Ahhh Bueno, es tevi tā saprotu!
Man ir kaut kas līdzīgs, satraucos par katru sīkumu. Kā neraksta tā viss, liekas, starp mums ir viss beidzies, raudu uttt Pēc kādas dienas uzraksta, atkal esmu starā, viss kārtībā. Un tā visu laiku.
Tik svarīgi ir šādā brīdī ar kādu parunāties, izrunāt, paliek vieglāk. Bet nav viegli atrast kādu uzticamu, kuram visu laiku atstāstīt savu 'domāšanas un sadomāšanās' procesu. Un, protams, visi tev iesaka nomierinies, domā vieglāk vai vispār nedomā, kā būs tā būs. Bet tas ir tiiiiikkk grūti :D