam.
Kopā dzīvošana nav „es gribu tevi redzēt 1 stundu, bet 3 stundas pazūdi, gribu būt viens”
Ja grib dzīvot kopā, tad ir jāatrod vieta arī otram savā privātajā telpā. Ir jāprot arī piekāpties un piekrist otram dažādās lietās. Bieži vien no „man ir 100% taisnība” sākās un turpinās nekam nevajadzīgi strīdi.

Man tracina, ja man trukst manas telpas..un vecis ir par dadz!!
Viņš man ir tuvumā, ik pa laikam blakus..., bet man ir pietiekami daudz savu interesšu ārpus darba un ārpus attiecībām, lai es spētu novērtēt mūsu kopā pavadīto laiku un lai neapmniktu viens otram.

Nu nav uzreiz problēmas attiecībās, ja gribas savu telpu! Tas ir tikai veselīgi. Uzskatu, ka neveselīgi ir būt visu laiku salipušiem. Sonāte, vai esi vienīgais bērns ģimenē? Vai tā ir pirmā kopdzīves pieredze?
Mūs laikam glābj tas, ka dzīvojam mājā, kurā daudz vietas+ viņam ik pa laikam uz ārzemēm jābrauc strādāt. Bet tikai nesen kopā sākām dzīvot.

Jau gandrīz gadu dzīvojam kopā, katrs strādājam savā darbā - es standartā valsts iestādē ar interesantu grafiku, viņam maiņu darbs, līdz ar to bieži nesakrīt nevienas brīvdienas kopā. Ir reizes, kad uzkrīt uz nerviem tā visa kopā būšana, tad pasēžu citā istabā pie atvērta loga :D Bet mēs joprojām visu darām kopā (tā kā viņš nesen atrada garāžu, tad laikam lielu daļu brīvā laika aizņems mašīnas skrūvēšana). Ja ņem no cita skatu punkta - izskatās, ka mēs esam salipuši, jo viņš ir mans labākais draugs, damn, varbūt tā nav labi, bet ar viņu vienmēr ir interesanti! Vienīgais, kas patraucē - gribētos lielāku gultu.

manuprāt, tā ir zīme, ka attiecībās kaut kas nav kā vajag, bet varbūt, ka vīrietis ir vienīgais bērns ģimenē, kas pieradis būt viens, cilvēks ir vienpatis pēc dabas?
Mēs pa vakariem pārsvarā esam kopā un brīvdienās arī. Lai gan dzīvojam kopā vairāk nekā trīs gadus un ir liels dzīvoklis, tāpat visu laiku abi uzturamies vienā telpā, lai gan katrs darām savas lietas.Visu laiku kājas deg mājās skrienot, lai būtu kopā!

Jautaajums autorei - vai vinjai ir nepiecieshamiiba visu laiku sarunaaties ar otru, jebshu vinja var arii kluseejot pavadiit stundu otram cilveekam blakus, darot savas lietas? Taa bija lieta, kas man pashai bija jaaiemaacaas pirmajaas attieciibaas - speet pakluseet, nevis otru smaceet ar verbaalo caureju, jo tas tieshaam speej nogurdinaat.

sonāte sāc pati vairāk izvairīties no tā veča. Un viņš joprojām ir gatavs tevi precēt (?), īpaši ja nevar izturēt tevi blakus, laikam grib būt tuvāk tavam maciņam.