Gatavojamies grūtniecībai.

Ja līdz studiju beigām ir tikai gads, es laikam pagaidītu.
Bet man bija kursabiedrenes, kas studiju laikā dzemdēja bērniņu un veiksmīgi pabeidza studijas. Tas no katra cilvēka rakstura un apņēmības ir atkarīgs. Ā, un tās meitenes bija no Rīgas, tā ka viņām vecāki bija te uz vietas un varēja izlīdzēt ar pieskatīšanu.

Ja vēl viens gads, tad iesaku vispirms pāris mēnešus attīrīt savu organismu un uz jauno gadu sākt ķerties tai lietai klāt. Varbūt nemaz tā uzreiz nesanāks un ja sanāks, tad ar punci studēt ir vieglāk nekā tad, kad jau mazais piedzimis.

Tas, ka gribi bērnu, tas ir ļoti apsveicami. Tikai kādēļ tāda ļoti liela steiga, tikai balstoties uz emocionāliem apsvērumiem?
Tu nekad nevari zināt, kā izvērtīsies apstākļi kaut vai grūtniecības laikā (varbūt Tev būs jāvemj 3 mēnešus no vietas, ka nevarēsi iziet no mājas), kāda būs Tava pašsajūta, un kā to varēsi apvienot ar veiksmīgām studijām.
Kādēļ neieviest vispirms savā dzīvē stabilus pamatakmeņus un tad plānot nākamos elementus?

Esmu novērojusi, ka bērni, kas ir piedalījušies studiju procesā ir diezgan erudīti, kad paaugās :)

Man nav bērnu, bet man liekas, ka būt stāvoklī pēdējā kursa laikā ir pat ļoti izdevīgi. Nu katrā ziņā tas ir vieglāk nekā strādāt + būt stāvoklī. Ja tagad paliktu stāvoklī, Tev bērns tāpat piedzimtu tikai tad, kas būs bakalaura darbs jāraksta (respektīvi nebūs jāsēž lekcijās). Ja nedaudz vēlāk paliksi stāvoklī, tad vispār ideāli - pabeigsi studijas un tad būs mazais.

Tikai jācer, ka bērniņš nedzims tieši tad, kad jāaizstāv diplomdarbs. Viena kursabiedrene tā nepabeidza, jo viņai pateica, ka lai nāk aizstāvēt ziemā.

Arī mēs bijām rēķinājušies uz pēdējo maģistra gadu universitātē. Manuprāt, diezgan izdevīgi. Bet pagaidām izskatās, ka vispirms vēl šis tas dzīvē jāsakārto. Kaut gan nekad nevar zināt, kā liktenis būs lēmis :)

Tu nekad nevari zināt, kā izvērtīsies apstākļi kaut vai grūtniecības laikā (varbūt Tev būs jāvemj 3 mēnešus no vietas, ka nevarēsi iziet no mājas), kāda būs Tava pašsajūta, un kā to varēsi apvienot ar veiksmīgām studijām.

Ar darbu to apvienot būs vēl grūtāk. Studijās vienmēr visu var sarunāt, kā arī par katru neaizieto dienu nav jāatskaitās (sliktākajā gadījumā var aiziet akadēmiskajā pārtraukumā).

(sliktākajā gadījumā var aiziet akadēmiskajā pārtraukumā).

Nu ja, ka sliktākajā gadījumā. Tā vietā, lai tiešām 1 gadu pagaidītu un pabeigtu studijas. Bet pēc bērna dzimšanas un atbilstoša vecuma sasniegšanas, dotos darba gaitās.

Bet nu tas ir tikai mans viedoklis, ir tūkstošiem meiteņu/ sieviešu, kas kaut vai neplānoti, ir tikušas ar visu galā.
Vienkārši, ja ir izvēles iespēja, man šķiet, ka vajag rīkoties maksimāli "izdevīgākajā" variantā, maksimāli labāk savai nākotnei un galvenais - sava bērna nākotnei.

Kāpēc vispirms tevi draugs neprec (neveidojat normālu ģimeni)?

Iesaku neaizmirst arī to, ka ja sieviete nav strādājusi, tad bērnam pabalsts būs nekāds. Zinu vienu šādu ģimeni, kur vīrs arī palika bez darba un abi dzīvo no rokas mutē. Man tomēr finansiālās lietas arī šķiet svarīgas

Nu nezinu... Es kad mācījos, domāju, ka sakšu strādāt tad bērninu plānosim, bet vēlāk sapratu, ka no darba grūtak aiziet un nav garantijas, ka atgriežoties tas vēl būs. Tagad domāju, ka studiju laikā būtu vieglāk... Kad paliku stāvoklī, izmantoju izdevību un iestājos maģistrantūrā. TAgad man ir 26 gadi, dēliņam tiesi sodien 5 mēneši palika, viens mācību gads jau cauri, palika vēl viens. Līdz pat dzemdībām apmeklēju nodarbības (6dien vel sēdēju universitātē, bet 1dien jau piedzima mazais) un jau pēc 2 nedēļām atsāku mācības. Un finansiālais jautājums...ka teica mana draudzene kurai jau ir 2 bēbi un ar naudiņam nekad nebija diži labi - naudas nekad nebūs pietiekami! Piekrītu viņai!

Ja ir vēlme pabeigt studijas, tad bērns tam nebūs šķērslis, neatkarīgi no tā, vai ir jāvemj 3x dienā vai viss noris kā pa diedziņu. To var izdarīt arī pēc akadēmiskā gada, pat diviem, galvenais - motivācija

Svarīga ir tā vēlme gribēt bērnu! Un ja jau tā ir, tad tik uz priekšu! :)

Palabojiet mani, ja kāda zina precīzāk, bet, cik zinu, dažās (vai visās?!) Universitātēs ir kaut kāds % atlaidums no studiju maksas ja piesakās bērniņš, kā arī vienreizēspbalts. Tas, prtams, nav tā vērts, lai tikai tāpēc sarosītos uz mazuli, bet kā mazs pamudinājums to darīt studiju laikā nevis pēc tām.
Ja vīrietis ir gudrs un saprotošs, tad nevajadzētu būt problēmām ar studiju pabeigšanu, jo, kā jau minēja, pēdējais pusgads tāpat tikai bakalaura rakstīšana, turklāt bērniņš var nepieteikties pirmajos mēnešos uzreiz nemaz.. lai veicas ;)

Piebildīšu to,ka es neesmu tā,kas nestrādā.
Strādāju jau no 18 gadu vecuma un neesmu no vecākiem atkarīga.
Tagad jau strādāju savā sfērā par ko mācos un viss ir labi.
Visvairāk jau satrauc tas,ka viņš varētu pieteikties un piedzimt,tad kad aizstāvēšana.
Bet jā,paldies jums par viedokļiem,ļoti noderīgi.

Burbule, es zinu to, ka studentiem, kuriem ir studējošais kredīts un laikam arī studiju kredīts ir 30% atlaide no kopsummas, tātad jāatmaksā par 30% mazāk.

Un, ja par tēmu. Ja abi ir gatavi, tad domāju, ka nekādas dižās problēmas tas nesagādātu, galvenais laicīgi sākt rakstīt savu BD, lai nav lieks stress pēdējā brīdī, jo uztraukumi tāpat būs gana. :)
Katrā ziņā, lai veicas ;)

Man bēbis piedzima mēnesi pēc izlaiduma :)
Grūtniecība netraucēja ne studēt, ne iet praksē, tāpat arī nolikt eksāmenus un aizstāvēt kvalifkācijas darbu ;)

Paldies meitenes par veiksmes vēlējumiem :)

Arī manā kursā bija pāris meitenes, kas ar punčiem aizstāvēja diplomdarbus. Pašai gan man loģiskāk liekas pabeigt studijas, sākt strādāt un tad domāt par ģimeni, bet katram savs. Man gan nesaprotamāk liekas, kāpēc vispirms ir doma par bērnu nevis par kāzām. Saprotu, ja neplānoti piesakās bēbis, tad dzemdē, sīcis paaugās un taisa kāzas, bet ja visu plāno, tad kaut kā ačgārni liekas..