Nauda no vecākiem

Es piekrītu, ka ir jauki, ja vecāki palīdz šad un tad,, bet, ka pērk mašīnas, dzīvokļus u.c. tik vērtīgas lietas gan vairs nē.

Anne, kāpēc? Teiksim, ja man būtu pietiekami daudz naudas, kāpēc gan man bērnam nenopirkt mašīnu? Lai mācās sūro dzīvi? Gan jau strādāt iemācītu, kāpēc tad kaut mazliet neatvieglot viņa eksistenci, neiepriecināt? Lai vai kā, ja man šobrīd vecāki teiktu, šis Klusā centra dzīvoklis ir tavs, es ne mirkli neteiktu nē, neskatoties uz sabiedrības attieksmi. Laikam jau tādēļ, ka kamēr viņi runā, es jau kravātu mantas. :D It kā izprotu to nostāju - visu vajag sagādāt pašam, bet no otras puses, kāpēc!?

_paris, varbūt es tā domāju, jo maniem vecākiem nav un nebūs tādu līdzekļu. Ja es būtu bagātu vecāku meitiņa, kuriem tas būtu piliens jūrā, tad varbūt man būtu vienalga.
Kaut gan krusttēvs man solīja mašīnu, ja gribu savu, bet es atteicos, jo uzskatu, ka vecāki man jau ir pietiekami daudz palīdzējuši, atbalstot, kamēr studēju bakalauros.

+++Paris,


ja paši neknapinās, neņem tādēļ kredītu, nekādu ļaunumu nesaskatu.

Es piekrītu, ka ir jauki, ja vecāki palīdz šad un tad,, bet, ka pērk mašīnas, dzīvokļus u.c. tik vērtīgas lietas gan vairs nē.

Es zinu 30 gadīgu vīrieti kuram ļoti turīgi vecāki uzdāvināja divistabu dzīvokli jaunā modernā mājā.

Viņš ir strādīgs, karjeras cilvēks nav nekāds tusētājs. Vienīgā atšķirība ir tā ka viņam nebūs 25 gadi jāmaksā kredīts dzīvoklim.

Tas kad citi atstāj savus bērnus kredītu jūgā par mašīnām un dzīvokļiem, vai dzīvokļu izīrētāju nagu maucēju verdzībā ir viņu darīšana.

Ja tev nopērk mašīnu vai dzīvokli uzreiz esi izlutinātais bērniņš??? Neapsverat iespēju ka ari tādi kas ir apzinīgi un vecāki vienkārši grib viņiem palīdzēt, kas dod viņiem milzīgu atspērienu dzīvē.

Visi veiksmīgie uzņēmēji nesāk no nulles.

Es ar uzskatu, ka ir jābūt mērenībai, vecāki var palīdzēt, ja vajag, bet ja visu dzīvi noliek uz paplātes, tas pats dzīvoklis un auto, kur rodas mērķi? Kādi šim bērnam tad ir mērķi, ja viņš jau šīs vajadzības ir ieguvis bez īpašas piepūles, kamēr citi lai sasniegtu šos mērķus, domā un dara.

Anne, tīri intereses pēc situācija no manas pieredzes - man vecāki pēc tiesību nolikšanas nopirka mašīnu, lai mēs ar brāli varētu tikt uz skolu, jo dzīvojām ārpus mazpilsētas, kurā mācījāmies. bez prasīšanas, bet, lai atvieglotu bērniem dzīvi. vai tas arī ir klasificējams pēc vispārpieņemtajiem stereotipiem, ka nedrīkst pieņemt dāvanas, bet viss jānoplena pašiem? :)

piekrīti _paris. mēs ar brāli esam audzināti tā, ka ļoti novērtējam to, cik vecāki mūsos iegulda un pilnīgi absolūti nekad neesam prasījuši utopiskas lietas un līdzekļus bez vajadzības, tie vienmēr tiek pasniegti kā instrumenti ērtākai dzīvei. ja viņiem tas nesagādā nekādu apgrūtinājumu - neredzu problēmu.

Labi, ja ir kā Jiasha, kad cilvēks tiecas pēc tituliem darbā, taču visi nav sportisti, karjeristi, tas ir mazs % cilvēku.

un es sevi nesauktu par bezmērķīgu :D
visa sāls ir audzināšanā. līdz ar palīdzēšanu ir jāiemāca arī vērtības un tas, cik grūti šī nauda ir nopelnāma. činkstēšana par to, ka bērniem, kam palīdz vecāki, nav mērķu, viss ir uz paplātes, paši neko nejēdz, ir pilnīgi absurds stereotips.

Jiasha, liekas, ka Tu esi tas bērns, kuram viss ir - gan mašīna, gan dzīvoklis, gan citas ne pirmās nepieciešamības lietas. Tāpēc tik personīgi uztver un uzsver, ka neesi izlutināta?

Man vienalga, ko citiem dod vecāki, es izteicu savas domas, ka man tas neliekas pareizi. Tāpat kā man neliekas pareizi, ka pieaudzis vīrietis vai sieviete atved uz vecāku mājām sievu/ vīru un uzskata to par normu.

_paris Tev vecrīgā senčiem dzīvoklis ? Bet tur tak nodokļi nenormāli :D viens ir paņemt to dzīvokli otrs vēl jāmaksā nodokļi.

līdz 40 000 latu nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 0,2%;
no 40 001 līdz 75 000 latu – 0,4%;
no 75 001 un vairāk – 0,6%.

Vecrīgā dzīvoklītim nodokļos vien gadā ap 1000+ ls azies :D ja man dotu es neņemtu :D

Renē, neviens jau neattiecina uz konkrētu personāžu, un nečinkst arī dzen. Ar visām varēm neaizstāvu savu viedokli, mans pagaidām redzējums ir tāds, būšu māte domāšu varbūt savādāk.

Renē, tas ir atkarīgs no audzināšanas un vispārējās atmosfēras ģimenē.

Un es uzskatu, ka Tu esi feina meitene - gudra, atraktīva, darboties spējīga un griboša.

Es domāju, ka , ja vecāki vēlas bērnam nopirk mašīnu, lai pērk..ja vēlas dot naudu- lai dod. Katrs cilveks pats var izlemt kuram ko pirkt vai dot, un nevienam nav tiesību pateikt, ka tas nav pareizi.

Tāpat kā man neliekas pareizi, ka pieaudzis vīrietis vai sieviete atved uz vecāku mājām sievu/ vīru un uzskata to par normu.

man liekas, ka šāds modelis mūsdienu jauniešu vidū ir diezgan izplatīts. :D bet nu tas, manuprāt, ir nepieņemami. ja precies, tad apzinies, ka būsiet ģimene un tas, ka vecākiem jāuztur vēl vesela ģimene, ir čau!

un tas pats piemērs, ka Renē vecāki nopirka mašīnu, personīgi nepazīstu šo meiteni, bet redzu pēc foruma, ka meitene cenšas , ir aktīva un interesējas par dažādām lietām...domāju, ka viņa pat bija pelnījusi to mašīnu..:)

Renē, arī, ja neprecas, uzskatu, ka nevar vest uz vecāku māju un dzīvot tur, tēlojot pieaugušus cilvēkus.

Nu i domāšana. Kāpēc Rietumos vecāki bērniem no paaudzes paaudzē nodod mājas, īpašumus, ģimenes biznesus, bankas kontus un ko tik vēl ne. No paaudzes paaudzē krāj šo visu, pavairo, lai atkal saviem bērniem mantojumā nodotu. Jau bērnam piedzimstot, izveido kontu, kas nonāk bērna īpašumā 18 gados.

A kāpēc mums visiem viss jāsāk no baltas lapas, līdzko paliek 18 gadi?

Kāpēc mēs nevaram iedibināt normālas ģimeniskas tradīcijas? Bet nē, kā paliek pilngadīgs, jāizsviež no mājas.

Anne, Sesilla - paldies :)

bet man vispār liekas dīvaini, ka pieauguši cilvēki, kas draudzējas, dzīvo zem citu jumta. ok, es pieņemu, ka tā var būt īslaicīgi vai kaut kādu neatkarīgu apstākļu dēļ, bet, ja jau ir pāris, tie ir divi pieauguši cilvēki, kam jāspēj sevi nodrošināt. man tomēr baigi nepatiktu dalīt māju ar citu ģimeni, vienalga - savu vai drauga. bet tas tā, manas pārdomas par to, ka man vajag savu privāto emo stūrīti :D

Kāpēc Rietumos vecāki bērniem no paaudzes paaudzē nodod mājas, īpašumus, ģimenes biznesus, bankas kontus un ko tik vēl ne. No paaudzes paaudzē krāj šo visu, pavairo, lai atkal saviem bērniem mantojumā nodotu. Jau bērnam piedzimstot, izveido kontu, kas nonāk bērna īpašumā 18 gados.

Man patīk labāk tas modelis, ka vecāki iegulda līdzekļus bērna izglītībā, audzina viņā darba sparu, ambīcijas, bet nedod jau gatavas lietas uz paplātes.
Varbūt es tā domāju, jo man nav bērnu.