Mēs abi ar topošo vīru esam kādreiz bērnībā izjutuši to, kā ir, kad ir naudas trūkums, nē, neesam nabadzīgie, tagad jau kad paši pelnam esam pat diezgan ļoti nekā turīgi, bet tomēr.
Viņam ir jocīga attieksme pret naudu!
Es saprotu, ka tie, kas kādreiz jutuši, kā ir kad pietrūkst naudas, grib taupīt raust un skopoties.
BET...
Īsāk sakot problēma tajā, ka par savu naudu viņš vienmēr grib pirkt tikai to lētāko (lai gan pelna daudz), bet kā padzird, ka man ienākusi alga, tā uzreiz - nodzersim, notrieksim un viskautkādīgi to cenšas arī panākt un beigās es saprotu ka mana alga ir notrallināta un neko no tās neesmu ieguvusi!
Kāpēc tad manu algu nevarētu taupīt? Es te kautko nesaprotu...